Zaļais publiskais iepirkums darbojas vides aizsardzības labā

Daudzi ir dzirdējuši par jēdzienu „zaļais publiskais iepirkums”, bet bieži vien tiem, kas ar to ikdienā nesaskaras, tas joprojām šķiet kaut kas nesaprotams, nav skaidra tā būtība, mērķi un uzdevumi. Vien pats apzīmējums „zaļais” liek domāt, ka tas ir kaut kas labs un ar vides aizsardzību saistīts, bet precīzākas informācijas nereti trūkst. Lai noskaidrotu sīkāk, kas ir, kā darbojas, uz ko attiecas un ko paredz zaļais publiskais iepirkums, griezāmies ar jautājumiem pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem. Atbildes sagatavoja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki.

Ko sevī slēpj jēdziens „zaļais publiskais iepirkums”? Kas ir tā koncepts, uz kādiem principiem tas darbojas, un uz kādām preču un pakalpojumu grupām tas attiecas?

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes/pircējs cenšas iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī zaļais iepirkums nav noteikts ar tiesību aktu (direktīva/regula), dalībvalstīm ir rīcības brīvība īstenot zaļā iepirkuma principus savā nacionālajā līmenī. ZPI bāzes koncepts balstās uz skaidrām, pārbaudāmām, pamatotām un ambiciozām vides aizsardzības prasībām un kritērijiem, kas ir zinātniski pamatoti un pamatojas uz “dzīves cikla pieeju”. Galvenie zaļā iepirkuma (ZI) principi ir noteikti Latvijā spēkā esošajā normatīvajā regulējumā:

videi draudzīgāks iepirkums;

vides un cilvēku veselības aizsardzības apsvērumi,

kaitējuma novēršana;

vides aizsardzības, cilvēku veselības apsvērumi jāievēro no iepirkuma procesa sākuma,

aprites cikla skatījums;

izmaksas jāvērtē, sākot ar preču iegādes izmaksām, bet ņemot vērā arī to lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas,

ietekmju uz vidi salīdzinājums;

būtiskākās ietekmes, vadoties no videi un cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma lieluma, atgriezeniskuma, ģeogrāfiskā mēroga un citiem faktoriem,

informācija par vides aizsardzības pasākumiem.

prasības un kritēriji precīzi formulēti, objektīvi izmērāmi, atbilstošas atbilstības pārbaudes metodes.

Eiropas Savienībā, ņemot vērā ZI pamata konceptu un principus, ir izstrādāti zaļā iepirkuma kritēriji 21 preču, pakalpojumu un būvdarbu grupai:

1.Biroja papīrs

2.Drukas iekārtas

3.Datortehnika un IKT infrastruktūra

4.Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi

5.Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi

6.Iekštelpu apgaismojums

7.Ielu apgaismojums un satiksmes signāli

8.Būvdarbi (biroju ēkas)

9.Ceļu būve un satiksmes zīmes

10.Ūdens sildītāji siltuma ražošanai

11.Dārzkopības produkti un pakalpojumi

12.Elektroenerģija

13.Klozetpodi un pisuāri

14.Koģenerācijas iekārtas

15.Mēbeles

16.Notekūdeņu infrastruktūra

17.Sienu paneļi

18.Izlietnes, krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums

19.Tekstilpreces

20.Transports

21.Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas

Vairākas ES dalībvalstis ir izstrādājušas kritērijus arī citām preču un pakalpojumu grupām.

Kad ZPI ir ticis ieviests Latvijā un cik sekmīgi darbojas? Tas ir brīvprātīgs vai obligāts?

ZPI ieviešana Latvijā uzsākās 2008. gadā ar Ministru kabinetā izskatītiem ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai, kas bija pirmais solis, lai mazinātu informatīvās barjeras ZPI veicināšanai. Praktiskā piemērošana turpinājās ar ZPI kritēriju piemērošanu projektiem, kas tika virzīti finansējumam no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (laika periodā no 2009. – 2012. gadam).

Kā nākamais ZPI attīstības posms būtu uzskatāms 2014. gads, kad tika apstiprināti Zemkopības ministrijas izstrādātie MK noteikumi, kas lika piemērot vides aizsardzības kritērijus pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, kā arī izvirzīja paaugstinātas pārtikas kvalitātes prasības. Vienlaicīgi VARAM uzsāka visaptveroša politikas plānošanas dokumenta “Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015. – 2017. gadam” izstrādi, kas tika apstiprināts Ministru kabinetā 2015. gada februārī.

Plāns paredzēja izstrādāt normatīvo regulējumu un atbalsta instrumentus ZI veicināšanai valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī noteica sasniedzamos zaļā iepirkuma īpatsvara mērķus valsts un pašvaldību iepirkumos. Paralēli tika attīstītas dažādu pilotprojektu aktivitātes, kas veicināja ZI principu piemērošanu projektu īstenošanā.

