UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Privātmāju būvniecība :  Building.Lv Forums

Pašreizējā: 3 no 5
Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (90.139.82.---)
Datums: 13/01/2018 20:39

Nepieciešama palīdzība saistībā ar grunts nomaiņu, šķembu spilvena izmēru aprēķinu…

Pēc projekta ir 100mm šķembu spilvens (50-60cm plats), 185mm pēda (350mm plata), 2000mm pamatu siena (300mm FIBO), 50mm izlīdzinošā josla.

Pamatus mainīšu uz monolīto betonu. Projekta izstrādes sākumā jau gribēju to darīt, bet "kluso telefonu" dēļ šī info līdz būvkonstruktoram nenonāca, tāpēc projektā ir palicis FIBO, kas, pēc būvkonstruktora domām, esot krietni lētāk… Tehniski būvkonstruktoram nav iebildumu, ka pamatu sienas tips tiek mainīts uz betonu, bet projektu īsti nevēlas pārtaisīt. Cik saprotu, tad izlīdzinošā josla šajā gadījumā atkrīt un pamatu siena ir nevis 2000mm, bet 2050mm. Uz šīs sienas tiks likti 375mm aeroc bloki. Būvkonstruktors minēja, ka betona pamatu sienas gadījumā tās platumu varētu samazināt līdz 200mm, bet aeroc blokiem tas nederēs - tiem minimālais atbalsta platums ir 250mm, vēlamais 300mm.

Lai samazinātu pamatu sienas augstumu, ir doma nomainīt daļu grunts. Jautājot būvkonstruktoram, vai var 100mm šķembu spilvenu nomainīt, piemēram, pret 600mm spilvenu, teica, ka var to darīt. Tādā gadījumā pamatu pēda vairs neesot vajadzīga.
"Pamatu dziļumam jābūt ne mazākam par 10cm no planējuma atzīmes" - cik saprotu, tas nozīmē, ka faktiski var teju visu pamatu sienu nomainīt pret šķembām, ja vien tas ir ekonomiski pamatoti.
"Šķembu spilvena malām jāiekļaujas iekšējā berzes lenķa robežās" - palūdzu viņam palīdzību ar aprēķiniem, bet izskatās, ka ir pārāk aizņemts. Cik saprotu, tad jo augstāks spilvens, jo tam ir jābūt platākam. Kā to nepieciešamo platumu aprēķināt? Interesētu 60cm, 1m, varbūt 1.5m spilvenu platums, lai var sarēķināt, kurā brīdī zūd izdevīgums…

Cik saprotu, tad šķembu vietā mainīt esošo grunti var arī uz smiltīm vai granti. Kas praksē sanāk ekonomiski izdevīgāk?

Tādi augstumi ir tāpēc, ka nesošā grunts sākas 1.5m, 1.6m dziļumā, attiecībā pret esošo zemes līmeni. Līdz tam ir mālaina smilts. Pēc projekta paredzēta līmeņa pacelšana 3 stūros par 20cm, 1 stūrī par 50cm.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Juriits (80.89.76.---)
Datums: 13/01/2018 21:01

Mālaina smilts nav nesoša grunts?

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: rbm (78.84.128.---)
Datums: 13/01/2018 21:47

Laipni lūgts manā blogā - kur ir pieraksti par to kā tika veikta grunts nomaiņa praktiski 2 metru dziļumā.
Toriez vēl mani par trako sauca un solīja ka māja pārlūzīs uz pusēm vai vispār apgāzīsies. Pamatiem vasarā būs 4 gadi, iekšā nodzīvoti pilni 2 gadi viss bez jebkādām problēmām.

Galvenais pietiekami smaga bliete un laistīšana blietējot.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: zigmars (83.177.152.---)
Datums: 14/01/2018 10:10

Tas ir ārprāc kā Jūs ņematies. 1-2 stāvu bloku mājai pamatus ņemat kā debesskrāpim. Saprastu ja būtu monolītas sienas vai dz.b. sienu paneļi. Pietaupiet savu enerģiju pašam būvēšanas procesam :)

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (83.177.131.---)
Datums: 16/01/2018 22:48

rbm, darīt jau to var. Kaimiņam ne tikai grunts mainīta, bet arī veidots mākslīgs uzbērums. Nu un stāv tā māja, nekur negāžas. Jautājums gan vairāk bija par izmaksām un par nepieciešamo šķembu spilvena platumu atkarībā no tā augstuma (pieņemot, ka tiks raktas tranšejas, nevis mainīta grunts visā apbūves platībā).

