JAUNĀKĀS DISKUSIJAS FORUMĀ


Privātmāju būvniecība :  Building.Lv Forums
 
Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2
Kaņepju betons
Posted by: Oscar888 (178.16.22.---)
Datums: 08.01.2015 20:41

Vai kādam ir pieredze ar kaņepju betonu? Kur var nopirkt kaņepju spaļus un kaļķi ar piedevām? Vēlos būvēt privātmāju no kaņepjubetona varbūt kāds var padalīties ar pieredzi ja kādam ir :)
Internetā ir daudz video, kur tiek slavēts šis materiāls arī man liekas, ka tas ir OK, tikai skatos ka Latvijā par to ļoti maz info!

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 08.01.2015 21:04

Man racionāli domājot nekādi plusi no kaņepju betona nesanāk. Pēc būtības elpojošs bloks ar labāku siltumizolāciju kā ķieģelis vai tamlīdzīgs materiāls. Varbūt viņš pat sanāk siltāks kā fibo, bet tāpat pa virsu no ārpuses droši vien jāliek vate, lai iegūtu mūsdienu standartu. Finālā visa tā elpošana reducējas uz tādām pat sienām kā fibo+vate, keratermi+vate, gāzbetoni+vate, ķieģelis+2 vates. Tas no funkcionālās puses.
No izmaksu puses tīri teorētiski sanāks lētāk par pirktajiem blokiem, ja pats pērk cemi, kaļķi un maisa. Nezināmais ir kaņepju spaļi, kuri ir vajadzīgi daudz un man kaut kā intuīcija saka, ka LVkaņepes ir izķēruši tie kuri taisa kaut ko citu - superekovati vai ko nu vēl no tām kaņepēm taisa. Tad ja gribētu dabūt tad to kaņepju izcelsme vēl var sanākt no LT vai vēl tālākas zemes. Rezultātā cena sāk tuvoties pirktā bloka cenai. Ar ko diez kaņepe atšķiras no skaidas parastās vai ēveļskaidas?
Nu darba puse man šķiet ieliek to treknāko jautājuma zīmi. Nezinu cik liela tā māja, bet tur jau ies kubikmetriem. Divatā rullējot kādās 2 dienās cik atminos tā uz 2 kubi varēja uzmaisīt visprastāko betonu, bet nu sirsnīgi strādājot un nečakarējoties ar pārveidņošanu utt. Un pēc tām dienām jāņem bija pauze relaksācijai. :) Maisīšanas elles darbs ir viena štelle un varbūt ne trakākā. Tālākais ir acīmredzot tā veidņošana un konstruktīvās stiprības un kvalitātes puse, kur mana intuīcija saka ir tikpat nogurdinošs darbs kā fiziskā maisīšana. Ja tur vēl kļūdās, tad siena var aiziet šķība ātri vien. Bloku gadījumā tomēr viss tas tiek vairāk kontrolēts.
Es personīgi uzreiz atmestu šo variantu, jo pārāk riskanti un vēlreiz pārāk riskanti, jo īpaši amatieru līmenī.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 08.01.2015 21:11

Un vēl viena nianse. Kaņepjbetons šķiet dikti līdzīgs skaidbetonam un pieredze ar skaidbetona mājām ir dažāda. Ir daudzi gadījumi, kad kaut kādu apstākļu dēļ mitrums tiek pie tās sienas un tad sākās baigās problēmas. Mazums kas gadās - caurs jumts, saimnieki uz gadu tur nedzīvo utt. Bloku mājas var pamest, jumts nokritīs, bet pēc tam to visu varēs saglābt. Man kaut kā šķiet, ka domājot perspektīvā par vairākām paaudzēm šitie materiāli tomēr neiztur. Es piemēram dzīvoju nu velns viņu zin, bet varētu būt vismaz 150 gadu vecā ēkā un nav ne vainas. Vai mani mazmazbērni dzīvotu pēc 150 gadiem skaidbetona mājā - šaubos.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Rakaris (178.16.22.---)
Datums: 08.01.2015 21:24

Par kaņepju spaļiem var painteresēties Iecavnieks.lv

Re: Kaņepju betons
Posted by: Viesturs470 (178.16.22.---)
Datums: 08.01.2015 21:53

Nekāds jaunatklājums jau tas nav - vecu vecā recepte - saistviela +pildviela un tam ir jēga tikai tad ja kaut kas ir kā pārpalikums ko nekur citur nevar izmantot !
Ja agrāk pie gateriem bija šāļu un skaidu kaudzes un tie bija priecīgi, ka kāds tos savāc un par to naudu neprasa tad tagad nekas tamlīdzīgs nenotiek !

Re: Kaņepju betons
Posted by: Oscar888 (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 09:30

Cik saprotu pagaidām neviens praksē nav saskāries un būvējis no šī materiāla, vismaz no tiem, kas komentē? Runājot par konstrukciju, cik noprotu no video, tad, ja siena ir 400-500 mm nekāds papildu siltinājums nav nepieciešamasp, proti, ir kaņepjubetona siena un pēc nožūšanas tā tiek tikai nošpaktelēta no ārpuses un nokrāsota, iekš'pusē kaut kas līdzīgs vai arī jebkura cita apdare.
Runājot par to vai tad tas nav tas pats, kas skaidas, tad noteikti tas ir pavisam cits materiāls ar pavisam citu struktūru un siltumnoturību.

Šeit daži video par būvniecību no kaņepjubetona, kādas Jūsu domas:
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 09:57

Prakse parasti uzrāda ekonomiski pamatotākos risinājumus, tāpēc arī ir tik maz netradicionālās arhitektūras, jo tā visu konvertējot naudā ir dārgāka.

Ja es celtu māju un naudu neskaitītu, pat tad tomēr noskaidrotu cik bieza siena nodrošina teiksim to mūsdienu LNB siltumnoturības standartu un kādas ir alternatīvas. Video jau nu nebūs tas, kas to apliecinās. Tur būtu jāmeklē kaut kādu tabulu, kur cik ne cik sertificētas iestādes uzrāda tos noturības parametrus n-tajiem būvniecības materiāliem un tad izrēķināt kas tur sanāk. Bet vispār 40-50 cm manā skatījumā jau ir ellīgs tilpums uz maisīšanu. Tagad vismaz šeit forumā esmu novērojis, ka vairākums tā kā atbalsta koncepciju, ka nesošās sienas minimāli biezas un siltinājums palielināts.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 10:17

Apskatīju video - viss ir glīti utt. Ņemam vēl vērā, ka tie video nāk no cita klimata valstīm. LV klimats tomēr vairāk līdzinās Skandināvijas arhitektūrai. Skandināvijā savukārt tā ļoti pavirši skatoties šī tehnoloģija nav diez ko izplatīta. Vēl jāņem vērā ekodomāšana, kura ellīgi daudz gadījumos ir ekonomiski nepamatota. Man ir grūti stādīties priekšā, kas cenas un efektivitātes ziņā mūsdienās var izkonkurēt vati? Tā ir klasiska karkasa ēka ar kaņepjbetona aizpildījumu. Savukārt ja to pašu karkasu aizpilda ar vati, tad sanāk klasiska karkasa ēka ar visiem mūsdienu standartiem un cenas ziņā man šķiet ka tā sanāk vislētākā un ātrāk uzbūvējamā. Skandināvijā karkasa ēkas ir superpopulāras.

