Latvijas uzņēmēji nenovērtē digitālo kompetenču nozīmi
Modernajām tehnoloģijām ir arvien nozīmīgāka loma uzņēmumu konkurētspējā. Personāla atlases uzņēmuma veiktais pētījums rāda, ka tikai 2 % Latvijas vadošo mazumtirdzniecības uzņēmumu valdēs ir locekļi ar digitālo tehnoloģiju zināšanām, transporta un loģistikas uzņēmumos – 6 %, enerģētikas nozarē – 4 %, bet ražošanas nozares uzņēmumos – 0 %.
"Ikvienam Latvijas uzņēmumam, kas vēlas būt konkurētspējīgs, ir jāorientējas globalizētajā pasaulē, jo Latvijas tirgus lielam biznesam ir par mazu. Tāpēc jādomā reģionāli, un ar moderno tehnoloģiju palīdzību ir daudz vieglāk pieslēgties un kļūt par lielāku vai mazāku ķēdes posmu globalizētā vērtību sistēmā," saka partneris Viesturs Lieģis. Viņaprāt, pētījums parāda satraucošu situāciju, ka digitālās kompetences Latvijas uzņēmumu valdēs joprojām nav pietiekami novērtētas.
Personāla atlases uzņēmums ir veicis arī pētījumu, analizējot TOP 10 lielāko uzņēmumu valžu sastāvu vienpadsmit Eiropas valstīs un ASV. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka 36 % tehnoloģiju nozares uzņēmumu valžu locekļi ir digitālās stratēģijas eksperti, turpretim situācija citās nozarēs nav tik iepriecinoša. Farmācijas un veselības aizsardzības nozarē tādu ir 7 %, enerģētikas, vairumtirdzniecības un ražošanas nozarēs 5 %, bet finanšu pakalpojumu nozarē tikai 4 %.
Jau šobrīd uzņēmumu vadītājiem ir jāpieņem arvien sarežģītāki lēmumi, jo tehnoloģijas attīstās galvu reibinošā ātrumā, un varam tikai minēt, cik neierobežotas iespējas mums jau šogad piedāvās mākslīgais intelekts.
"Jautājums vairs nav par to, kā modernās tehnoloģijas pielāgot biznesam. Jādomā ir par pilnīgi citu biznesa modeli, kurā bizness tiek veidots ap tehnoloģijām. Risinājums nav pieņemt darbā labu IT departamenta vadītāju, bet gan sākt mainīt visu uzņēmuma kultūru un domāt par to, kā, izmantojot tehnoloģijas, uztaisīt jaunu biznesa modeli, kā to izdarīja Uber. Tāpēc uzņēmuma vadībā ir jābūt cilvēkiem, kas pārzina gan biznesu, gan tehnoloģijas, un, tikai to apvienojot, var sākt domāt par jauniem biznesa modeļiem. Šajā kontekstā Amrop veiktais pētījums par digitālajām kompetencēm Latvijas uzņēmumu valdēs ir diezgan satraucošs," uzskata Viesturs Lieģis.
Prognozes liecina, ka 4. industriālās revolūcijas rezultātā Eiropā līdz 2020. gadam izzudīs pieci miljoni darbavietu. Un runa nav tikai par melnstrādniekiem, bet arī tā sauktajām baltajām apkaklītēm – administratoriem, juristiem, grāmatvežiem, konsultantiem un citiem.
"Latvija ir lielākais IT servisa eksportētājs Baltijā, un starptautiski mēs esam mācējuši sevi pārdot kā tehnoloģiju zemi. Tā ir mūsu bagātība, kas jāizmanto laikā, kad tehnoloģiju rosinātās pārmaiņas notiek zibens ātrumā. Kontekstā ar zūdošajām darbavietām un to, ka nākotnē būs nepieciešams pārprofilēt cilvēkus, kuru līdzšinējā profesija vairs nebūs darba tirgum vajadzīga, programmēšanu vajadzētu mācīt jau skolā. Jo Latvijā programmētāju nekad nebūs par daudz. Un digitālo kompetenču nozīme arvien pieaugs," ir pārliecināts Viesturs Lieģis.