Labdien!

Savai vasarnīcas mazajai koka būdai (kopējā platība ap 11 m2), domāju uzstādīt skrūvpāļu pamatus, jo esošā zeme nav tā labākā ~ 2-3 metru biezs kūdras slānis.

Izsūtīju tagad cenu aptauju internetā atrastiem darbu veicējiem, par to, cik tiem maksā skrūvpāļi, bet gribētu arī Jūsu pieredzi uzklausīt par šo pamatu variantu.

Vai tie skrūvpāļi būtu jāizdzez cauri visam kūdras slānim, kā arī, ar kādām izmaksām esiet Jūs tagad saskārušies, veicot to uzstādīšanu pamatiem?

Nesanāks pēkšņi tie pāļi dārgāki kā pati mājiņa?

Bez ģeoloģijas nepateiksi, cik garus tos pāļus vajadzētu, bez aprēķina, kāda diametra un cik daudz. Tehniski nav problēmu, atbrauc traktorītis (vai bobcat) un ieurbj.

Praksē nesen saskāros, ka vajag 20+m garus un arī tad nav garantijas, ka atdursies. Bet man drusciņ nopietnāka konstrukcija par koka būdiņu. Te avr gadīties, ka berze ir pietiekama, lai konstrukciju noturētu arī kūdras slānī.

nav biš par traku 4*3m būdai skrūvpāļus?!!!! uzliec uz betona blokiem un aizbrauc ceļojumā uz Lietuvu par ietaupīto naudu.

To tavu celtni 3,3m*3,3m mierīgi var uzlikt uz 3...4 betona grodu akām ar diametru 1,5m.
Atved četrus grodus ... ar tiem akas racēji ieraksies cauri kūdrai līdz nesošajai gruntij un tad apakšā var izbetonēt nesošo dz/betona plātni. Uz grodiem virsū dz/betona plātnes grīdu ar caurumu vidū. Un būs tev tava 11m2 vasarnīca ar 2,2m2 lielu pagrabu.

hi5 Wrote:
-------------------------------------------------------
> nav biš par traku 4*3m būdai skrūvpāļus?!!!!
> uzliec uz betona blokiem un aizbrauc ceļojumā uz
> Lietuvu par ietaupīto naudu.


Nu tas jau būtu, protams, lētākais variants, ko es arī gribētu- uzlikt uz blokiem un miers. Esmu teritorijā uzstādījis siltumnīcu uz blokiem, uz kuriem balstās koka karkass un plēve, bet ar laiku tie bloki iegrimst un siltumnīcas karkass nošķiebjas uz kādu pusi. Vienīgais tad zem blokiem man būtu jānodrošina stingrāka pamatne. Jāieber smilts/grants kādā noteiktā slānī.

Par akas grodiem. Paši grodi it kā nav ļoti dārgi cik palūkoju, tikai vēl neesmu atradis, cik maksā tādu grodu ierakšana zemē.

A ja dara šādi:
- norok nelielu kārtu kūdras- kādus 40cm, pa perimetru 1m platāk kā būs betona grīda;
- ģeotekstils, tad saber, un sablīvē smiltiņu kādus 20-25cm;
- uzstāda visā platībā ekstrudēto 100mm biezumā putupolistirolu platībā +1m (iepriekš izraktais un arī ar smiltīm piebērtais);
- izgatavo veidņus grīdas platībā;
- paliek nepilns metrs ar putuplastu ārpus veidņiem- to vēlāk apber ar to pašu kūdru vai melnzemi;
- armatūras sieti un betons iekšā.

Sanāktu siltināta betona plātne/grīda ar horizontālo siltumizolāciju pret izcilāšanu. Bet ja kaut ko izcilās, tad tikai visu plātni kopā un netiks deformēta mājas konstrukcija.

Ja tur tik traki sēžas, tad uzbetonē biezākā slānī to grīdu par kādi 7-10cm- tas tā, uz nosēšanās rēķina nākotnē- izmaksās tik pat, cik grodi. Ja spriedelē tālāk, tad pat betona grīda 45cm biezumā ir 5m3 betona- atbrauc un salej. Finansiāli būs lētāk kā urbpāļi.

Iespējams, pat šajā gadījumā smilšu kārta būtu lieka, jo kūdras slānis ir minimums 2 metri.

Varbūt jau kāds ir veicis tādu eksperimentu?

Grodu 1m diametrā rakšana 2013 gadā maksāja 50...60 lati tekošā metrā.
Par kūdras izmantošanu pamatnei. Jā ir tādi eksprimenti ar ceļa būvēm. Taču ceļam šadas lokālas sešanās nav btiskas - mēs taču ikdienā ar auto braucam pāri ielu bedrēm. Ēkai tas ir savādāk (jā cik nopietna ēka?)...uzstādi telti un dzīvo! Laikam tā dara armijā - cauru gadu dzīvo teltīs.
Jebkura organiska materiāla nelaime ir tāda, ka tas organiski sadalās - piemēram no ēkas jumta tekošais ūdens pastiprināti izskalo ēkai vienu malu - kūdra pazūd un paliek tukšums....

Ja grunts nestspēja švaka, tad jāpalielina atbalsta laukums (tādējādi samazinot svaru uz laukuma vienību) - skrūvējot pāļus, tu visu svaru saliec uz 15cm diametra "špickām", kas tikai runās par labu grimšanai vai šķobīšanai. Kā jau te tika rakstīts - nekādi skrūvpāļi - plātņveida pamats pa visu laukumu un tā būda tev stāvēs 100 gadus.

1) sveciens sen nelasītiem (iegriežos fragmentāri);
2) vai tiešām Latvijā ārzemju pensiju fondi jau izpirkuši tik daudz zemes, ka nabaga latvietim obligāti jābūvējas kūdrā?
3) ja tomēr, tad pagraba vietā drīzāk būs aka, arī ierakt (atbalstot apakšu pret cietāku grunti dziļumā) nav viegli - mana pagalma malā pirms tam bravūrīgs "jumziks" knapi izvilka plato knābi no 3 m dziļām plūstošajām smiltīm;
4) es nebūtu drošs, ka aaaa piedāvātā plāksne tikai virspusē ar laiku tomēr neiegrims (dod die's, simetriski) ...

Noskaidro cik dziļi sākas smilts, pieliec kādu 0,5m klāt, tad nopērc biezsienu caurules, piemetini pāris iešķeltus apļus, lai veidojas vītnes daļas(saglabā tik vītnes soli) un skrūvē ar kārtīgu sviru iekšā. Krievijā ļoti populāri un elementāri izgatavojami. Vajag tik ''rezaku'', ''svarku'', vai plazmas griezēju un pusautomātu:)

Nu jā, izklausās pasākums nenormāls. Pamati tiešām var sanākt dārgāki par pašu mazo dārza būdiņu... :)

Kāda zeme ir, ar tādu nu vien jāiztiek, ko vecāki ir kādreiz dabūjuši.

Tad dari pavisam vienkārši:
- uzstādi kaut kādus blokus, uz kuriem liksi vasarnīcu;
- izgatavo vasarnīcas grīdas rāmi no daudz "niknākiem" materiāliem kā vajadzētu (kaut no 150x150mm)
- kad nosēdīsies kāds stūris- paņemsi ar domkratu un pacelsi augšā- izlīmeņosi.

Manuprāt labak būtunelieli lentveida pamati aptuveni 50 cm zemē, un pari parsegums neliels ar nesošo sienu pastirpināšanu ar kadu treknaku armaturu un uz gadu atstāt pamatus lai novertētu, vai kā zhuks teica pectam ar donkratu izlimenoši , liec majiņu uzreiz virsu!

Pirms saspringt der noskaidrot kaut aptuveno kūdras slāņa biezumu - var vietējā būvvaldē uzvaicāt par tuvumā projektētiem objektiem (ja vispār tādi ir) kuriem taisīta ģeoloģija, vai kaut kā saorganizēt kontrolurbšanu.....varētu ap 3m vien būt...
Nezinu kā kūdras gadījumā - laikam jau neder metode ar ūdens šļaukas dzīšanu zemē līdz cietai pamatnei....

Paldies Jums par komentāriem.
Skrūvpāļus tādai mazai dārza mājai neuzliku, par ietaupīto naudu piebūvēju klāt terasi, kur var pasēdēt un atpūsties svelmainā dienā.
Vēl konstrukcija turas.

Ko es izvēlējos pamatiem - betona bloku plāksnes (30cm platas, 50 cm garas, 20cm augstas), kuras savukārt tika uzliktas virsū ģeorežģa un ģeotekstila plācenim, kas ietvēra sevī šķembas un granti 2x slāņos. Vajadzēja gan laikam vēl trešo uzlikt drošībai. Bet nu tagad jau nekā.

Veicu kontrolurbumus, kā arī gadu pēc dārza mājiņas uzstādīšanas ierīkoju dziļurbumu.

Tātad - pirmie 3 metri ir kūdras slānis (pa virsu ir melnzeme līdz 30 cm max).
Pēc tam sākas smilts, māls, sarkans māls, smilšakmens ar māla starpkārtām, smilšakmens. Dziļāk urbums vairs netika veikts.

Minētajos pirmajos trīs metros ir arī grunstūdens sastopams.