Beidzot tomēr piekrīti, ka apbūves platību nemēra pēc jumta plāna kontūrām?
==========================================================

Ņe-a, jo nav jau arī pretējā apgalvojuma.

Es īzsti nezinu, vai
a) mūsu latviešu prāta atrofija ir sasniegusi apogeju?
b) visi ir tā pārbijušies, "ka tik kaut kas nenotiek", ka zaudējuši spēju sakarīgi domāt?

Vienmēr kaislīgi tiek diskutēts par detaļām, vienmēr pazaudējot (vai nepadomājot par) lietas būtību!

jtdesign ieteiktu biežāk padomāt, par - KĀPĒC? un KĀ?

1)kāpēc māja būtu jāmēra pēc jumta kontūrām? (ok, šis priekš tevis ir pārāk sarežģīts, skaties nākošos)

2)kāpēc vienai un tai pašai mājai palielinātos/samazinātos apbūves laukums, ja mainītos tikai jumta pārkare?

3)pēc kuras jumta vietas būtu jārēķina jumta laukumu? Pēc jumta seguma materiāla, parapeta, vai notekām, kuras ir parasti izvirzītas vistālāk?

4)kad jtdesign ir izlēmis par šo, lai tas paskaidro, kāpēc tieši pēc tā elementa?

5)jāmēra taču viesiem vienādi?

6)vai zem jumta pārkares zālīte un puķes neaug?

7) kas ir ēkas daļa? Ja jumts ir ēkas daļa, tad vai durvis ir ēkas daļa? Ja arī durvis ir ēkas daļa, vai durvju rokuris ir ēkas daļa? Grūti, tāpēc padomā, kas ir ēka! Ēku nevajag jaukt ar konstruktīvajiem elementiem. Ēkas daļas ir - pagrabs, bēniņi, stāvs, istaba. Iedomājies - skan jautājums: "Kurā ēkas daļā tu atrodies?" un jtdesign atbild: "jumta pārkarē" vai "durvju rokturī".

8)kā jtdesign stadās priekšā var izmērīt apbūves platību jau UZBŪVĒTAI ēkai - jo
būvnieks būvējot var uzbūvēt lielāku /mazāku pārkari, dažādu iemeslu pēc.
(jā, tipa ar vairākiem svērteņiem bezvējā, kuri tiek nolaisti no ugunsdzēsēju mašīnas trepēm, vai ar teodolītu, bet inventarizācijas dienests nav apgādāts ne ar teodolītiem, tātad reāli pat IZMĒRĪT NEVAR, un jāpasūta ģeodēzistiem, un tipa tiek izdoti pārsimts lati par pāris punktu uzmērījumu, kāda kļuda teodolītam ir 15 stāvā ierēķinot gājienu pa perimetru? Šinī vietā jtdesign nāk ar skaidrojumu, kā viņš parasti uzmēra apbūves platību esošai ēkai ;)

9)kāda jēga būtu tādām normām, atbilstību kurām nebūtu iespējams pārbaudīt???

Kad jtdesign ir nosvīdis to visu pārdomājot, ieteiktu stilīgo 'ņe-a' nomainīt pret ko sakarīgāku, nerausīties no realitātes, domāt kā kungam, nevis kā vergam!

Vienmēr Tavs!
V.Saprāts.

Muļķīgi jau daru, iesaistoties dogmatiskā diskusijā, bet lai ...

Dura lex sed lex ... tas par pēdējo teikumu, prognozējamā sabiedrībā tomēr dominē likumpaklausīgi pilsoņi.

7) Ēkas daļas ir pamati, sienas, pārsegumi, jumts utt., ja skatāmies būvterminoloģiju (starp citu, inventarizatori/kadastrālie inženieri izmanto citu, no celtniekiem un projektētājiem atšķirīgu terminoloģiju, viņu darbību regulē pavisam citi MK noteikumi u.c. likumdošanas akti nevis LBN).


1) Privāts viedoklis - ja apbūves laukumu nemēra pēc jumta kontūras/projekcijas uz zemi, tad iespējams variants, ka jumta pārkares (pažobeles) pārsedz visu zemes gabala platību (tehniski nav nemaz tik grūti to izdarīt), kaimiņos gan neieies, tur regulē CL.