Izpildot zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015. – 2017. gadam izvirzītos uzdevumus un Publisko iepirkumu likumā noteikto deleģējumu, 2016. gadā tika izstrādāti un 2017. gada 20. jūnijā Ministru kabinetā apstiprināti visaptveroši Ministru kabineta noteikumi, kas aptvēra tās 21 preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām Eiropas Komisija bija izstrādājusi zinātniski pamatotos kritērijus. MK noteikumos šie kritēriji tika pielāgoti Latvijas situācijai, pārveidoti, lai atbilstu Publisko iepirkumu likuma noteiktajai struktūrai un kārtībai.

Tika izvērtēta tirgus situācija, un noteiktām (7) preču un pakalpojumu grupām ZPI prasību un kritēriju piemērošana tika noteikta obligāti: Biroja papīrs; Drukas iekārtas; Datortehnika un IKT infrastruktūra; Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi; Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi; Iekštelpu apgaismojums; Ielu apgaismojums un satiksmes signāli. 14 preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām ZPI piemērošana tika noteikta brīvprātīgi.

Lai atvieglotu šo prasību un kritēriju piemērošanu, ir izstrādātas un VARAM interneta vietnē pieejamas vadlīnijas, kas sīkāk paskaidro noteiktās prasības un piedāvā atbilstības pārbaudes metodes. Sākot ar 2015. gadu, tiek gatavots ikgadējs informatīvais ziņojums Ministru kabinetam, kas novērtē un analizē ZI piemērošanas attīstību, konstatētās problēmas, nepieciešamās rīcības to novēršanā.

Informatīvais ziņojums par 2017. gadu iezīmē turpmākās rīcības ZPI piemērošanas veicināšanai. Piemēram: pilnveido tiesisko regulējumu, t.sk. izvirzītās prasības un kritērijus noteiktām preču, pakalpojumu grupām, lai tās pielāgotu Latvijas situācijai un tehnoloģiju attīstībai.

Nepieciešams turpināt jau uzsāktos metodisko apmācību semināru ciklus iepirkumu speciālistiem, vairāk koncentrējoties uz problemātiskajām preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām. Pilnveidot un novērst nepilnības iepirkumu uzskaitē, lai precīzāk varētu novērtēt zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru noteiktās preču un pakalpojumu grupās.

Kas regulē visu šo procesu, kādi ir vadošie kritēriji? Varbūt eksistē kādi īpaši noteikumi?

Latvijā ZPI piemērošanas procesu nosaka Publisko iepirkumu likums (PIL), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums (SPSIL). Likumos tiek definēts ZPI un noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt piemērošanas kārtību, kā arī izņēmumus. Ministru kabineta noteikumi nosaka ZPI principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un tās būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību. Katrai preču, pakalpojumu un būvdarbu grupai, kas tiek aptvertas ar šiem noteikumiem, ir noteikti nozarei specifiski atlases kritēriji.

Kopējais pārskats par ZPI attīstības dinamiku 2010. – 2017. g. salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu cenu dinamiku PIL ietvarā veiktajos iepirkumos.

1.JPG

Avots: IUB Dati

Pārskats par PIL rezultātu paziņojumu līgumcenu īpatsvaru ZPI iepirkumos 2017. g.

2.JPG

Avots: IUB Dati

Apkopojot pieejamo provizorisko informāciju par veiktajiem  publiskajiem iepirkumiem 2018. gadā, secināms, ka, salīdzinot ar 2016. un 2017. gadu, redzamas pozitīvas tendences ZPI īpatsvara pieaugumā. Apkopojot informāciju par publiskajiem iepirkumiem pirmajos trīs 2018. gada ceturkšņos, ZPI īpatsvars iepirkumos, kas veikti Publisko iepirkumu likuma ietvarā, sastāda 19,3% finansiālā izteiksmē, un iepirkumi, kas veikti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvarā, sastāda 30,9%. Lai pilnībā novērtētu ZPI īpatsvaru publiskajos iepirkumos 2018. gadā, ir nepieciešams izvērtēt arī 4. ceturkšņa datus, kas var mainīt kopējā īpatsvara rādītājus, jo pieredze rāda, ka šajā periodā palielinās organizēto iepirkumu skaits.

PIL iepirkumi

    33.JPG

SPSIL iepirkumi

4.JPG

(turpinājums sekos)

 

Joomla SEF URLs by Artio


Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Guļbūvju Celtniecība https://t.co/nY80sET4pG
About 3 hours ago
Re: Dzīvokļa remonts https://t.co/3jEWkg8oWT
About 6 hours ago
Re: ūdens urbums, pagaidu spice vai 20m? https://t.co/raptJP9uCm
About 6 hours ago


Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com