Vēja enerģijas izmantošanai Latvijā nākotnē ir labas perspektīvas

Vējš ir neizsīkstošs enerģijas resurss – kamēr vien pastāv dienas un nakts cikls (jo Zeme griežas ap savu asi), Saule lec un riet, gaisa masas uzsilst, atdziest un pārvietojas, radot vēju. Salīdzinot ar citām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, vēja turbīnu ražošanas, uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas nav augstas. Protams, vēja turbīnu uzstādīšana un uzturēšana atkrastē (jūrā), joprojām maksā dārgāk, nekā uz sauszemes. Vēja parki uz sauszemes jau šobrīd spēj ražot elektroenerģiju par pašizmaksu, kas ir līdzīga vai zemāka nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijās un pat hidroelektrostacijās saražotās elektrības pašizmaksa. Par vēja enerģijas izmantošanas priekšrocībām, kā arī tās perspektīvām tieši Latvijā, vairāk pavēstīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Vēja enerģija ir pieejama uz vietas un nerada izmešus

Vēja enerģijas dažas priekšrocības – tā nav jāimportē (atšķirībā no dabasgāzes, ko importējam 100% apmērā), tā tiešā veidā nerada CO2 izmešus (CO2 izmeši gan rodas, ražojot pašas vēja turbīnas) un cietās daļiņas (atšķirībā no cietā kurināmā, ieskaitot biomasu). Tāpat vēja enerģija ir samērā stabili pieejama – ES vēja parki darbojas vidēji ar 35% jaudu uz sauszemes un 50% jaudu atkrastē. Vairāk par vēja enerģijas pozitīvo iespaidu var uzzināt Eiropas Vēja enerģijas asociācijas vietnē. Galvenās tēzes: vējš palīdz nodrošināt sabiedrības prasības pēc pieejamas, uzticamas un tīras enerģijas, un, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vēja enerģija kļūst arvien stabilāka, arvien vairāk integrēta enerģētikas sistēmā, turklāt nemitīgi tiek uzlabota turbīnu un vēja ģeneratoru konstrukcija, kas padara tos efektīvākus.

Situācija Latvijā, kaimiņvalstīs un ES

Latvijā līdz šim uzstādītā vēja turbīnu kopējā jauda ir mazliet vairāk nekā 60 MW. Šāda jauda uzskatāma par mazu, it īpaši, salīdzinot ar Igauniju, kur uzstādītā jauda ir vairāk nekā 300 MW (Igaunijas Vēja enerģijas asociācijas dati) un Lietuvu, kur uzstādītā jauda ir vairāk nekā 500 MW (Eiropas Vēja enerģijas asociācijas dati), kur vēja enerģija dod būtiskāku ieguldījumu elektroenerģijas bilancē.

Eiropā uzstādītā vēja turbīnu kopējā jauda šobrīd sasniedz 169 GW. Vēja enerģijas izmantošana ir otrais lielākais elektroenerģijas ražošanas veids, kas apjoma ziņā ir teju sasniedzis dabasgāzi izmantojošās spēkstacijas. Eiropas savienībā vēja enerģija sedz 11,6% no kopējā elektrības pieprasījuma.

Izmantojot vēja enerģiju, Latvijā uzstādītās jaudas ļauj saražot aptuveni 1,8% no patērētās elektrības. Salīdzinājumam, Igaunijā tie ir 8,5%, bet Lietuvā – 10,5%. Eiropas līdere vēja enerģijas izmantošanā ir Dānija, kas, izmantojot vēja enerģiju, saražo 44,4% elektroenerģijas. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija vēja enerģijas izmantošanas ziņā būtiski atpaliek ne tikai no abām ES kaimiņvalstīm, bet arī no lielākās daļas pārējo ES dalībvalstu.

Vairāk noderīgu faktu par vēja enerģiju Eiropā var uzzināt Eiropas Vēja enerģijas asociācijas vietnē un izvērstā ziņojumā.

Latvijā vēja pietiek

Vēja Latvijā pietiek gan atkrastē, gan uz sauszemes. Latvijā valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnija rada piemērotus apstākļus vēja enerģijas izmantošanai. Latvijas teritorijas lēzenais reljefs ļauj vēju izmantot ne tikai jūrā (t.s. atkrastes vējš), bet arī iekšzemē. Vēja enerģijas mērījumi 3 dažādos augstumos rāda, ka gada griezumā uz sauszemes Latvijā stiprākais vējš, kas dod iespēju saražot visvairāk elektrības, ir Kurzemē Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līča piekrastē Latvijas pašos ziemeļos pie Ainažiem un Salacgrīvas. Mazliet vienkāršojot, var apgalvot, ka Latvijā vēja pietiek.

 untitled.JPG

1. attēls. Vēja ātrums Latvijā 100 metru augstumā (sīkāk: šeit).

Arī ES Vienotā izpētes centra (JRC) interaktīvās Baltijas jūras vēja kartes dati rāda, ka vēja enerģijas komerciāla izmantošana Baltijas valstīs ir pamatota.

Vēja enerģijas izmantošanas efektivitāte aug

Vēja turbīnu ražotāji (daži lielākie ražotāji – Vestas, Siemens, Enercon, GE Energy) neatlaidīgi strādā, lai turbīnas padarītu arvien efektīvākas. Turbīnu jauda aug, mūsdienās sasniedzot jau vairāk nekā 5 MW, vēja turbīnas kļūst augstākas, savukārt izmantotie materiāli kļūst vieglāki un lētāki. Visi šie faktori samazina vienas saražotās kilovatstundas ražošanas izmaksas, padarot vēja enerģijas tehnoloģijas konkurētspējīgas, salīdzinot ne tikai ar citiem neizsīkstošajiem un atjaunojamajiem enerģijas resursu veidiem, bet pat ar tādu efektīvu fosilo enerģijas resursu, kā dabasgāze.

Lai arī atbalsts enerģijas ražošanai ātrākas investīciju atpelnīšanas nolūkā ir vēlams un ieteicams, tomēr komersantu sniegtā informācija liecina, ka, piemēram, uz sauszemes uzstādītie vēja parki ir spējīgi pastāvēt un darboties arī bez papildu atbalsta no valsts puses. Zviedrijas un Dānijas vēja enerģijas izmantošanas pieredze liecina, ka tirgus principos balstīta atbalsta sistēma (vairāk informācijas, piemēram, par t.s. zaļo sertifikātu sistēmu Zviedrijā un izsoļu un piemaksu sistēmu Dānijā) ir pietiekama, lai radītu komersantu interesi ieguldīt līdzekļus vēja parkos.

Ja Latvijā tiktu sakārtota elektrības ražošanas atbalsta sistēma, tad tā būtu papildu motivācija uzņēmējiem aktīvāk investēt vēja enerģijā.

(turpinājums sekos)

 

Joomla SEF URLs by Artio


Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Guļbūvju Celtniecība https://t.co/nY80sET4pG
About 4 hours ago
Re: Dzīvokļa remonts https://t.co/3jEWkg8oWT
About 6 hours ago
Re: ūdens urbums, pagaidu spice vai 20m? https://t.co/raptJP9uCm
About 6 hours ago


Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com