Juriits, nē, mālaina smilts nav nesoša grunts. Ģeotehniskās izpētes pārskatā tā mālainā smilts pat ir raksturota kā "irdena".

zigmars, tas ir ārprāc kā tu spamo. Būtu labāk pietaupījis savu enerģiju jēgpilniem komentāriem, kas sniedz kaut nelielu noderīgu info.
Runājot par "debesskrāpju pamatiem" - burtiski pirms dažām dienām uzzināju bēdīgu vēsti par daudzdzīvokļu namu, kurā savulaik 3 gadus nodzīvoju. Toreiz bija varianti - vai nu izvākties mēneša laikā, vai arī pirkt no bankas tur dzīvokli. Labi vien ir, ka nenopirku - "Ekskluzīvajam namam Baložos esot konstatēta pamatu pārslodze". Stiegrojuma laukums režģogā, redz, ir 2x mazāks nekā būtu nepieciešams. Tādi, lūk, ir "debesskrāpju pamati".

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: jonisjonis (195.13.247.---)
Datums: 17/01/2018 09:00

Es jau netaisītu tik biezu šķembu spilvenu, vizmaz es viņu neuztvertu, kā pilnvērtīgu pamata pēdu. Manuprāt, zem slodzes tās škembas spiedīs uz malām ārā irdenajā smilts slānī.
Es pārvērtētu tavā vietā va tā irdenā mālsmilts ir tik vāja kā tu to pasniedz. Gan jau ģeoloģiskās izpētes atskaitē ir smilts raksturvērtība uzrādīta. Ja reiz vērtība ir , konstruktors slodzi zin, tad jau var arī sarēķināt cik platu pēdu vajag, lai tā grunts zem pamata nenodeformētos.
Respektīvi, uztaisi platāku pēdu un ietaupi savu naudu.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Juriits (80.89.76.---)
Datums: 19/01/2018 22:56

Un kas ir divu metru dziļumā dolomīts vai granīts? Es par mālsmilti nevaru sūdzēties, man 60 cm pēda bez jebkādas ģeo izpētes un viss stāv kā stāvējis. Zigmāram pilnīga taisnība, cik pēdējā laikā blogos redzēts tad armatūra un viss pārējis ir pilnīgā pereborā. rbm jau var ironizēt, bet viņa 14000 eur shujam pret maniem 1000 ls shujam ir drusciņ atšķirīgas izmaksas par pamatiem, darbu var nepiedāvāt. Starp citu, ja ņem pa taisno mēs dzīvojam pāris km atālumā. Tad par kādu m2 cenu mēs te varam runāt?

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (83.177.131.---)
Datums: 20/01/2018 18:48

Juriits Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un kas ir divu metru dziļumā dolomīts vai
> granīts? Es par mālsmilti nevaru sūdzēties,
> man 60 cm pēda bez jebkādas ģeo izpētes un
> viss stāv kā stāvējis.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Grunts - irdena, putekļaina, mālaina smilts;
> mālsmilts; dziļāk - putekļaina smilts, nedaudz
> mālaina, ļoti blīva.

Zemāk (nesošā grunts) ir tas, ko pirmajā komentā minēju kā "dziļāk".

Par izmaksām - jā, latu laikos tās daudz kam bija krietni zemākas. Atceros, Liepājā varēja mājokli nopirkt pat par 1000 Ls. Citiem vārdiem sakot - nav īsti korekti salīdzināt 1000 Ls ar tagadējām izmaksām. Par 1000 Ls tagad kas sanāk? Knapi 25 kubi betona bez piegādes, armatūras, veidņošanas, darba.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Juriits (80.89.77.---)
Datums: 26/01/2018 11:19

Tas nav stāsts par 90mitajiem. 2010 gadā 40 kg. cementa maiss Depo maksāja 2,72 Ls., jā tagad maksā par kādiem 2-3 centiem kg dārgāk, kas sadārdzinātu manu pasākumu par aptuveni 100 eur. Arī citas pozīcijas noteikti nav palikušas lētākas, bet starpība nav tik liela lai būtiski ietekmētu gala ciparu. Cits jautājums vai Tu 100 maisus būtu gatavs samaisīt ar rokām? Es arī nezinu vai otreiz gribētu to darīt, bet tāpēc nevajag teikt ka nevar.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (90.139.51.---)
Datums: 09/06/2018 18:18

Galu galā sanāca 10cm šķemba, 20cm pēda, 125cm lenta.

