Būvniecības apjomu pieaugums un nozares attīstība turpināsies

Mūsdienu mediju telpā šobrīd ir pieejami dažādu ekonomikas speciālistu viedokļi par būvniecības nozares līdzšinējo, šībrīža un gaidāmo attīstību. Ir skaidrs, ka no iepriekšējo gadu krīzes nozare ir atguvusies, un jau kopš pagājušā gada turpinās tās strauja augšupeja. Taču atsevišķos viedokļos tiek paustas bažas par to, vai un cik ilgi šī attīstība var turpināties, un vai nenāksies „piebremzēt”, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot gaidāmo darbaspēka trūkumu. Lai uzzinātu vairāk par esošo un paredzamo situāciju būvniecības nozarē vismaz 2018. gada 2. pusgada laikā, situāciju ar un ap darbaspēka trūkuma problēmu un tās iespējamo ietekmi, kā arī citiem ar nozares attīstību saistītiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu nozares ekspertu. Savu viedokli par situāciju un gaidāmajām tendencēm būvniecībā izklāstīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Dotajā brīdī novērojama materiālu iztrūkuma problēma

Ekonomiskie pētījumi un skaitļu apkopojumi rāda, ka gan 2017. gadā, gan šī gada pirmajā pusē Latvijā turpinās ekonomiskais pacēlums un izaugsme, tostarp arī būvniecībā. Ir redzams, ka šī tendence turpinās, un būvniecībā apjomi aug sevišķi strauji. Ir jau konkrēti piemēri un gadījumi, kad trūkst darbaspēka resursu, tāpat trūkst arī materiālu – piemēram, nevar uzreiz dabūt konkrēta apjoma materiālu daudzumu siltināšanas projektos.
Piegādātāji vienkārši nevar uzreiz piegādāt vajadzīgo materiālu daudzumu, nereti jāgaida 2 – 3 mēnešus, jo šogad apstākļi sakrituši tā, ka vienlaikus sākta ļoti daudzu projektu realizācija, pieprasījums ir ļoti liels, un visiem vajadzīgā materiāla vienkārši nepietiek. Pieprasījuma pieaugums ir ļoti straujš, it sevišķi tagad, vasarā, kad būvniecības sezona uzņem vislielākos apgriezienus.

Ražotāji un tirgotāji cenšas pielāgoties šim pieprasījumam un nodrošināt materiālu savlaicīgu pieejamību, dzēst šo pieprasījuma „pīķi”, un viņi to arī paveiks, taču to nevar izdarīt momentāni. Tāda ir šībrīža situācija un faktori, kuri visizteiktāk iezīmējas.

Tendences tuvākajam pusgadam nemainīgi rāda augšupeju

Vispārējās prognozes 2018. gada 2. pusgadam turpina uzrādīt būvniecības pieauguma turpināšanos. Turklāt, ņemot vērā būvniecībā aktuālo sezonalitāti un to, ka daudzus darbus, protams, ir vieglāk darīt siltajā, nekā aukstajā sezonā, N. Grinbergs prognozē, ka uz rudens pusi darbu apjomi vēl kāps, un „pīķis” rudenī būs vēl lielāks nekā šobrīd. Ziemā – atkarībā no tā, kāda būs ziema – ja tā būs barga un auksta, tas nedaudz samazināsies, bet nākamajā gadā kāpums atkal turpināsies. Šo savu prognozi eksperts balsta uz no dažādiem avotiem iegūtu informāciju – zināmajām tendencēm, faktoriem un faktiem, kas ir ņemti no būvniekiem, tirgotājiem, gan ekonomistu apkopojumiem. Visur un visi faktori runā praktiski vienu un to pašu, pretrunu nav.

11. jūlijā Ekonomikas ministrija nāca klajā ar jauninājumu, proti, ka ir izveidota sistēma elektroniskam procesam, lai visus nepieciešamos saskaņojumus līdz būvniecības procesa uzsākšanai veiktu attālināti, digitālā veidā. Šīs platformas jeb sistēmas darba uzsākšana atvieglos darbu gan pasūtītājiem, gan valsts institūcijām, un, jādomā, arī paātrinās visu procesu. Lai gan tā neiespaido pašu būvniecības procesu kā tādu, tā padara ātrākus un vienkāršākus visus saskaņošanas procesus līdz būvniecības uzsākšanai, kā arī samazina birokrātiju. Jāņem gan vērā, ka tā ir jauna sistēma, kuru būs jāiemācās lietot, kas var prasīt zināmu laiku.

