Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma – cīņā pret ēnu ekonomiku būvniecībā

No šī gada 1. oktobra visās trešās grupas jaunbūvēs un būvdarbos, kuru izmaksas pārsniedz 1 miljonu eiro, ir jābūt ieviestai elektroniskā darba laika uzskaites sistēmai (EDLUS). Par sistēmas ieviešanu būvlaukumā un tās uzturēšanu, kā arī par datu glabāšanu līdz to nodošanai vienotā datu bāzē būs atbildīgs ģenerāluzņēmējs, bet apakšuzņēmēji būs atbildīgi par sistēmas izmantošanu un savu darbinieku vai piesaistīto personu darba laika reģistrāciju tajā.

Savukārt vienotās elektroniskā darba laika uzskaites datu bāzes (VEDLUDB) turētāja funkcija ir uzticēta Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai (LBP), kas ir lielākā Latvijas būvniecības uzņēmumus pārstāvošā organizācija. Ņemot vērā, ka šāda sistēma Latvijā ir jaunums, turklāt tiek ieviesta ļoti ātros tempos, būvniecības uzņēmumiem bija radušās daudzas neskaidrības, un sistēmas izmantošanas sākumā nav izslēgtas arī kļūmes.

Tādēļ ir izveidots "pārejas posms", kura laikā VID nepiemēros sodus, ļaujot uzņēmumiem aprast ar jauno sistēmu un no tās izrietošo kārtību. Vairāk par EDLUS ieviešanu, uzturēšanu, galvenajiem mērķiem un dažādiem citiem ar tās ieviešanu un izmantošanu saistītiem jautājumiem stāsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāve Anete Ugaine.

Kādi ir elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas mērķi, neskaitot ēnu ekonomikas samazināšanu? Kādus ieguvumus tās izmantošana dos, un kam?
Elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanai būvniecībā ir vairāki mērķi. Tas ir efektīvs mehānisms valsts kontroles īstenošanai pār būvlaukumā notiekošajiem procesiem, ļaujot uzraudzības iestādēm gūt objektīvu informāciju par būvniecībā nodarbinātajiem un samazināt ēnu ekonomikas, tai skaitā nelegālās nodarbinātības risku.

Partnerības ieskatā EDLUS ieviešana ir būtisks priekšnosacījums efektīvai minimālā atalgojuma līmeņu ieviešanai būvniecībā, neļaujot to apiet ar neobjektīvām un faktiskajai situācijai neatbilstošām darba stundām.

Kur sistēma tiks ieviesta, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu, uzturēšanu?
Sistēma tiek ieviesta būvdarbos, kuru apjoms pārsniedz 1 miljonu eiro, kā arī trešās grupas jeb sabiedriski nozīmīgās būvēs. Tās ir, piemēram, būves ar vairāk nekā 5 virszemes stāviem, būves ar vairāk nekā 1 apakšzemes stāvu, publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī tilti, autoceļi u.c. Par sistēmas ieviešanu ir atbildīgs galvenais būvdarbu veicējs. Savukārt apakšuzņēmējiem būs pienākums kontrolēt, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas reģistrētu darba laiku sistēmā.

Kādā veidā un cik ilgā laikā sistēma pilnībā tiks ieviesta un darbosies?
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tiek paredzēta 2 posmos: pirmajā posmā – sistēmas ieviešana būvlaukumos, bet otrajā posmā – uzskaites sistēmas uzkrāto datu nodošana glabāšanai centralizēti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē.
|
Tas, kādā veidā šī sistēma tiek ieviesta, ir atkarīgs no būvdarbu veicēja izvēlētā IT risinājuma. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība saviem biedriem jau ir piedāvājusi savos būvlaukumos ieviest centralizētu risinājumu, ko liela daļa arī ir izvēlējusies, un jau šobrīd sistēmas būvlaukumos darbojas.

