Šogad būtiski stiprināta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un uzraudzība

Lai uzlabotu būvdarbu kvalitāti Latvijā, no 2019. gada būtiski stiprināta būvniecības jomas būvspeciālistu inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsver, ka “Būvniecības attīstības pamatā jābūt augstai profesionālo pakalpojumu kvalitātei, kas būs priekšnosacījums Latvijas būvnieku spējai konkurēt gan iekšējā, gan ārējos tirgos. Esmu gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar būvniecības nozari un vienotu izpratni par nepieciešamību celt būvniecības kvalitātes latiņu jaunā līmenī”.

Jaunā būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtība noteikta pērn pieņemtajos MK noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Jaunā kārtība paredz paaugstinātas prasības sākotnējam būvspeciālistu kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajā vairāk praktiskos uzdevumus, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti; un paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, ieviešot plānveida padziļinātas pārbaudes sniegtiem pakalpojumiem.

Savukārt jaunajiem speciālistiem radīta iespēja īsākā laika periodā saņemt būvspeciālista sertifikātu, ja praktiskās pieredzes programma ir pilnā apmērā izpildīta. Tas nodrošinās, ka jaunie speciālisti pēc izglītības iegūšanas varēs ātrāk sākt patstāvīgi strādāt būvniecības nozarē.

Tāpat ieviesta nepārtraukta piekļuve būvniecības nozares standartiem par pazeminātu samaksu, lai būvspeciālisti piemērotu modernākos un atbilstošākos būvniecības risinājumus. Vienlaikus palielināta informācijas pieejamība par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, lai pasūtītāji var izvēlēties atbilstošāko būvspeciālistu, ņemot vērā viņa faktisko darba pieredzi.

Jaunajos deleģēšanas līgumos par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, kas noslēgti starp Ekonomikas ministriju un kompetences pārbaudes iestādi, pastiprināta uzmanība pievērsta tieši sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, nosakot, ka kompetences pārbaudes iestādēm:

  • reizi piecos gados ir jāpārbauda pilnīgi visu būvspeciālistu patstāvīgā prakse un profesionālā pilnveide;
  • daļa būvspeciālistu katru gadu jāpārbauda padziļināti, balstoties uz riska analīzi. Šajās pārbaudēs jāietver arī sniegto pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, jāveic nejauši izvēlētu būvprojektu būtiskāko raksturlielumu aprēķinu pārbaude, gan jāveic būvdarbu vadītāju pārbaude būvlaukumā.
  • jāizskata un jāizvērtē par būvspeciālistiem saņemtās sūdzības.

Latvijas Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Pilnveidota būvspeciālistu sertificēšanas kārtība ir svarīgs solis ne vien kvalitatīvu pakalpojumu garantēšanai, bet arī būvniecības nozares reputācijas celšanai. Pēdējo gadu nozares un Ekonomikas ministrijas kopīgi veiktie soļi būvniecības vides sakārtošanai – ēnu ekonomikas mazināšana, digitālo procesu ieviešana, būvnormatīvu modernizēšana, kā arī sertificēšanas sistēmas pilnveide - ļauj ar optimismu skatīties nozares nākotnē. Tas dos iespēju aktīvi vērsties pret negodprātīgiem speciālistiem un nozarei piesaistīt spējīgākos jauniešus.”

Attiecīgi šā gada 5. marta Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas kopā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām izstrādātais jaunais būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis. Cenrādī ir noteikta sertificēšanas pakalpojuma maksa 180 eiro/gadā apmērā būvspeciālistu pastāvīgās prakses uzraudzībai katrā sfērā, un 240 eiro/gadā maksa par atkārtotu kompetences novērtēšanas eksāmenu.

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības priekšsēdētājs Dainis Ģēģers: “Latvijas būvniecības kvalitātes kontrole ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem. Kāpinot prasības būvspeciālistu eksāmeniem un ieviešot kvalitātes kontroles mehānismu, ieguvēji vispirms būs Latvijas iedzīvotāji, jo celsies veikto būvdarbu kvalitāte un mazināsies riski sabiedrības drošumam; otrkārt, ieguvēja būs pati nozare, jo pieaugs tās konkurētspēja.”

Ņemot vērā, ka visām kompetences pārbaudes iestādēm ir izvirzītas vienādas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu veiktie un Ekonomikas ministrijai iesniegtie aprēķini apliecina, ka uzraudzības izmaksu lielāko daļu (aptuveni 80%) sastāda tieši tiešās izmaksas, kas visām kompetences pārbaudes iestādēm uz vienu būvspeciālistu ir vienādas, Ekonomikas ministrija ar būvniecības nozari vienojās, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādi, kas attiektos uz visām kompetences pārbaudes iestādēm.

Ekonomikas ministrija 2019. gada 22. janvārī noslēdza jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar biedrībām “Latvijas Būvinženieru savienība”, “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” un “Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija”. Tāpat ministrija ir sastādījusi un plāno noslēgt deleģēšanas līgumus arī ar citām kompetences pārbaudes iestādēm.

Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Joomla SEF URLs by Artio


Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

About 11 hours ago
Re: Terases grīdas konstrukcija https://t.co/pzx87pLPS5
About 11 hours ago
Re: Terases grīdas konstrukcija https://t.co/LpwAeGiJya
About 15 hours ago


Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com