3) Jumta projekcija (cerams, nav jāskaidro, kas tā tāda) uz zemes virsmas. Mēra horizontālā plaknē.

Vai šeit ir kas mainījies līdz ar jaunajiem būvnoteikumiem, kā mērīt /rēķināt apbūves laukumu? pēc jumta projekcijas (pārkarēm, notekām) vai sienu ārējiem gabarītiem? Vajag ierakastītites apbūves laukumā- 60kvm :)

un vēl, ja man visa kvadratūra tek izlietota pirmajā stāvā (piem. 6x10m kaut vai jumta projekcijā), tad bēniņos man spāru saisķis jānovieto zem 1.6m atzīmes, lai to neskaitītu par apbūves platību? jo jumts ar 45grādu slīpumu korē man dos augstumu ~3m un saišķi logiski es varētu likt arī augstāk. Kā īsti ir ar šo otro stāvu, vai 45 grādīgs jumts atbilst definīcijai par vienstāva ēku?

te var minēt tādus paradoksus - kā transformējamas ēkas, kur piemēram vasaras vajadzībām - tas ir nerēķinot sniega slodzes no ēkas fasādes es varu izritināt-novilkt teltsveida jumtu piemēram izmantojot sētas stavus, kā atbalsta punktus. Kapitālai ēkai var radīt nolaižamu balkonu - apmēram, kā pacelamie tilti pie vecām pilīm. Visas šada veida konstrukcijas neietlpst apbūvējamā platībā - jo nav definējams patstavīgi pārsegta jumta princips vai projekcija uz zemes.

Mx Wrote:
-------------------------------------------------------
> un vēl, ja man visa kvadratūra tek izlietota
> pirmajā stāvā (piem. 6x10m kaut vai jumta
> projekcijā), tad bēniņos man spāru saisķis
> jānovieto zem 1.6m atzīmes, lai to neskaitītu
> par apbūves platību? jo jumts ar 45grādu
> slīpumu korē man dos augstumu ~3m un saišķi
> logiski es varētu likt arī augstāk. Kā īsti
> ir ar šo otro stāvu, vai 45 grādīgs jumts
> atbilst definīcijai par vienstāva ēku?





Te tiek jauktas dažas lietas. Apbūves laukumam parasti nav nekādas daļas par augšējiem stāviem, izņemot, ja visādas konsoles utml. Ir tāds rādītājs kā stāvu platība, ko izmanto apbūves intensitātes un brīvās teritorijas formulās, tur mēra visus virszemes stāvus.

Kaut 1.jūlijs ir tūlīt, tūlīt, vēl neko nemana par lielākās daļas LBN nomaiņu (daži jau nomainīti, dažos, kas attiecas uz konstruktoriem visai smieklīgi - ierakstīts vadīties no LVS/Eirokodeksiem, citādāk pats LBN absolūti tukšs). Tāpēc aprēķiniem skatīt joprojām LBN 208, 209 un 211, šie numuri nemainīsies, pat jau nūs jaunasi gada skaitlis beigās.

bet vai saimniecības ēkai, kam ir pietiekami plaši un augsti bēniņi, to neuzskatīs par otro stāvu, jeb kāda ir viestāva ēkas definīcija? ir kāds max jumta slīpums vai kas cits, kas nosaka, kad ēka ir vienstāva un kad vairāku stāvu, kam tad attiecīgi uzskaita kvadratūru?

Pasakiet man skaidri, vai, ja man auto nojumei pamats (cokols) ir 5x5 m, bet jumts, tā pārkare izvirzīta pa 1 m uz āru no pamatiem, tad būvlaukums būs 5x5=25m2 vai 7x7=49m2?

Paldies

Vai tad šito nenosaka vietējie apbūves noteikumi (tas pats, kas nosaka prasības apbūves laukumam), zinu, ka šur tur ir tā, ka pārkari līdz 1.5m neskaita apbūves laukumā, lielāku skaita.