Iespējams, ne visiem būvniecības uzņēmumiem izdevās šo sistēmu ieviest ar 1. oktobri, jo jāņem vērā, ka valsts ieviešanai bija atvēlējusi vien nepilnus četrus mēnešus, kas ir ļoti īss laiks, ņemot vērā, ka tirgū nebija gatavu atbilstošu IT risinājumu.

Kādā veidā tiks veikta būvlaukumos nodarbināto personu elektroniskā identifikācija?
Elektroniskā identifikācija ir iespējama dažādos veidos – populārākie no tiem ietver reģistrēšanos ar magnētisko karti, mobilo lietotni, iezvana pieeju, SMS u.c. risinājumiem.

Kā šī sistēma darbosies ceļu būves objektos?
Sistēmas princips ir tāds pats kā slēgta tipa būvlaukumos, proti, var izmantot karšu lasītājus, attālināto reģistrāciju (mobilo aplikāciju, piemēram) utt. Atvērtā būvlaukumā jāreģistrējas tikai būvlaukumā nodarbinātajām personām.

Vai šī sistēma būs savienota ar BIC (būvniecības informācijas sistēmu). Ja būs, tad kad, un kam būs pieeja šai sistēmai?
Lai apkopotu un glabātu normatīvajos aktos noteiktos datus, kā arī izsniegtu pieejas uzkrātajiem datiem Valsts darba inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Būvniecības valsts kontroles birojam un citām normatīvajos aktos paredzētajām iestādēm to funkciju veikšanai, līdz 2019. gada 1. janvārim ir jāizveido vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze.

Ministru Kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par vienotās elektroniskā darba laika uzskaites datu bāzes (VEDLUDB) turētāja funkciju deleģēšanu Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai. Tādējādi MK līdz šī gada 1. novembrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz noteikt VEDLUDB turētāju un tā pienākumus.

Cik ilgs laiks uzņēmumiem tiks dots, lai varētu iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā? Vai nav paredzētas kādas soda sankcijas, ja kādi nosacījumi netiks izpildīti?
Elektroniskā darba laika uzskaite Latvijā ieviesta ļoti saspringtos termiņos – nepilnos četros mēnešos. Jāņem arī vērā, ka Latvijas tirgū nebija gatava atbilstoša IT risinājuma. Valsts kontrolējošās iestādes sākotnēji apņēmušās darboties konsultējošā režīmā, sodus piemērojot tikai tādā gadījumā, ja sistēma vispār nav tikusi ieviesta.

Cik veiksmīgi norit Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) un VID sadarbība saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu?
Valsts ieņēmumu dienests sākotnēji nepiemēros sodus par nepilnībām elektroniskā darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos, ļaujot būvniecības uzņēmumiem iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā. Par to septembra beigās Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedri pārliecinājās tikšanās laikā ar VID vadību un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Vai būvniecības uzņēmumiem nav palikušas neskaidrības sakarā ar jaunās sistēmas ieviešanu?
Protams, ka gan būvniecības uzņēmumiem, gan valsts pusei ir atsevišķi neskaidri jautājumi, tāpēc abas puses ir vienojušās par brīvprātīgu pilotpārbaužu organizēšanu Partnerībā ietilpstošo uzņēmumu būvlaukumos, kas ļaus gan būvlaukumā strādājošajiem, gan VID inspektoriem veiksmīgāk adaptēties jaunajai kārtībai.

Būtiski ir salāgot viedokļus tur, kur likums precīzi nepasaka, kā rīkoties, lai izpratne par sodu piemērošanu būtu viennozīmīga un tiktu izslēgtas jebkādas interpretācijas iespējas. Tāpat ir svarīgi panākt, lai visi būvniecības uzņēmumi vienlīdz korekti ievēro jauno kārtību, tāpēc šeit ir būtiska valsts kontrolējošo iestāžu iesaiste. Tikai tad tiks sasniegti EDLUS ieviešanas galvenie mērķi – ēnu ekonomikas mazināšana, godīga konkurence, nodokļu nomaksas veicināšana.

Lasīt tēmas turpinājumu Elektroniskā darba laika uzskaite – pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā