Arhitekti nemitīgi auž jaunas dzīves telpas

Arhitekta profesija jau kopš senatnes ir atzīta un godāta. To lielākoties nosaka senatnes arhitektu iztēles un prāta radītās būves, kas stāv gadu simtiem un dažkārt pat tūkstošiem ilgi, izraisot sajūsmu un bijību daudzās paaudzēs. Arhitekti vienmēr ir bijuši radošas profesijas pārstāvji, kam laika gaitā pastāvīgi nepieciešams atjaunot savas zināšanas un pilnveidot savas prasmes. Mūsdienu arhitekti nodarbojas ar visdažādāko būvju būvniecību, un viņiem ir fantastiska iespēja ceļot pa pasauli, atklāt daudz nezināmā un tādējādi nemitīgi mainīties uz augšu. Vairāk par arhitekta profesiju un tās specifiku, pienākumiem, atbildību, iedvesmas avotiem un daudz ko citu pastāstīja Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

Arhitekti nepakļaujas ielikšanai rāmjos

Viena no iezīmēm, kas raksturo visus radošo profesiju pārstāvjus, ir – neatkarība un brīvs domas lidojums. Arī arhitekts pieder pie radošajiem cilvēkiem, tādēļ viņš nepakļaujas mēģinājumiem ielikt rāmjos, nav spējīgs strādāt no 9.00 līdz 17.00, kā vairums citu cilvēku. Viņa darba laiks ir daudz plašāks un nenoteiktāks, jo pretējā gadījumā arhitekts nespētu kvalitatīvi izpildīt savu misiju. Kā stāsta J. Poga, balstoties uz atziņām no personīgās pieredzes un sarunām ar citiem amata brāļiem, daudzas idejas un risinājumi rodas pavisam negaidīti, kad par tām nemaz netiek domāts – ceļā, atpūtas laikā u.tml.

Reglamentētais darbs birojā parādās tad, kad ideja jau ir ieguvusi aprises, jau ir skaidrs, ko zīmēt, rasēt un darīt tālāk. Bet sākotnējais impulss nav vadāms un nepakļaujas nekādai laika varai, un ir grūti definējams. Tā varētu būt arhitekta profesijas īpatnība, ka viss visbiežāk rodas komunikācijā, arhitekts ierosmi gūst, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem – pasūtītājiem, sabiedrību, kolēģiem, inženieriem.

Sākumā nepieciešams radīt priekšstatu

Lai darbs būtu veiksmīgs, arhitektam sākotnēji nepieciešams radīt priekšstatu par to, ko konkrētais pasūtītājs vai sabiedrība grib, kam seko idejas tehniskās izstrādes darbs. Tie ir divi neatkarīgi posmi, kas papildina viens otru – vispirms nepieciešams radīt ieceres sākotnējo veidolu, formu, plānojumu. Un tikai tad, kad tas viss ir pieņemts, var sākties inženiertehniskā projektēšana. Tās ir arhitekta galvenās funkcijas. Bet, kamēr ideja nav ieguvusi aprises, viss notiek aptuveni, runas notiek vien par kaut kādu mistisku objektu – skolu, māju u.tml.

Vienai no galvenajām spējām, ar ko arhitektam jābūt apveltītam, ir spēja komunicēt ar visiem. Jo projekta izstrādes un realizācijas laikā arhitektam nākas saskarties ar ļoti daudziem cilvēkiem no dažādām jomām un specialitātēm. Un ar viņiem visiem ir nepieciešams saprasties. Ja šīs spējas trūkst, arhitekts var kaut ko nesaprast vai pārprast un nespēt izpildīt pasūtījumu, kas neizbēgami radīs apgrūtinājumus darbā.

Pienākumus un atbildību mūsdienās grūti definēt

Ja mēs palasām šodienas normatīvu, kā stāsta J. Poga, tad arhitekts ir atbildīgs par visu. Bet tajā pašā laikā – interesanti! – arhitekts var visus normatīvos punktus izpildīt, bet, ja viņš būs iezīmējis durvis (arī normatīviem atbilstošas, ar visu uguns, skaņas izolāciju u.c.), kas veras nepareizā virzienā, vai arī konkrētās durvis dotajā vietā nemaz nav nepieciešamas, – tur sākas īstā arhitekta atbildība. Bet tieši tā mūsdienās īstenībā netiek saprasta.

Arhitekts dod uzdevumu, ko tālāk izpilda visi pārējie; ja uzdevums ir noformulēts nepareizs, tad aplams iznāks arī viss gala risinājums un sekojošais inženieru un būvnieku darbs. Ja ir nepareizs sākums (projekts), kļūda tikai pieaug un vairojas, un viss norisinās līdzīgi kā domino efekta gadījumā. Arhitektam jāspēj visu perfekti un precīzi izplānot, lai viss atbilstu pasūtītāja vēlmēm, esošajiem normatīviem un citām prasībām, un projektā nebūtu nekādu defektu.