Es neesmu ekodomāšanas akls pretinieks, bet nu pārāk daudz tur ir virspeļņa tiem, kuri tos produktus tirgo un projektus realizē. Tā globāli domājot arī ir vēl liels jautājums vai kukurūzas, kaņepju audzēšana ekodomāšanas vajadzībām zemītei un tautsaimniecībai kopumā nav kaitīgāka lieta par klasisko vietējo graudkopību un vates pirkšanu no ārzemēm. :)

Re: Kaņepju betons
Posted by: būvinženieris Ivars Brinkmanis (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 19:03

manuprāt par šāda monolīta vieglbetona ( aka skaidbetons; kaņeepju betons; salmu ķīpas u.tt) var sākt domāt tad, kad praksē var nodrošināt šādas prasības:
A) pamataizpildītājs tiek iegūts par "poļu naudu", tātad savāc pats no gatera vai sēdies uz siena ķīpojamā agregāta ... tātad tas ir tikai tavs darbs vai produktu iegūsti ļōti lēti - par šņabja pudeli.
B) tev pašam ir laiks darīt vai arī vari uzraudzīt procesu, jo monolīta vieglbetona iestrāde parasti notiek slāņos, kur katram slānim jāsarūk un jāiegūst zināma nestspēja;
C) vajadzīgs tāds būvprojekts, kur uz šāda vieglbetona nav uzliktas koncentrātas slodzes, jo jebkurā gadījumā šāds materiāls slodzes iespaidā sarūk vai saīsinās.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 19:53

Principā jau C punkts ir tas, kas izdarīs daudzas korekcijas, jo projektētāji parasti izsaka arī savu viedokli, ja vien nav iecerēts būvēt bez atļaujas. Tāpat arī provizoriskā tāme koriģē plānu.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Praktiķis (178.16.22.---)
Datums: 09.01.2015 20:00

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------


> Es neesmu ekodomāšanas akls pretinieks, bet nu
> pārāk daudz tur ir virspeļņa tiem, kuri tos
> produktus tirgo un projektus realizē. Tā
> globāli domājot arī ir vēl liels jautājums
> vai kukurūzas, kaņepju audzēšana
> ekodomāšanas vajadzībām zemītei un
> tautsaimniecībai kopumā nav kaitīgāka lieta
> par klasisko vietējo graudkopību un vates
> pirkšanu no ārzemēm. :)
Jāpiekrīt Vilnim. Negribas ticēt,ka 4m garas kaņepes var izaudzēt bez mega minerālmēslu devas. Visdrīzāk,šādu nepārtikas kultūru audzē bez īpašiem ekoloģiskuma nosacījumiem,kaut gan kaitēkļi tāpat kaņepēm iet ar līkumu,bez smidzināšanas. Visa pamatā droši vien atkal ir nauda nevis ekoloģija.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Oscar888 (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 09:58

Par šo gan negribētos piekrist, jo kaņepes tiešām tiek audzētas bez ķimikālijām, jo kā jau minēts komen. to specifiskā smarža atbaida kaitēkļus, bet to lapotne un augšanas ātrums nedod iespēju izaugt nezālēm. Turklāt kaņepjubetons ir CO2 negatīvas, kas nozīmē, ka ķaņepe augot apsorbē vairāk CO2 nekā tiek atdots atmosfērai saržojot kaņepju betona sastāvdaļas, proti, spaļus un kaļķi, turklāt arī pēc tam, kad māja jau ir gatava kaļķis cietēšanas procesā, turpina apsobrbēt CO2. Tā kā no ekoloģijas viedokļa šis materiāls ir galvastiesu pārāks par tradicionālajaiem materiāliem, un neapšaubāmai tā spēja kontrolēt mikroklimatu, proti, pēc nepieciešamības apsorbējot vai atdodot mitrumu, dod tam milzīgas priekšrocības attiecībā pret citiem tradicionālajiem materiāliem tieši veselīgas dzīvesvides jomā. Visa šī informācija ir pieejama plašajā tīklā.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Oscar888 (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 10:49

Lūk ko RTU inženieri saka par šo materiālu, manuprāt, atzinums ir vērā ņemams:

[aurora.turiba.lv]