Viena laža - zem grīdas paredzētajai ventilācijas caurulei caurumi lentā "nepareizos" augstumos. Nebūs vienmērīgs kritums, būs jāliek vairākās vietās trejgabalus, lai būtu, kur kondensātam notecēt.

Otra (potenciālā) laža - bioloģiskās kanalizācijas izplatītājs apgalvoja, ka ūdens filtru reģenerācijas ūdeņus varot droši laist bio iekārtā, ja vien ciklā nav vairāk kā 200 litru ūdens. Citā topikā (http://www.building.lv/forums/read.php?99,203250) cilvēki spriež, ka tā izdarīja un tā bija kļūda. Jādomā, ko darīt - taisīt 5cm(?) caurumu lentā vai netaisīt… Ja taisīt, tad kur lai dabū atbilstošu instrumentu…

Tagad jāsaprot, ko darīt ar vertikālo hidroizolāciju - vajag, nevajag. Vasarā gruntsūdeņus pat 5m dziļumā neatrada. Grunts mālaina, pa perimetru plānojas atvesta smilts.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: kkk (213.175.79.---)
Datums: 09/06/2018 23:59

Tak te jau n-tās reizes apspriests, ka no vertikālās hidrenes pie normāla betona un siltināta pamata jēgas nav. Kur nu vēl ja gruntsūdeņi nav sastopami.

Es ieteiktu visus caurumus tomēr saurbt kā nākas, tai skaitā izvadu reģenerācijai, kamēr nav jāčakarējas. Man reģenerācijas izvads palaists atsevišķā infiltrācijas tunelī, bet kamēr vēl var, es tomēr dotu priekšroku palaist paralēli kanalizācijai, un ielaist NAI infiltrācijā.

Caurumus var urbt/kalt pats, bet var pasaukt vīriņus, kas ar pareizo instrumentu izurbs. Tās izmaksas ir kapeikas uz visu māju, toties čakars n-reiz mazāks.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (90.139.51.---)
Datums: 10/06/2018 00:44

Manā gadījumā "palaist paralēli kanalizācijai" nozīmē papildus ~40 metru caurules. Kārtējās "kapeikas uz visu māju".

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Pavels.O (83.136.136.---)
Datums: 18/06/2018 16:39

Vai vari sīkāk aprakstīt pamatu izbūvi, procesu, pats esmu tam priekšā, plānots vasaras beigās uzsākt.
Kas bija ar veidņiem, īre vai paši klapējāt? Kā ar cilvēkresursiem?
Būtu ļ., pateicīgs, ja sīkumos aprakstītu un vēlams ar cenām.
P.S. man pamatu perimetrs sanāk 45 m + iekšsiena 14 m, dziļums līdzīgs, jo ir gabalam neliels kritums.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (83.177.145.---)
Datums: 18/06/2018 23:22

Cenas atkarīgas no sezonas un "kā sarunās". Manā gadījumā kaimiņš piespēlēja džekus, kas ilgstoši strādā kopā, varētu tiekt, ka "vairākas brigādes". Starp viņiem viens, kas atbild par tāmēšanu. Cenas materiāliem pāris mēnešu laikā jau ir augušas, salīdzinot ar tām, kas bija tāmēšanas laikā. Darba izmaksas +/- sakrīt ar tāmi, jo tāmēja jau konkrētiem būvniekiem.

Jāpiebilst, ka kopā bija 3 tāmes no dažādiem cilvēkiem. Starp pirmo un pēdējo atšķirība bija precīzi 2 reizes (t.i., pirmā 2x dārgāka par pēdējo), turklāt pati pirmā tāme vispār neatbilda projektam… Un to pēdējo arī nācās pašam koriģēt, jo daudz kas nebija iekļauts tāmē, rezultātā gala tāme bija par 15-20% nekā tāmētāja sastādītā.

