Bij man tāds griestu pīrāgs
1. Apmetums
2. Dēļu klājums
3. Gaisa sprauga
4. Dēļu klājums
5. Pape
6. Stiklavate
7. Pape
8. Smiltis
Tālāk aukstie bēniņi.

Izfigāriju ārā smiltis, papes un stiklavati. Vietā domāju uzlikt 25cm akmensvati. Pārējais paliek bez izmaiņām. Bet kas un kapēc man būtu jāliek zem jaunās vates uz dēļu klājuma?

Zem vates (siltajā pusē) obligāti jāievieto tvaikizolācija. Uz vates pretvēja barjera, kas var būt speciālas minerālvates plāksnes, pretvēja audekls, kokšķiedru plāksne (ne OSB-3), rīģipsis vienvārdsakot viss, kas nebojāsies un aizturēs gaisa kustību.

Tā... Broģijot pa neta dzīlēm atradu šitādu rakstu.
[www.abc.lv]
Materiāls ņemts no Jura Novika grāmatas. Viņš, ja nemaldos, ir profesors.
Tad nu lūk, man iekrita acīs šī rindkopa

No iekšpuses telpas siltina tikai tad, ja tas nav iespējams no ārpuses.
Šīs metodes trūkumi:
1) siltumizolācijas slānis samazina telpu;
2) siltumizolācijas materiāla aizsardzībai pret iekštelpu silto, mitro gaisu nepieciešama tvaikizolācija, kas pasliktina mikroklimatu telpās (sienas caur tvaika izolācijas plēvi nemaz neelpo vai arī gaisa apmaiņa ir jūtami traucēta);
3)samazi nās ēkas siltuminerce, jo karkasu veidojošais materiāls tiek izolēts no iekštelpām un nevar uzņemt iekštelpu siltumu.

Kā tur bija matemātikā tā metode? Pierādijums no pretējā?
Tātad sanāk, ka, ja siltina no ārpuses, tad tvaika izolācija nav nepieciešama. To netieši apliecina vēl viens fragments.

Mūra, bloku, kā arī koka ēkām visracionālākais risinājums ir siltināšana no ārpuses ar zemapmetuma minerālvati.
Priekšrocības:
1) ievērojami samazinās siltuma zudumi;
2) sienās mazinās mitruma daudzums;
3) ārsiena pastāvīgi atrodas siltā zonā;
4) pieaug ēkas ekspluatācijas laiks;
5) uzlabojas telpu mikroklimats.

Un ar ko gan principiāli atšķiras koka siena no koka griestiem? Ar to ka viena ir vertikāla, bet otra horizontāla. Vairāk atšķirību neredzu.
Līdz ar to vai tiešām man vajadzīga tvaika izolācija zem vates virs koka? Vai nesanāks tā ka mitrums kondensēsies uz tās plēves un bojās man melnos griestus (skat. "pīrāga kārtas")?

Jums nepieciešams vēl pabroģīt!

es izgrābu skaitas starp sijām ārā, tur ieklāju pergamīnu un vati pa virsu. Vatei pa virsu neko neliku, ja nu tomēr drausmīgs mitrums tur rodās, lai tas izvēdinās.
zem vates ziemā nekāds slapjums nav, tātad, aizvēdinās prom.
Tad kad bija ziemā normāli mīnusi, gar sijām bija sarma kur kāde pele sev ceļu izbrīvējusi, t.i., vate nepiespiežās.

To visu aizblīvēt ar skaidplāksni negribētu, tad gan liekas nekas labs nebūtu

Sarma rodas no mitruma kas celjas augsha no siltajam telpaam. protams shada gadiijuma neko neizdariisi jo ieklat tvaika plevi ir gana sarežģīti. ir jau ok pie lielaaka mitruma esmu redzeejis lidz 5cm ledus uz jumta no beninju puses. No ta var meiginat izbegt labi ventilejot beninjus!