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 11:12

Redzi, tas ko gribu teikt par kultūraugiem. Tad kad tu ko lauksaimniecības zemē iesēj, tad tu no tās arī paņem kaut ko ražas novākšanas laikā un uz nākamo sēju tev ir jāatdod tas zemei atpakaļ savādāk tā zeme noplicinās un tajā iegūst mazas ražas. Tas nozīmē ka jāmēslo ir šā vai tā. Audzējot kukurūzu un līdzīgus monstrozus augus rodas priekšstats, ka no lauka tiek aizvests padaudz tās mantas prom. Attiecīgi vairāk ir jāliek atpakaļ zemītē un tie parasti minerālmēsli. CO2 aprēķini ir forši, bet pilnu ciklu RTU nerēķinās, jo co2 tad ir jārēķina par dīzeļdegvielu, nopirkto kaņepju ekselētājkombainu (metāls, gumija, stikli utt), minerālmēsliem utt utt. Tā ķēde ir gara un patiesais co2 būs kaut kas cits.
Bieži ir cits aprēķina formāts - izmaksas un ieguvumi, kura rezultējas cenā. Cena sevī ietver visu ķēdi. Tad nu zaļās domāšanas interesants piemērs ir tā pati kukurūza. Man te viņu tagad jau pāris gadus audzē. To novāc un ved uz biogāzes ražotni, kura var eksistēt tikai tad, ja valsts dod dotāciju. Ja valsts dotāciju nedod, tad ražotne ekonomiski nevar strādāt. Šo zaļo starpību mēs sedzam ar to paaugstināto elektroenerģijas cenu. Kad skatos cik ntās kravas tiek vizinatas šurpu turpu ar 150zs-200zs traktoriem, tad neviļus rodas doma par to ka mēs maksājam to zaļo naudu - par kombainiem, traktoriem un dīzeļdegvielu. Un biogāzinieki, manuprāt, jau zin to datumu kad dotacija beidzas un tāpēc iespējams es neesmu arī redzējis, ka uz laukiem būtu bērti minerālmēsli. Tās zemītes ļoti bieži ir nomātās un iespējams tās noplicina. Nu tas tā.

Ja RTU rakstu lasa, tad svarīgs ir beigu secinājums par tiem 400mm un nezināmajiem blakusefektiem. Turklāt nav konsekvences salīdzinot ar visiem populārajiem materiāliem - vate, gāzbetons un citiem ekopriekiem - salmbetons, skaidbetonsun kas tik tur vēl varētu būt. Svarīgs parametrs ir tā lambda, bet man ir slinkums rēķināt ko tas skaitlis nozīmē un cik biezai ir jābūt tai kaņepjbetona sienai, lai atbilstu standartam.

Labs jautājums ir CO2 neitralitāte vatei. Nu piemēram LV ekovatei.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 11:18

Godīgi sakot es vairāk sliecos domāt, ka cena, kas izteikta precei EUR sevī arī ietver to CO2 aprēķinu, jo valstis beigu beigās tās CO2 kvotas ir spiestas ievērot un tā ķēde sākas no teh apskates, ABC vides atļaujām un beidzot ar lielo valsts uzskaiti cik kas emitē un beigās piepērk kvotas, maksā naudu utt. Tas viss kaut kā rezultē cenā, vismaz pilnvērtīgā tirgū. Un akmensvate man šķiet nāk no kvotu zonas valstīm nevis piemēram no ASV.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 11:39

Un vēl viens apsvērums, kurš liek aizdomāties. Tirgus mēdz pašorganizēties un ja ir ekonomiskais izdevīgums, tad uzņēmēji izveido uzņēmumu un nelauza galvu par co2, dod labu mantu par labu cenu un cilvēki pērk un viņiem ir peļņa. Ja kaņepe atbilstu veiksmīga biznesa modelim (ietverot to pašu co2), tad tur nebūtu daudz pētījumi, bet uzņēmumi rullētu uz pilnu klapi. Bet tā gluži nenotiek praksē, uzņēmumi nav vai arī ir pāris (laikam bija kaņepju vates un plākšņu ražotāji). Bet to cena atbilst luksusa klasei un tāpēc tikai retais tos produktus izmanto un ir gatavs pārmaksāt par savām jūtām un attieksmi. Tas ir ok un tā tam jābūt - ja ir nauda un esi gatavs pārmaksāt, tad tādas iespējas ir.