Par pamatu izbūvi. Kopumā no maija vidus līdz jūnija vidum kāds uz vietas bija ~12 dienas, parasti 3-5 vīri, neskaitot traktoristu, betonvedēju u.c. "cilvēkus no malas".
Pirmajā dienā ar traktoru izraka bedri. Traktors - JCB kaut kāds, precīzi nepateikšu. Traktorista komandēšanai nepieciešams viens džeks. Par traktoru ir dzirdēts, ka labāk ņemt "augstākas klases" traktoru - it kā dārgāks, bet darbu paveic krietni ātrāk, rezultātā izmaksas zemākas.
Tālāk 2-3 dienas četratā raka ar lāpstām.
Tālāk 2 dienas pēdas veidņošanai (no collīgajiem 150mm dēļiem), šķembošanai, armēšanai, betonēšanai.
Tad 3 dienas pamatu armēšana, veidņošana.
Tālāk piektdienā ielēja betonu, pirmdien ņēma nost veidņus.
Un, visbeidzot, 2 dienas pa 5-7 vīriem komunikāciju ierīkošanai un pamatu aizbēršanai ar smiltīm.

Darba dienas ilgums vidēji ap 7 stundām, ieskaitot pusdienlaiku, pārģērbšanos.

Beigtu nervu - daudz, jo "kasjaku" netrūkst. Sākot ar to, ka neaizrakās līdz projektā norādītajam dziļumam (sak', esot jau sasniegta laba grunts; nav ne jausmas, cik tur tās taisnības), un beidzot ar nepareiziem pamatu izmēriem, ne līdz galam pareiziem trubu slīpumiem (konkrēti ventilācijai), kanalizācijas izvadiem ne gluži pareizās vietās, nepareizi izvietotām elektrības/interneta gofrām utt. Kanalizācijas cauruļu slīpumu vēl nav bijis laika pārbaudīt.

Faktiski ja ir iespēja, tad jāsēž uz vietas un laiku pa laikam jāpaskatās, ko un kā viņi dara. Ja nav tādas iespējas, tad katru dienu jāpārbauda, ko ir izdarījuši, ko nav izdarījuši, ko ir izdarījuši nepareizi utt. Tādu "kopējo bildi" par projektu jau zina tikai pasūtītājs, līdz ar to tīri cilvēcīgi var gadīties, ka kaut kas aizmirstās. Piemēram, manā gadījumā aizmirsās pamatos viens caurums priekš ventilācijas caurules. Laicīgi pamanīju, atstāju zīmīti, vēl telefoniski sazinājos - nākamajā rītā paskrūvēja vaļā veidņus un izlaboja kļūdu. Bet nu ir mazliet jāšķiro, kas ir "aizmirsās" un kas - tups pofigisms par sava darba rezultātu.

Agrāk bija pārliecība, ka maksimāli pašam gribēsies visu darīt, jo negribēsies citiem maksāt par viņu kasjakiem. Gadu gaitā pārliecība mainījās uz pretēju - tomēr negribas 24/7 pavadīt stroikā (ar visu to, ka stroika ir pāris metru attālumā no pašreizējās mājvietas). Pamatu būvēšanas laikā pārliecība atkal pamainījās.

Par veidņiem - īrējām. Nemācēšu teikt, kur tieši - to viņi nodrošināja. Zinu tik, ka no Jūrmalas. Par pašiem veidņiem tika samaksāti €1200 (veidņi + piegāde) + €60 (eļļa), neskaitot veidņošanas darbu. Veidņu kopējā kvadratūra ap 175 m2. Ja paskatās cenu finieris.lv, tad 21mm saplāksnis maksā 8.69 €/m2, 13.16 €/m2 un uz augšu, neskaitot piegādi - pat lētākais finieris izmaksās dārgāk. Cik saprotu, tad finiera gadījumā arī darba ir vairāk, tātad - darbs dārgāks.

Ja pats veidņotu, tad droši vien ņemtu finieri. Varbūt apvilktu ar plēvi, lai mazāk nosmērētu (tāds risinājums Latvijas internetos redzēts). Divi iemesli - pirmkārt, ar īrēšanu ir jāiekļaujas 1 nedēļā (manā gadījumā daudz netrūka, lai neiekļautos), otrkārt, to finieri pēc tam varētu kaut kur izmantot.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (83.177.145.---)
Datums: 18/06/2018 23:35

Ak jā, iesaku laicīgi sagatavot dažādus rasējumus, kur skaidri redzams, kurās vietās paredzētas dažādas komunikācijas - ar visiem izmēriem. Tas nepieciešams gan caurumiem pamatos pareizajās vietās, gan arī komunikāciju izvadei virs grīdas. Es vēl pirms pamatu aizbēršanas uz pamatu vertikālās plaknes augšējās daļas ar marķieri sazīmēju un sarakstīju, kas kur atradīsies.

