Ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā konstanti samazinās
Nesen vēl būvniecība bija nozare, kas izcēlās ar vieniem no augstākajiem ēnu ekonomikas rādītājiem. Situācija bija visai dramatiska – 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā sasniedza pat 40%, un, lai to mainītu, jau pirms pāris gadiem tika sperti pirmie soļi, kas palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Vairāk par bijušo, esošo un topošo situāciju saistībā ar ēnu ekonomiku būvniecībā pavēstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Pētījumi jau vairākus gadus uzrāda pozitīvas tendences
Būvniecības nozare ir vienīgā nozare, kur katru gadu tiek veikts padziļināts ēnu ekonomikas pētījums. 2016. gada 31. maijā tika parakstīts atbildīgo Ministru kabineta locekļu un būvniecības nozares pārstāvju sadarbības memorands, kurā noteikti prioritārie uzdevumi memorandā definēto mērķu sasniegšanai. Memorandā biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" apņēmās veikt ikgadēju ēnu ekonomikas novērtēšanu būvniecības nozarē, kā arī izstrādāt ikgadējā rīcības plāna projektu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē. Līdz ar to šā gada maijā biedrība prezentēja trešā ikgadējā pētījuma rezultātus ar ziņojumu "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017", kas tika veikts pēc biedrības pasūtījuma, biedrībai "BASE" sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).
Vērtējot pētījuma rezultātus kopsakarā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ikgadējā konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā" prezentētajiem rezultātiem, var secināt, ka valstī kopumā ēnu ekonomikas apjoms ir nedaudz pieaudzis, taču būvniecības nozarē pēdējo trīs gadu laikā tas konstanti ir samazinājies. Tas liecina par dažādu pušu īstenoto ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu efektivitāti.
SSE Riga novērtējumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2017. gadā ir palielinājies, neskatoties uz ekonomikas augšupeju. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums pērn Latvijā bija 22%, bet Lietuvā un Igaunijā – 18,2%. Savukārt Būvniecības partnerības pētījuma dati rāda, ka 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, 2016. gadā – 38,5%, bet 2017. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē samazinājies vēl par 3,3%, sasniedzot 35,2% no IKP.
Samazinājies ir arī ēnu ekonomikas apjoms visās tās komponentēs, proti, nedaudz samazinājušās aplokšņu algas (32,1% 2017. gadā, salīdzinājumā ar 34,6% 2016. gadā un 36,3% 2015. gadā); tāpat pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, ir mazinājusies arī uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana (attiecīgi: 26,7% pret 30% 2016. gadā) un darbinieku skaita neuzrādīšana (attiecīgi: 17,6% un 20,5% 2016. gadā).
Detalizētāk ar biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" pētījuma rezultātiem var iepazīties biedrības mājaslapā: http://latvijasbuvnieki.lv/research/petijums-enu-ekonomika-latvijas-buvniecibas-nozare-2015-2017/ un http://latvijasbuvnieki.lv/nozares-dati/petijumi/ .
Pozitīvu efektu varētu dot būvuzņēmēju ģenerālvienošanās
Olga Feldmane ir pārliecināta, ka ģenerālvienošanās dos pozitīvu efektu. Koplīgums, it īpaši vispārsaistošā ģenerālvienošanās, savā būtībā ir ārkārtīgi efektīvs instruments līdzsvarota un jēgpilna darba attiecību regulējuma izveidei. Koplīgums, ko slēdz konkrēts uzņēmums ar darba ņēmēju intereses pārstāvošo arodbiedrību, risina darba attiecību aspektus mikroekonomiskajā līmenī. Proti, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma specifiku, tiek izveidots šim uzņēmumam optimāls darba tiesisko attiecību regulējums, sniedzot augstākās garantijas uzņēmuma darbiniekiem. Savukārt, vispārsaistošā nozares ģenerālvienošanās papildus nozarē nodarbināto lielākai sociālajai aizsardzībai veicina nozares attīstību, kā arī nozares uzņēmumu produktivitātes un līdz ar to arī konkurētspējas celšanos, atstājot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā.
Prognozējams, ka ģenerālvienošanās efektivitāti pozitīvi ietekmēs arī tās noslēgšanas process – ģenerālvienošanās noslēgšanu iniciēja pati nozare, tādējādi apliecinot nozares vēlmi un apliecinājumu gatavībai uzsākt būtiskas pārmaiņas, radot nozarei pielāgotu regulējumu. Ģenerālvienošanās ir pušu brīvprātīga vienošanās, kas top sarunu procesā, ievērojot abu slēdzējpušu autonomiju. Šajā procesā tiek panākta vienošanās starp darba devēju pārstāvjiem un darba ņēmēju pārstāvjiem. Ģenerālvienošanās ļauj mazināt normatīvismu un atkāpties no principa "visiem gadījumiem piemērots regulējums".
Nozares koplīgums vai ģenerālvienošanās ir sociālā dialoga instruments – piedaloties attiecīgās nozares darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, tiek radīts un nostiprināts konkrētai nozarei atbilstošs un jēgpilns regulējums, kas ir piemērots konkrētās nozares vajadzībām. Ģenerālvienošanās primārais mērķis ir darba ņēmēju tiesisko attiecību uzlabošana, sociālās aizsardzības un sociālo garantiju stiprināšana. Tas nostiprināts arī Darba likumā, nosakot principu, ka darba koplīguma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, nav spēkā.
Ģenerālvienošanās priekšrocības atzīst arī starptautiskās organizācijas, aicinot dalībvalstis sniegt lielāku ieguldījumu ģenerālvienošanās noslēgšanas veicināšanā. Ģenerālvienošanās efektivitāti uzskatāmi parāda virknes Eiropas un Skandināvijas valstu pieredze, šādā veidā efektīvi regulējot virkni darbiniekiem būtisku jautājumu, piemēram, minimālo atalgojuma līmeni, virsstundu aprēķināšanas un samaksas kārtību, kvalifikācijas un tālākizglītības prasības.
Ģenerālvienošanās stāšanās spēkā atkarīga no Saeimas atbalsta
Tādēļ tiek uzskatīts, ka ģenerālvienošanās noslēgšanai būvniecības nozarē būs tūlītējs efekts – līdz ar tās stāšanos spēkā būvniecībā nodarbinātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros būs 780 eiro, savukārt minimālā stundas tarifa likme – 4,67 eiro. Ilgtermiņā tā atstās pozitīvu ietekmi uz nozares konkurētspēju, ļaujot piesaistīt nepieciešamo kvalificēto darba spēku un kāpināt produktivitāti.
Atbilstoši biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" publicētajiem datiem, uz šā gada 10. oktobri ģenerālvienošanos ir parakstījuši 295 komersanti ar 723 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Līdz ar to ir sasniegts nepieciešamais parakstu apjoms vispārsaistošās ģenerālvienošanās noslēgšanai, proti, tādas ģenerālvienošanās noslēgšanai, kas būs saistoša visai būvniecības nozarei.
Ģenerālvienošanās varēs stāties spēkā, kad Saeima atbalstīs grozījumus Darba likumā, kas paredz tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu nekā Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktā, ja ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas palielinājumu. Vienlaicīgi piemaksu par virsstundām nedrīkstēs noteikt mazāku par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās minimālās stundas likmes. Grozījumus likumā plānots apstiprināt 3. lasījumā Saeimas šā gada 1. novembra sēdē.
Veiktie pasākumi ļaus ierobežot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas
Nobeigumā var piebilst, ka ģenerālvienošanās noslēgšana, nosakot minimālo atalgojuma līmeni būvniecībā, kopā ar elektronisko darba laika uzskaites ieviešanu būvobjektos un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes ieviešanu būs efektīvs instruments ēnu ekonomikas un tās galvenās komponentes – "aplokšņu algu" ierobežošanai. Ekonomikas ministrija rūpīgi sekos līdzi šo instrumentu darbībai, attīstot tos un nepieciešamības gadījumā tos uzlabojot un papildinot.