Tādā ziņā es pilnīgi saprotu kāpēc karkasa mājas rullē un kāpēc karkasa māja ar kaņepju betonu nē. Tāpēc, ka kaņepēm vajag zemi un visu to sarežģīto audzēšanu/pārstrādi un finālā vajag biezāku sienu. Savukārt vatei vai ekovatei nevajag zemi un pietiek ar plānāku sienu.

Re: Kaņepju betons
Posted by: binary (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 11:51

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet to cena atbilst luksusa klasei (..)

Bieži vien precei ir luksusa klases cena nevis izmaksu, bet citu iemeslu dēļ. Elementārs piemērs - zīdaiņu koka šūpulīši. Nesen mēģināju atrast - jēdzīgam šūpulim no 5 koka plāksnēm cena faktiski neatpaliek no neliela dārza/rotaļu namiņa cenas, lai arī gan materiālu, gan darba tur ir 100x mazāk.
Pieprasījums salīdzinoši neliels, ražotāju skaits gandrīz 0, rezultātā tie daži, kas varbūt ražo, var piedāvāt kosmisku cenu un ar mazām pūlēm neslikti nopelnīt.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 12:03

Es domāju, ka kaņepju biznesa modelī ir protams tas uzņēmēja uzcenojums, bet tur tomēr arī pamatīga bāze, kura skrien līdzi ar izmaksām audzējot. Tā primitīvi rēķinot ir jāņem vērā ienākumi no ha ekvivalentām kultūrām (rapsis, labība), zemes noma/nodoklis, ekstra mēslošana un ekstra tehnikas iegāde + papildus darbs. Šīs pāris lietas sasummējot jau iegūstam pašizmaksu tai kaņepei. Negribas rēķināt tonnas cik tās kaņepes varētu iegūt, bet nu lokies kā gribi lēti tas neizskatās. Kaņepju biznesā visticamāk audzētājs būs kāds zemnieks un kaņepju pārdevējs jau tas kas uzliek cenu par savu mārketingu.

Bērnu bizness viss no viena gala līdz otram ir pārmaksāšana. :) Ja par plastmasas klucīšiem jāmaksā 2 EUR un tirgū darbojas ntie plastmasu ražotāji, tad var secināt kā te pārmaksāšana ir neiznīcināma tradīcija :))

Re: Kaņepju betons
Posted by: Vilnis_Radio (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 12:07

Jā, un kaņepei tak vajag arī uzglabāšanu iespaidīgu, lai būvniecības apjomus uzglabātu. Labību un rapsi neglabā, to ved prom uz kalti un elevatoriem, bet kaņepe tak jāglabā un tur vajag startam vismaz 400m2 angāru ar kaut kādu žāvēšanu un ventilāciju. Ta ka tur nav nemaz tik vienkārši.

Re: Kaņepju betons
Posted by: Viesturs470 (178.16.22.---)
Datums: 10.01.2015 12:17

Pievienojos Vilnim ! Neviens t..s. zaļais produkts nav aizgājis pēc loģiskiem tirgus principiem, kad cena veidojas no produkta pašizmaksas + saprātīgās peļņas.
Visa sāls slēpjas tajā cik ilgu mēs reķinām aprites ciklu, jo visi t..s fosilie resursi taču arī ir dabīgi, tie vienkārši ir deponēti un mēs tos izmantojam. Arī saule ir bezgalīgs enerģijas avots tikai attiecībā pret apzināto civilizācijas eksistences laiku.

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
WmkDy

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.