Mūsdienu arhitektiem ir fantastiskas izaugsmes iespējas

Ja salīdzinām esošo situāciju ar to, kas bija agrāk, var teikt, ka mūsdienu arhitektiem ir fantastiskas izaugsmes iespējas. Un J. Poga priecājas, ka jaunie un topošie arhitekti tās arī izmanto pilnā mērā. Visa pasaule ir vaļā, viņi ceļo pa to, stažējas dažādos arhitektu birojos un reāli iegūst ne tikai akadēmisko prasmi, bet pasaules praksi. Visiem arhitektiem kopīga pazīme ir tāda, ka viņi samērā daudz braukā apkārt, skatās, kā dažādas būves un konstrukcijas tiek veidotas citur, un kā tās varētu vēl labāk veidot pie mums. Viņi šo pasaules pieredzi uzsūc sevī, transformē un izpauž savos nākotnes darbos – arī tepat, Latvijā. Pieredzes apmaiņa ar citiem arhitektiem citur pasaulē ir viens no viņu pilnveidošanās ceļiem. Agrāk tādu iespēju praktiski nebija, ja nu vien caur žurnāliem…

Arī jebkurai labai privātmājai nepieciešams arhitekts

Arhitekti piedalās visdažādāko celtņu un objektu projektēšanā un būvniecībā. Privātmājas nav izņēmums. Arī tām mēdz būt ļoti dažādi uzdevumi. Ir privātmājas, kur pasūtītājs grib īstenot realitātē savus sapņus un uzcelt savu sapņu pili, un šādā gadījumā bez arhitekta neiztikt. Bet arī tiem, kas grib uzbūvēt vienkāršu, racionāli izmantojamu dzīvojamo māju, būtu jāgriežas pie arhitekta. Un arhitektam jābūt spējīgam piedāvāt savu palīdzību arī viņiem.

Zināmā mērā gan arhitektu vidū notiek specializācija, kad daļa strādājošo arhitektu koncentrējas vairāk tieši uz privātmāju u.c. salīdzinoši nelielu objektu radīšanu, bet neraujas īstenot kaut kādus lielus projektus. Turpretī tiem, kuri vairāk specializējas uz lielo būvju projektēšanu un celtniecību, nereti rodas grūtības iemiesot dzīvē mazos projektus. Jo privātmājas projektēšanai pietiek ar vienu arhitektu, bet, lai izstrādātu t.s. trešās kategorijas jeb trešās grupas būvju projektus, tur nepieciešama vesela arhitektu brigāde, kas nozīmē pavisam citu darba organizāciju, savādāku vadīšanu utt.

Arhitekta darbu privātmāju ziņā zināmā mērā var salīdzināt ar skrodera darbu drēbju šūšanā. Eksistē iespēja aiziet uz veikalu un nopirkt kādu puslīdz piemērotu mēteli, bet tajā pašā laikā ir iespējams griezties arī pie prasmīga šuvēja, kas perfekti nomērīs visus nepieciešamos auguma parametrus, piedāvās vislabāko un/vai vistīkamāko drēbi, un uzšūs tieši tādu mēteli, kādu vēlaties. Galvenais, lai skroderis būtu prasmīgs sava aroda zinātājs.

Ar privātmājām un arhitektiem ir līdzīgi. Pasūtītājam un arhitektam ir jāpanāk sapratne tajā, kādam jābūt gatavajam rezultātam, un, lai to panāktu, ir nepieciešama abu pušu sadarbība un sapratne.

Arhitekti darbojas kā jaunu telpu radītāji

Arhitekta profesijas nozīmīgums slēpjas arī tajā apstāklī, ka, atšķirībā no visām citām inženiertehniskajām specialitātēm, arhitekts operē ar cilvēku, viņš rada telpu cilvēkam, un viņam arī ir jākontrolē, lai viņa izveidotā telpa tās materiālās veidošanas laikā sanāk tieši tāda, kādu viņš to ir radījis. Visam ir jāatrod vieta, visam jābūt sabalansētam, jāatrod vieta inženiertehniskajiem aparātiem, vadiem utt., un tam visam jābūt perfekti izstrādātam, lai būvējamais objekts strādātu tā, kā tam jāstrādā un kā tas ir paredzēts. Arhitekts darbojas kā topošās telpas audējs, kas izveido tās idejisko uzbūvi un kontrolē tās fiziskās veidošanas gaitu, lai iznākumā tiktu iegūts gaidītais galarezultāts.

 

Joomla SEF URLs by Artio

Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Sienas iztaisnošana/pārbūvēšana. https://t.co/vB8ldADMgT
About 12 hours ago
Re: Hidrofora spiediens https://t.co/QFVEnvlhpN
About 14 hours ago
Re: Starpsiena guļbūvē (nianses guļbūvēs) https://t.co/qzcB7KFubJ
About 14 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com