Tāpat arī vajag kaut kādu pamatu plānu/rasējumu, kur skaidri redzami visi izmēri. Negaidi, ka viņi no mājas garuma atņems divu telpu garumus, ārsienu platumus un divu iekšsienu platumus, lai izrēķinātu trešās telpas garumu, pat ja tur ir iesaistīti tikai apaļi skaitļi. Sagatavo rasējumu, kur pēc iespējas *visi* izmēri ir parādīti (protams, ja skaidri redzams, ka 2 sienas ir identiskas, tad pietiks, ka izmērs būs vienai no viņām).

Ar "laicīgi" es domāju "tagad" :) Citādi var sanākt, ka atbrauc džeki, sāk kaut ko darīt, bet līdz galam nav skaidrs, kas un kā. It kā varētu sagatavot to rasējumu, bet tas prasa kaut kādu laiku - uz rītdienu var paspēt, var nepaspēt (mums kā pasūtītājiem tomēr ir arī citi darbi darāmi).

Man ļoti palīdz SketchUp. Projekta izstrādes laikā veidoju 3D modeli, kurš precīzi atbilst projektam. Sākumā arhitektūrai, pēcāk arī būvkonstrukcijām. Tas palīdz gan noteikt nepieciešamos izmērus, gan apskatīties nepieciešamos apjomus.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (83.177.145.---)
Datums: 18/06/2018 23:45

Kas vēl… Elektrība. To viņiem vajag - zāģim, fleksim. Manā gadījumā elektrības pieslēgums jau bija. Pirms būvniecības sākuma vēl nācās rakt ārā veco elektrības kabeli. Ierīkoju viņiem savu āra rozeti (ar drošinātāju).

Kaut kādu WC vajag. Var nomāt, cenu nepateikšu. Var nopirkt gatavu no koka vai saplākšņa, maksā kādus €200-250. Var nopirkt saplāksni par <€100, sagriezt vajadzīgās detaļas un saskrūvēt.

Strādnieku vagoniņš. Man tāmē stāv transportēšana 2x €60 un noma €120/mēn uz 3 mēnešiem, kopējās izmaksas ap €500. Tie paši džeki teicās, ka viņiem no kaut kādam konteinerim/vagoniņam pārknieba slēdzeni/ķēdi un nospēra visus instrumentus.
Ja laiks ir, tad varbūt jēdzīgāk ir nopirkt kaut kādas 50x100 brusas par €100, uztaisīt karkasu līdzīgu kā siltumnīcai un apšūt ar OSB.

Ja ir iespēja, ir vērts ierīkot video novērošanu ar UPS. Protams, ne tik daudz celtnieku novērošanai kā materiālu/instrumentu sargāšanai.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Pavels.O (83.136.136.---)
Datums: 19/06/2018 08:45

Paldies par izsmeļošo atbildi. Tagad ir priekšstats par veidņu reālo īres maksu un kā aprēķina daudzumu.
Par veidņu klapēšanu uz vietas, man nav tik daudz brīvā laika to visu darīt, bet tā jau sanāk, ka pērkot saplāksni un uzticot darbu kādam, gala cena būs stipri līdzīga veidņu īrei.
Elektrība ir, bet wc top un ar vagoniņu / konteineri centīšos tikt galā līdz būvdarbu sākumam.
Iespaidīgs cilvēku skaits bija uz vietas.
Man mājas projekts ir procesā, bet visi izmēri un pamatu rasējums ir zināms, tāpēc jau esmu sazīmējis visus sīkumus iekš visio (esmu pieradis pie visio), plānoju ņemt atvaļinājumu uz izbūvi, lai varu piedalīties procesā. Tik man pēda tāda nopietna projektā 70x30 cm (jā, bez ģeoizpētes) un 30 pamatu biezums un tas viss ir 1 stāva ēkai :) bet iespējams, ka dikti neatšķiras pamati 1 vai 1.5, vai 2 stāva ēkām un samazināt kaut ko īsti nav lietderīgi.
Kas saistīts ar zagšanu, tad te ir diezgan drūmi, jo neviena atslēga nepasargās no garnadžiem, bet tā ir reāla problēma ar ko jārēķinās.
P.S. Tagad kad esi izbūvējis pamatus neesi salīdzinājis ar iespējamo fibo pamatu risinājumu? Ja nav noslēpums, tad cik stipri atšķiras reālie cipari no provizoriskās tāmes 15k?