Darbaspēka un materiāla iztrūkums saglabāsies

Fakts, ka tagad arvien izteiktāk sāk trūkt darbaspēka, parādās materiālu iztrūkums, tāpat vērojams arī atsevišķu materiālu cenas kāpums – tā ir tendence, ar kuru noteikti šī gada rudenī un nākamajā gadā ir jārēķinās. Darbaspēka trūkuma problēmas pamatā galvenokārt ir iepriekšējo gadu (2015. – 2016.) apjomu kritums, kad tika zaudēti ļoti daudzi būvniecības nozarē strādājošie speciālisti. Tā kā tolaik trūka darba, daudzi aizbrauca prom uz citām valstīm vai pārkvalificējās uz citām nozarēm, un tagad viņus ātri dabūt atpakaļ ir gandrīz neiespējami. Šis faktors pie esošā apjomu kāpuma izraisa situāciju, kad darbaspēka trūkst.

Darbaspēka trūkuma faktors, protams, var nedaudz piebremzēt gaidāmos izaugsmes tempus, taču ne būtiski, jo, ja apjomi kāpj un finansējums ir, būvnieki atradīs risinājumus. Tas ir laika un finanšu jautājums. Parādās jau pirmie piemēri, kad kā risinājums tiek ievests ārzemju darbaspēks, tomēr LBA prezidents cer, ka apjomu pieauguma „pīķis” nebūs tik ass, lai šāds risinājums kļūtu plaši izmantots, jo tas var būt diezgan sāpīgi.

Ārzemju darbaspēks problēmu neatrisinās

Iemesls šādam secinājumam slēpjas faktā, ka ārzemju darbaspēka izmantošana ir saistīta ar lieliem riskiem, un ne visi piemēri ir tie veiksmīgākie. Ievestais darbaspēks ne vienmēr veiksmīgi izpilda savas saistības, mēdz būt arī ne visai labi gadījumi, kad, izmantojot ievesto darbaspēku, problēmu rodas vēl vairāk, nekā to bija sākumā. Arī šādi piemēri, diemžēl, ir.

Ja darbaspēks ir kvalificēts, ar pieredzi, – laipni lūdzam Latvijā, darba būs daudz, un arī viņiem pietiks. Problēma ir apstāklī, kad tiek ievests nekvalificēts darbaspēks – tad bieži novērojamas problēmas ar produktivitāti un kvalitāti, kas rada papildu problēmas gan būvniekam, gan – rezultātā – arī pasūtītājam.

Iegūs tie, kas liks uzsvaru uz kvalitāti un produktivitāti

Kā rezumē N. Grinbergs, nākamajos periodos ieguvēji būs tie pasūtītāji un būvnieki, kuri necentīsies būvēt par lētāko cenu, bet par optimālām izmaksām, un kuri meklēs un piesaistīs kvalificētus būvniekus ar kvalificētu darbaspēku. Un, pats galvenais – arī risinājumus, kuri ir uzbūvējami ar mazāku laikietilpību. Šeit viens piemērs – fasādes siltināšana. Lētākais variants, kas pašlaik masveidā tiek izmantots, ir – siltinām fasādi ar cieto vati un virsū uzklājam dekoratīvo apmetumu. Šajā gadījumā pastāv daudzi riski, laikapstākļu ietekme utt., u.tml. Bet, ja nomainām šo risinājumu pret vēdināmām fasādēm, tad uzreiz iegūstam laiku, jo tiek izmantoti ātrāk un vieglāk montējami materiāli, rodas mazāk risku, ka laikapstākļi varētu negatīvi ietekmēt būvniecības procesu un kvalitāti, un arī ilgtermiņā rodas ieguvums, jo šādas fasādes ilgāk kalpo.

Protams, katrs gadījums arī būvniekam jāvērtē atsevišķi, un, ja būvniekam ar pasūtītāju ir vienota izpratne par to, ka jāmeklē labākie, kvalitatīvākie risinājumi, produktīvākās metodes, tad viss būs kārtībā.

 

Joomla SEF URLs by Artio




Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Koka karkasa māja savām rokām... https://t.co/q6uF4I43Q1
About 4 hours ago
Re: Dziļurbuma caurules https://t.co/5Bo74l3C3t
About 5 hours ago
Re: elektro instalācija guļbūvē https://t.co/TOvi8J3Oi1
About 5 hours ago

There is no friend in list



 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com