Sertificētie būvspeciālisti bez augstākās izglītības varēs turpināt darbu arī pēc 2020. gada
Pēc Zolitūdes traģēdijas Saeima veica izmaiņas tolaik esošajā Būvniecības likumā, nosakot stingrākas prasības daudzās jomās. Būvniecības likums jaunajā redakcijā paredzēja, ka būvspeciālista sertifikātu varēs iegūt tikai tādi cilvēki, kuriem ir atbilstoša augstākā izglītība.
Likums paredzēja arī to, ka 2021. gadā tie būvspeciālisti, kuriem uz doto brīdi būs tikai būvtehniķa izglītība, savu sertifikātu zaudēs, ja netiks iegūta augstākā izglītība. Tomēr tagad, ņemot vērā to, ka būvniecības nozare strauji aug, un nepieciešami pieredzējuši un kvalificēti būvspeciālisti, Ekonomikas ministrija rosina likumu grozīt, no šīs prasības atsakoties. Vairāk par esošo situāciju un argumentiem, kādēļ pieņemts šāds lēmums, pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Galvenais uzsvars – atcelt normu par sertifikātu atņemšanu būvtehniķiem 2021. gadā
Ekonomikas ministrija (EM) virzīs apstiprināšanai vairākus grozījumus Būvniecības likumā, kuri pašlaik ir procesā. Vieni no grozījumiem, kurus EM vēlas apstiprināt maksimāli ātri, ir saistīti ar to, lai novērstu šobrīd likumā paredzēto normu, kura nosaka, ka būvtehniķi, kas šobrīd ir sertificēti būvspeciālisti, no 2021. gada vairs nevarēs praktizēt, ja vien viņi nav atkārtoti mācījušies un ieguvuši augstāko izglītību.
Lietas būtība ir sekojoša: mums pietiekami daudz būvspeciālistu ir ieguvuši izglītību padomju laikā kā būvtehniķi. Darbojoties savā nozarē desmitiem gadu, viņi ir uzkrājuši nenovērtējamas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, kā arī lielu pieredzi. Šo zināšanu bagāža ir pilnīgi pietiekama, lai kvalitatīvi vadītu būvdarbus vai būvuzraudzību, tāpēc viņus nedrīkst izslēgt no būvniecības darba tirgus. It īpaši tas nav pieļaujams brīdī, kad Latvijā būvniecības apjomi strauji pieaug un ir svarīgi nodrošināt būvdarbu kvalitāti. Izslēdzot būvspeciālistus ar būvtehniķa profesiju no darba tirgus, veidosies riski, kas ir saistīti ar speciālistu trūkumu un ārzemju darbaspēka piesaistīšanas nepieciešamību tieši būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Jāpiezīmē, ka tajā pašā laikā netiek atcelta prasība uz augstākās izglītības nepieciešamību visiem jaunajiem būvspeciālistiem.
Jāuzsver, ka būvniecība nenotiek jau tikai Rīgā, bet arī reģionos, kur šo būvspeciālistu saglabāšana ir īpaši aktuāla, jo daudzi no šiem būvspeciālistiem ar būvtehniķa izglītību praktizē tieši reģionos.
Būvniecības likuma mīkstināšana ir mīts
E. Valantis uzsver, ka: "Runas par kaut kādu Būvniecības likuma prasību mīkstināšanu ir tikai mīts. Šobrīd no būvniecības prasību viedokļa nenotiek nekāda mīkstināšana. Būvspeciālisti ar būvtehniķa izglītību var būt brīnišķīgi būvdarbu vadītāji, būvuzraugi, kas, piemēram, ir veikuši būvuzraudzību ļoti lielu objektu būvniecībā. Savulaik likumā iekļautā prasība par obligātu augstākās izglītības iegūšanu šādiem pieredzes bagātiem speciālistiem vienkārši nav samērīga, jo reāli viņiem kā praktiķiem neko jaunu tur neiemācīs, turklāt visi būvspeciālisti ir spiesti pilnveidot zināšanas regulārās apmācībās.
Būvniecības apjoma pieauguma laikā mums ir svarīgi saglabāt esošo kompetenci, turklāt šis apjoms turpina pieaugt joprojām, un ļoti strauji. Daudz būvniecībā nodarbināto jau šobrīd ir piesaistīti no ārvalstīm (Ukrainas, Baltkrievijas), un šobrīd pazaudēt mūsu kvalificētākos speciālistus, es domāju, nav pieļaujami. Tam pilnībā piekrīt gan Latvijas Būvinženieru savienība, gan LSGŪTIS. Šis jautājums ir jārisina steidzami."
No visiem būvspeciālistiem šobrīd apmēram 2000 ir būvtehniķi. Kā saka E. Valantis, atsaucoties uz informāciju no LSGŪTIS, kas ir viena no organizācijām, kas nodarbojas ar būvspeciālistu sertificēšanu, aptuveni katrs piektais no visiem būvspeciālistiem ir ar būvtehniķa diplomu.
Plānotie grozījumi izstrādāti Ekonomikas ministrijā, apspriesti Būvniecības padomē, kur saņemts atbalsts un neviens nav pret tiem iebildis, tālāk tiks virzīti caur valdību, bet gala lēmums par to apstiprināšanu būs jālemj Saeimai.
(turpinājums sekos)