Kā cīnīties ar ekspluatācijā nenodotu privātmāju apdzīvošanu?

Šī gada decembra sākumā Valsts kontrole (VK) revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi, ka būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu. Tas attiecas gan uz būvētājiem, gan uzraugiem, turklāt daudzas prasības nereti ir vien formālas un nesniedz nekādu būtisku ieguvumu, piemēram, drošības ziņā. Kā norāda VK, situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Tāpat VK kritiski vērtē arī būvvalžu darbu, uzsverot, ka dažādu neizdarību dēļ tiek apdraudēta droša būvniecība, kā arī tiek nepietiekami strādāts, lai novērstu ekspluatācijā nenodotu māju apdzīvošanu, kas mūsdienās ir visai izplatīta prakse. Lai noskaidrotu pretējās puses viedokli par VK secinājumiem un situāciju ar ekspluatācijā nenodotu privātmāju apdzīvošanu, griezāmies Rīgas Būvvaldē. Atbildes uz jautājumiem sagatavoja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.

Kādas ir galvenās problēmas, kas bremzē privātmāju būvniecību? Visu noteikumu saskaņošana, daudzu iestāžu apmeklēšana, liels laika patēriņš, vēl kas cits?

Rīgas pilsētas būvvalde nevar sniegt komentārus par būvniecības procesa saskaņošanai nepieciešamo laiku citās iestādēs. Atkarībā no iesniegtās būvniecības dokumentācijas izstrādes stadijas, kopējais saskaņošanas process Rīgas pilsētas būvvaldē, ieskaitot ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, aizņem laiku līdz 59 dienām. Ja būvniecības ierosinātājs iesniedz būvniecības ieceri jau ar izpildītiem projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, saskaņošana kopā ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā aizņem laiku līdz 40 dienām. Papildus tam, ka būvniecības process jāskaņo arī citās iestādēs, dokumentācijas saskaņošanas laiku ietekmē arī izstrādātās būvniecības dokumentācijas kvalitāte. Ja iesniegta nekvalitatīvi izstrādāta būvniecības dokumentācija, Rīgas pilsētas būvvalde nereti ir spiesta pagarināt dokumentācijas izskatīšanu līdz brīdim, kad īpašnieks veicis nepieciešamos labojumus vai papildinājumus.

Kādi šodien ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem jārēķinās cilvēkiem, kas nolēmuši uzbūvēt sev privātmāju?

Lai veiktu sava zemesgabala apbūvi, zemesgabala īpašniekam sākotnēji jāsaprot, ko un kādā apjomā zemesgabalā vispār drīkst būvēt. Informāciju par zemesgabala apbūves iespējām var uzzināt gan Rīgas pilsētas būvvaldē, gan, konsultējoties ar pieaicinātu sertificētu arhitektu, gan, pašam iepazīstoties ar aktuālajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, apmeklējot interneta vietni: http://www.rdpad.lv/rtp/speka-esosais/. Sākot plānot savrupmājas apbūvi, noteikti nepieciešams vērsties pie neatkarīga sertificēta speciālista – arhitekta, noskaidrojot vēlamās apbūves iespējamību un apjomu, ņemot vērā zemesgabala atrašanās vietu un platību. Projektējot savrupmāju, jāņem vērā visi būvniecību regulējošie normatīvie akti, tajā skaitā saskaņojumu nepieciešamība ar inženierkomunikāciju turētājiem un blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem.

Runājot par ekspluatācijā nenodotu māju apdzīvošanu – cik izplatīta prakse tā ir Latvijā (arī Rīgā) šobrīd?

Šāda tendence pastāv arī Rīgā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumu” 80.2. apakšpunkts nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvdarbu nodošanai ekspluatācijā ir 8 gadi. Tas nozīmē,  ka mēdz būt situācijas, kad ēku īpašnieki sāk ekspluatēt būvi, vēl pirms tā ir nodota ekspluatācijā, kas, protams, nav atļauts.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc vispār šī prakse tiek piekopta?

Būtiskākais iemesls tam, kādēļ nekustamo īpašumu īpašnieki izvēlas apdzīvot ekspluatācijā nenodotu ēku un izvairīties no ēkas nodošanas ekspluatācijā, saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa apjomu. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad būvniecības laikā veiktas atkāpes no būvprojekta. Īpašnieki apzinās, ka pieņemt ekspluatācijā šādu būvniecību nebūs iespējams, bet būvniecības dokumentācijas izmaiņas prasa zināmus resursus.

Prasība veikt ēkas kadastrālo uzmērīšanu, to nododot ekspluatācijā – kas nosaka šo prasību, cik tā ir pamatota, un cik lielā mērā tā aizkavē ēkas nodošanu ekspluatācijā?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167.12. apakšpunkts nosaka, ka, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu. Rīgas pilsētas būvvalde, izskatot iesniegto būvniecības dokumentāciju, ievēro būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Kā tiek plānots cīnīties ar ekspluatācijā nenodotu privātmāju apdzīvošanu?

Saskaņā ar jau pieminētajiem Ministru kabineta noteikumiem, būvatļaujām, kurām sākotnēji netika noteikts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, būvniecība jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Pēc šī datuma nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri nebūs to izdarījuši, tiks noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

 

Joomla SEF URLs by Artio


Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Zemes siltumsūknis? https://t.co/eDmXeVzzu0
About 3 hours ago
Re: Siltās grīdas pīrāgs https://t.co/89PE63KgGG
About 4 hours ago
Re: Zemes siltumsūknis? https://t.co/PBrJ9wGUvt
About 4 hours ago


Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com