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (212.142.111.---)
Datums: 19/06/2018 09:39

Par veidņu daudzuma aprēķināšanu es neko daudz nezinu :) Kvadrātmetrus minēju, lai var salīdzināt veidņu izmaksas ar saplākšņa izmaksām. Zinu, ka veidņu firmai tiek iesniegts pamatu plāns, viņi pēc tā sastāda kaut kādu savu projektu, kur redzams, cik un kādus veidņus vajag.

Veidņi iedalās gan pēc platumiem, gan pēc augstumiem, gan pēc formas. Manā gadījumā vajadzēja arī pāris 135 grādu leņķus. Var gadīties, ka tad, kad tev vajadzēs, izvēlētajai veidņu firmai nebūs vajadzīgo veidņu - būs izīrēti kādam citam.

Par cilvēku skaitu - nu jā, padaudz. Bet darbu izmaksas bija par padarīto darbu (kubikmetri, kvadrātmetri, tekošie metri - atkarībā no darba rakstura), nevis par patērētajām cilvēkstundām, līdz ar to cilvēku skaits neko diži neietekmēja.

Pamatu sienu biezumu manā gadījumā noteica izmantojamie bloki. FIBO pamatiem būvkonstruktors perimetrā bija ielicis 300, iekšsienām 200, bet par betonu viņš teica, ka arī perimetram var liet 200. Savukārt Aeroc pārstāvis iebilda - teica, ka 375 blokiem atbalsta platumu vajag minimums 250, optimāli 300. Līdz ar to 300mm plata pamatu lenta no nestspējas viedokļa ir krietni par daudz manā gadījumā.

Ar FIBO man grūti salīdzināt, nezinu visas izmaksu pozīcijas. Ja paskatās tāmi, tad pašai lentai kopējās izmaksas ir 4000-4500 (veidņi + betons + darbs), apjoms 23-24 kubi. Pēc @#$%& cenām spriežot, tāds apjoms FIBO bloku maksātu ap 2200 + piegāde, mūrēšana varētu būt ap 700 (?), vēl vajag armatūru (cik daudz?), javu (cik daudz?), apmešanu (materiāli + darbs), varbūt vertikālo hidroizolāciju (es betonam iztikšu bez tās).

Reālās izmaksas beigās +/- sakrita ar tāmi. Šādi tādi materiāli gan palika dārgāki, bet šur tur samazinājās apjomi. Darba izmaksas sakrita ar tāmi, vienīgi bija korekcijas uz apjomu. Un darba izmaksas ir monstrālas - ja vien alga nav 5k/mēn un uz augšu, ir vērts parēķināt, vai nav izdevīgāk paņemt bezalgas atvaļinājumu… Nu vienīgi ir darbi, kas ir fiziski smagi - tos pašus veidņus tomēr vieglāk staipīt divatā.

Ak jā, ja gribas sagādāt nelielu bonusu būvniekiem - var uzsliet kādu nojumi, zem kuras pusdienlaikā patverties no svelmes. Tikai cītīgi jānostiprina, lai nesanāk kā mums - pāris nedēļas pēc nopirkšanas vētra aiznesa…



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 19/06/2018 09:41, labojis binary.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: Aldiss (195.13.217.---)
Datums: 19/06/2018 10:09

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par veidņu daudzuma aprēķināšanu es neko
> daudz nezinu :) Kvadrātmetrus minēju, lai var
> salīdzināt veidņu izmaksas ar saplākšņa
> izmaksām. Zinu, ka veidņu firmai tiek iesniegts
> pamatu plāns, viņi pēc tā sastāda kaut kādu
> savu projektu, kur redzams, cik un kādus veidņus
> vajag.
>
> Veidņi iedalās gan pēc platumiem, gan pēc
> augstumiem, gan pēc formas. Manā gadījumā
> vajadzēja arī pāris 135 grādu leņķus. Var
> gadīties, ka tad, kad tev vajadzēs,
> izvēlētajai veidņu firmai nebūs vajadzīgo
> veidņu - būs izīrēti kādam citam.
>
> Par cilvēku skaitu - nu jā, padaudz. Bet darbu
> izmaksas bija par padarīto darbu (kubikmetri,
> kvadrātmetri, tekošie metri - atkarībā no
> darba rakstura), nevis par patērētajām
> cilvēkstundām, līdz ar to cilvēku skaits neko
> diži neietekmēja.
>
> Pamatu sienu biezumu manā gadījumā noteica
> izmantojamie bloki. FIBO pamatiem būvkonstruktors
> perimetrā bija ielicis 300, iekšsienām 200, bet
> par betonu viņš teica, ka arī perimetram var
> liet 200. Savukārt Aeroc pārstāvis iebilda -
> teica, ka 375 blokiem atbalsta platumu vajag
> minimums 250, optimāli 300. Līdz ar to 300mm
> plata pamatu lenta no nestspējas viedokļa ir
> krietni par daudz manā gadījumā.
>
> Ar FIBO man grūti salīdzināt, nezinu visas
> izmaksu pozīcijas. Ja paskatās tāmi, tad pašai
> lentai kopējās izmaksas ir 4000-4500 (veidņi +
> betons + darbs), apjoms 23-24 kubi. Pēc
> Piedodiet_bet_moderets cenām spriežot, tāds
> apjoms FIBO bloku maksātu ap 2200 + piegāde,
> mūrēšana varētu būt ap 700 (?), vēl vajag
> armatūru (cik daudz?), javu (cik daudz?),
> apmešanu (materiāli + darbs), varbūt vertikālo
> hidroizolāciju (es betonam iztikšu bez tās).
>
> Reālās izmaksas beigās +/- sakrita ar tāmi.
> Šādi tādi materiāli gan palika dārgāki, bet
> šur tur samazinājās apjomi. Darba izmaksas
> sakrita ar tāmi, vienīgi bija korekcijas uz
> apjomu. Un darba izmaksas ir monstrālas - ja vien
> alga nav 5k/mēn un uz augšu, ir vērts
> parēķināt, vai nav izdevīgāk paņemt bezalgas
> atvaļinājumu… Nu vienīgi ir darbi, kas ir
> fiziski smagi - tos pašus veidņus tomēr
> vieglāk staipīt divatā.
>
> Ak jā, ja gribas sagādāt nelielu bonusu
> būvniekiem - var uzsliet kādu nojumi, zem kuras
> pusdienlaikā patverties no svelmes. Tikai
> cītīgi jānostiprina, lai nesanāk kā mums -
> pāris nedēļas pēc nopirkšanas vētra
> aiznesa…

Un tagad ņemam kalkulatoru un rēķinām, cik maksā pamatu plātne...2in1 pamats un grīda.

Re: Pamati - FIBO vs betona
Autors: binary (212.142.111.---)
Datums: 19/06/2018 10:13

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un tagad ņemam kalkulatoru un rēķinām, cik
> maksā pamatu plātne...2in1 pamats un grīda.

Būvkonstruktors plātni neatbalstīja, teica, ka nevarot ar aprēķiniem garantēt, ka uz manas grunts turēsies.


Pavels.O Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man mājas projekts ir procesā, bet visi izmēri
> un pamatu rasējums ir zināms, tāpēc jau esmu
> sazīmējis visus sīkumus iekš visio (esmu
> pieradis pie visio), plānoju ņemt atvaļinājumu
> uz izbūvi, lai varu piedalīties procesā. Tik
> man pēda tāda nopietna projektā 70x30 cm (jā,
> bez ģeoizpētes) un 30 pamatu biezums un tas viss
> ir 1 stāva ēkai :)

Starp citu, tajos rasējumos ir arī komunikācijas? Parūpējies par to, lai būtu zināms, kādos tieši augstumos jāparedz caurumus kanalizācijai.

Pēda man projektā bija ļoti simboliska, faktiski neesoša - ja nemaldos, 350mm plata zem 300mm FIBO. Reāli laikam tika uztaisīta 600x300. Cik nu saprotu, pēdas funkcija ir ne tikai palielināt grunts laukumu, kurš uzņem slodzi, bet arī nodrošināt pamatni, uz kuras likt veidņus priekš lentas. FIBO bloku gadījumā tā 350mm pēda nodrošinātu +/- gludu horizontālo virsmu, uz kuras mūrēt blokus, bet betona lentas gadījumā vajag papildus platumu, uz kura balstīt veidņus.

Nu un papildus, protams, būvniecībā izplatīts ir "mēs vienmēr tā darām" faktors…

Pašreizējā: 3 no 5


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
6pcLe

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
redakcija@building.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727