Zaļais publiskais iepirkums palīdz veicināt sociālus uzlabojumus un panākt ietaupījumu budžetā

Lai noskaidrotu, kādi ir zaļā publiskā iepirkuma izmantošanas mērķi, neizbēgami nākas domāt arī par ieguvumiem, ko šāds projekts var sniegt. Un ne tikai valstij, pašvaldībai vai uzņēmējdarbībai, bet arī katram cilvēkam atsevišķi. Nav šaubu, ka viens no svarīgākajiem rādītājiem Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām ir finansiālās izmaksas. Vairāk par ZPI mērķiem, iespējām un ieguvumiem pavēstīja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki.

Kādi ir ZPI galvenie mērķi? Gan Eiropas savienībā, gan Latvijā.

Katru gadu Eiropas Savienības dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē aptuveni 14% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no IKP.

Zaļā iepirkuma mērķi Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē pēc būtības ir vienādi. Galvenie zaļā iepirkuma mērķi ir samazināt preces vai pakalpojuma radīto ietekmi uz vidi, veicināt ilgtspējīgu patēriņu un inovācijas, ņemot vērā VISAS preču, pakalpojumu un būvdarbu dzīves (aprites) cikla izmaksas.

Ar zaļā publiskā iepirkuma un tā piedāvāto instrumentu palīdzību var un vajag veicināt atbildīgu pieeju publisko iepirkumu plānošanā (vajadzību izvērtēšana – vai, ko un vai vispār vajag), veikšanā (saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums) un iegādāto preču apsaimniekošanā un utilizācijā.

Eiropas Komisija ZPI ir definējusi kā procesu, „kura ietvaros valsts iestādes cenšas iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus”. Pēc būtības tā ir sistemātiska vides kritēriju integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procedūrām, līdz pat sasniegto rezultātu monitoringam.

Kādi ir reālie ieguvumi no ZPI, un kas ir labumu guvēji?

Veicot ZPI, ir iespējams:

  • samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana → lietošana → pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
  • veicināt sociālus uzlabojumus– ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, samazinot toksisko ķīmisko vielu saturu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzlaboti dzīves un darba vides apstākļi; transports ar samazinātu izmešu apjomu veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos un saslimstības ar elpvadu slimībām riska samazināšanos;
  • panākt ietaupījumus budžetā– plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu, kā arī tiek veikts preces aprites cikla izmaksu novērtējums.

ZPI īstenošana atstāj labvēlīgu ietekmi uz sabiedrību, jo apkārtējai videi draudzīgas preces, pakalpojumi un būvdarbi atstāj pozitīvu ietekmi arī uz veselību. Īpaši var izcelt pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu jomu, kur, atbalstot bioloģiskās pārtikas veicināšanu pirmsskolas iestādēs un skolās, sniegts būtisks ieguldījums bērnu veselības uzlabošanā. Veicot ZPI, viens no pamatprincipiem ir ņemt vērā aprites cikla izmaksas. ES direktīva nosaka – lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām.

Aprites cikla izmaksu novērtēšanai tiek izmantota starptautiski atzītā aprites cikla izmaksu aprēķina metode, kas ļauj veikt produkta vai projekta salīdzinošo cenu novērtēšanu konkrētā laika periodā, ņemot vērā preces vai pakalpojuma pilna aprites cikla laikā radītās izmaksas:

1) izmaksas, kas saistītas ar iegādi;

2) lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš;

3) apkopes izmaksas;

4) aprites cikla beigu izmaksas, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas, kā arī

5) netiešās izmaksas.

Prasības, ko paredz ZPI. Kā tās ietekmē Latvijas ekonomiku, tāpat arī vietējo uzņēmēju biznesu un cilvēku ikdienas dzīvi? Vai gadījumā nedraud lieki tēriņi, nesaņemot nekādu taustāmu labumu pretī?

Pirms tika noteiktas preču un pakalpojumu grupas, kurām ZPI piemērošana ir obligāta, tika veikta tirgus analīze, izvērtējot būtiskākās publiskā sektora patēriņa preču grupas, to slodzes vidē un to ietekme uz vietējo ekonomiku. Šajā pētījumā tika apskatīti divi būtiski ekonomiskie faktori: nodarbinātība un nozaru pievienotā vērtība.

Nodarbinātība raksturo darbaspējas vecuma iedzīvotāju nodarbinātību tautsaimniecībā un arī tautsaimniecībā pieejamā darbaspēka apjomu, līdz ar to šim rādītājam ir gan sociāla, gan ekonomiska nozīme. Savukārt nozaru pievienotā vērtība raksturo to preču un pakalpojumu papildu vērtību, kas radīti ekonomikā un ir pieejami vietējam galīgajam izlietojumam vai eksportam.

Nereti tiek pausts uzskats, ka zaļais iepirkums ir vietējā ražotāja, vietējās produkcijas atbalsta instruments. Būtiski atcerēties, ka ir jāņem vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā ietvertie pamatprincipi, kuri ir saistoši visām ES dalībvalstīm, arī Latvijai. Saskaņā ar tiem ES valstu ekonomikas darbojas atbilstoši kopēja un atvērta tirgus principiem, kurā pastāv brīva konkurence. Tādēļ arī publiskajos iepirkumos par nosacījumu nedrīkst izvirzīt prasību, lai tas būtu vietējais ražojums vai pakalpojuma sniedzējs. Atbalsts jāīsteno netieši.

Lai publiskā iepirkuma rezultātā varētu ne tikai mazināt preces vai pakalpojuma atstāto ietekmi uz vidi, bet arī atbalstīt savas valsts ekonomiku, tiek pielietoti dažādu politikas sektoru instrumenti. Galarezultātā šāds konsekventi īstenots smart procurement (gudri izdarīts iepirkums) atbalsta arī vietējo ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju, lai gan neviens un nekad publiskajā telpā nerunās par savējo lobēšanu iepirkumā, bet gan tikai par ieguvumiem vides aizsardzībā, ilgtspējības veicināšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā, inovatīvu preču tirgus veicināšanā, sociālās nevienlīdzības mazināšanā, godīgā tirdzniecībā. 

Ja iepirkuma vērtēšanas procesā tiek ņemts vērā aprites cikla izmaksu modelis un izvērtētas izmaksas visa produkta dzīves cikla laikā, tad ir iespējams iegūt finansiālu ietaupījumu, veicot ZPI.

Papildus informējam, ka VARAM kopš 2015. gada ikgadēji rīko apmācības seminārus iepirkumu speciālistiem, piegādātājiem un citiem interesentiem par ZPI piemērošanas praksi un īstenotiem pasākumiem. Arī šogad VARAM rīko apmācības seminārus, koncentrējoties uz pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu, būvniecības un IKT jomas iepirkumiem. Aicinām apmeklēt semināru par būvniecības iepirkumiem Ogrē 27. novembrī un par IKT iepirkumiem Jelgavā, 11. decembrī. Reģistrācija pieejama šeit.

Informācija par paveikto ZPI jomā – normatīvais regulējums, vadlīnijas ZPI kritēriju piemērošanai, aprites cikla izmaksu kalkulatori, ziņojumi, sadarbības partneru pieredze, u.c. informācija pieejama VARAM mājas lapā.

 

Joomla SEF URLs by Artio


Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Guļbūvju Celtniecība https://t.co/nY80sET4pG
About 4 hours ago
Re: Dzīvokļa remonts https://t.co/3jEWkg8oWT
About 6 hours ago
Re: ūdens urbums, pagaidu spice vai 20m? https://t.co/raptJP9uCm
About 7 hours ago


Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com