Vēja enerģijas pretinieku argumenti lielākoties neiztur kritiku

Vēja ģeneratoru parkiem, tāpat kā jebkuram mūsdienu enerģijas ražotājam, ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Ideāls enerģijas avots vismaz pagaidām nav uzbūvēts. Vēja enerģijas galvenais trūkums ir tas, ka vēja spēks ir mainīgs un atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, un nav iespējams garantēt, ka vējš būs pieejams pastāvīgi. Ir pilnīgi iespējams, ka noteiktā ģeogrāfiskā vietā komerciāli izdevīgai enerģijas ražošanai nepieciešams vējš pūš līdz 60 – 70 % dienām gadā, bet tikpat labi var gadīties, ka vēja pieejamība samazinās līdz 20 % gadā. Par vēja enerģijas trūkumiem, iespējām tos risināt, kā arī par vēja ģeneratoru iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību pavēstīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Vienmēr tiek ņemta vērā vēja turbīnu ietekme uz vidi

Vēl viens trūkums, vismaz pagaidām, ir ierobežotas iespējas uzkrāt vēja turbīnu saražoto enerģiju. Šis jautājums gan tiek risināts, pētot un attīstot iespējas vēja enerģiju uzkrāt akumulatoros vai, saražojot ūdeņradi, ko tālāk var izmantot pēc nepieciešamības, kad un kā nepieciešams.

Gluži tāpat kā citu enerģijas ražošanas iekārtu un būvju gadījumā, arī vēja turbīnu klātbūtnei ir ietekme uz vidi, kurā tās ir fiziski izvietotas. Tādēļ arī vēja turbīnu gadījumā to uzstādītājiem ir jāievēro no šīs klātbūtnes un ietekmes izrietoši būvniecības un ekspluatācijas noteikumi. Latvijā, pirms uzstādīt vēja turbīnas, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Eksistē speciāls dokuments, kas jau 2009. gadā izdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) – Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai. Šajās vadlīnijās ir uzskaitīti un aprakstīti deviņi konkrēti ietekmes veidi: trokšņa un vibrācijas ietekme, ietekme uz ainavu, mirgošanas efekts, atstarošanās, ietekme uz bioloģisko daudzveidību un Natura 2000 teritorijām, kultūras mantojums, elektromagnētiskie traucējumi, lidojumu drošība, rotora lāpstiņu apledošana. Vadlīnijas ir paredzētas gan vides politikas veidotājiem un īstenotājiem, gan arī atsevišķu ar vēja enerģijas izmantošanu saistīto projektu attīstītājiem. Tās ietver ieteikumus nozīmīgāko ietekmju identificēšanai un ietekmes būtiskuma noteikšanai, veicot ietekmes sākotnējo izvērtējumu, kā arī rekomendācijas vēja elektrostaciju ietekmes uz cilvēku un vidi novērtēšanai, mērīšanai un modelēšanai Latvijā.

Nav pierādījumu par vēja turbīnu izraisītu negatīvu ietekmi uz veselību

Šobrīd nav nepārprotamu pierādījumu, ka vēja turbīnu klātbūtne negatīvi ietekmētu cilvēka fizisko veselību. Cits jautājums, kā cilvēku apzināšanās, ka jādzīvo tuvumā turbīnām, ietekmē noskaņojumu, emocionālo stāvokli, vai nerada somatiskas izcelsmes veselības blaknes. Pētījumi (skat., piemēram, augstāk minēto vadlīniju atsauci Nr. 2) liecina, ka cilvēki, kuri dzīvo tuvu vēja turbīnām, mēdz savas veselības problēmas saistīt tieši ar tām, pat, ja tam nav nekādas medicīniskas cēlonības.

Modernākās turbīnās, pamatu un masta konstrukcijās ņemti vērā un pilnveidoti tādi tehnoloģiskie risinājumi, kas, ciktāl tas tehniski un komerciāli attaisnojami iespējams, samazina vibrāciju un trokšņa iespējamību. Trokšņus un zemas frekvences skaņas var radīt gan pati vēja turbīna (visa konstrukcija), gan gaisa turbulence.

Latvijā negatīvu attieksmi pret vēja parku izbūvi rada ķīviņi ap OIK

Eksperts uzsver, ka iemesli, kādēļ cilvēki mēdz būt negatīvi noskaņoti pret vēja enerģijas izmantošanu, galvenokārt ir emocionāli un estētiski apsvērumi, kā arī nepietiekama vai nepilnīga informācija par vēja turbīnām, vai arī neuzticēšanās tai informācijai, kas ir pieejama. Piemēram, tīri estētiski daudziem ir grūti samierināties, ka ainavā var parādīties cilvēka veidoti objekti, kas turklāt ir kustīgi – apvārsnis un saulriets tiek sabojāts.

Konkrēti Latvijā pēdējo gadu laikā politiķi ar savu pret atjaunojamajiem enerģijas resursiem (AER) un tehnoloģijām vērsto retoriku ir radījuši kopumā ļoti negatīvu attieksmi pret AER. Klaji negatīvā attieksme ir radījusi vidi, kurā cilvēku viedokļi radikalizējušies par sliktu AER. Turklāt cilvēks parastais (ļoti nosacīts apzīmējums), ja viņam pasaka, ka elektrība it kā ir dārga, un tāda tā ir AER dēļ, neiedziļinās, vai tā tiešām ir taisnība, jeb tās ir blēņas. AER gadījumā Latvijā situācija ir sekojoša – pirmkārt, elektrība kā produkts nav dārga un, otrkārt, tās dārdzību vai lētumu krietni vairāk ietekmē biržas (Nord Pool) cenas (ko ietekmē daudzi faktori, bet meteoroloģiskie apstākļi jo īpaši), nevis mītiski ļaunā OIK. Ja no OIK izņemtu atbalstu gāzes stacijām (lasi – Rīgas TEC), tad OIK ietekme uz gala maksājumu par elektrību kļūtu visai simboliska.

Savelkot visus faktus kopā, var secināt, ka negatīvo attieksmi pret vēja enerģijas izmantošanu Latvijā veido gan nepietiekama vai nepatiesa informācija, gan aizspriedumi, gan citi faktori (estētiski, emocionāli, u.tml.).

 

Joomla SEF URLs by Artio

Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Naglu pistole https://t.co/fyV4oYeAjZ
About 3 hours ago
Ko darīt ar savāktajām koku lapām https://t.co/ZbguFvhsR1
About 3 hours ago
Re: Naglu pistole https://t.co/cgcM8DZyk2
About 4 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com