Jasak man skiet ar to ka vecais pirags ir galigi garam, ta gaisa skirkarta iespejams dod kaut ko no lieka tvaika izvedinasanas viedokla, bet ir galigi nepienemams risinajums no siltumizolacijas viedokla, ja vien netiek kaut kada veida ventileta no ieksgaisa, kurs satur vien to pasu mitrumu, ja ventilejas no argaisa tad siltums ar pa to spraugu ir tu tuu. Smiltis uz stikla vates kadam nolukam? ja butu otradak, tad palielina ekas siltuma inerci ta ka paslaik - slanis kur staigat un curat kakiem? Stikla vate starp citu nemaz nav ipasi sliktaks siltuma izolators ka akmens vate lidz ar to izmest ir izskerdiba. Jedzigakais risinajums manuprat iznemt visu lidz pirmajai delu kartai no apaksas skaitot gaisa spraugu aizpildit ar kadu vieglu siltumizolacijas materialu salikt atpakal delus otro kartu. Ieklat papiru vai kartonu un sabert smiltis, tad talak jaliek vien tvaika izolacija (var izmantot ekovati, kudras, linu u.c vates tad var nelikt) saliek ari atpakal stikla vati. Pasas beigas uz vates jaklaj veja pleve, jo veja barjeras neesamibas gadijuma tiek zaudeti kadi 30 - 50 mm siltinajuma slana, jo augsejos slanos gaiss ir kustigs un kaa zinams gaiss ir labs siltuma izolators, tikai tad ja ir nekustigs.

Pacelšu vecu tēmu ar līdzīgu jautājumu. Iesakiet labu risinājumu aukstajam pārsegumam.

Aukstā pērseguma esošais pīrāgs (principā plānots, to kā auksto pārsegumu vēl atstāt uz kādiem 5 gadiem, vēlāk izbūvēt un attiecīgi nosiltināt jumta pārsegumu:

-griesti uz dzīvojamo telpu nav izbūvēti (paredzēti reģipša, kuros paslēptas komunikācijas un lampas),
-nesošas koka sijas 100x200mm,
-starpgriesti - siju sānos pienaglotas latas 30x30mm uz kurām collīgie dēlīši,
-uz starpgriestiem pape un stikla vate 100mm (peļu samocīta - utilizējama).

Nepieciešams jauns siltinājums.

Patreizējā doma no apakšas (visu noņemot, arī starpgriestus):
-tvaika plēve stiprināta ar collīgiem dēļiem vietās, kur stiprināties skavas reģipša profiliem,
-akmens vate 200mm,
-difūzijas plēve vai kartons par virsu siltumizolācijai.

Izsakiet savas domas. Jo nākotnē paredzēts izbūvēt otro stāvu. Jāņem vērā arī skaņas izolācijas īpašības, vai akmens vate to nodrošinās, varbūt atstāt starpgriestus un uz tiem arī smilts slāni ieklāt utt.? Varbūt nelikt plēvi, jo nākotnē tāpat izbūvēs otro stāvu (+vēlākais mikroklimats, -mitrums pārseguma sijās)?

Paldies

Kas "melnajiem" griestiem (starpgriestiem) vainas, ja gribi demontēt?

Tvaika izolācija zem sijām, piekargriestu karkasa stiprināšana caur dēļiem būtu OK, jo caurumi plēvē (it kā) tiek nosegti.

Uz "melnajiem" griestiem celtniecības papīrs. Šis slānis nepieciešams tikai tāpēc, lai nekas nebirst caur dēļiem (dēļu klājs "melnajiem" griestiem parasti ir retināts).

Ja bēniņos ierīko laipas, vati vislabāk beramo. Pretvēja izolācija būtiska 1 m platumā pa perimetru (pažobelēm), pārējo var arī nesegt.

Siju augstums precīzāk ir ~18.5cm un uz šo brīdi siltinājuma max biezums sanāktu ~12cm. Demontējot pienāktu klāt vēl ~6cm.
Nedemontējot būtu lielāka aizsardzība pret grauzējiem un nebirtu vate uz galvas.