Apkures sezona. Kas jāzina dzīvokļu un namu īpašniekiem?

Daudzdzīvokļu namiem gan Rīgā, gan citās pilsētās apkure pieslēgta, un arī privātmāju īpašnieki savus namus jau silda. Apdrošināšanas sabiedrības dati liecina, ka, iestājoties arvien aukstākam laikam, īpašumu negadījumu skaits, kas saistīti ar uguns nodarītiem postījumiem, pieaug par 27%. Tāpēc atgādinam dažus būtiskus faktus, kas par apkures sezonu jāzina katram dzīvokļa vai privātmājas īpašniekam.

Apkures sistēmu ekspluatēšana

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka apmēram 50% no ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkuri, izceļas apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Līdztekus ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēku, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Arī apdrošināšanas sabiedrībasvnovērojumi liecina, ka apkures sistēmas mēdz būt ierīkotas bez atbilstošu profesionāļu iesaistes – dūmvadi atrodas bīstami tuvu ēkas konstrukcijām, kas neatbilst būvnormatīviem, un intensīva kurināšana izraisa šo konstrukciju aizdegšanos. Savukārt iestājoties aukstam ziemas laikam, krāsnis bieži vien tiek pārkurinātas, nopietni apdraudot mājokli un tā iemītniekus. 

Iekšējo tīklu uzturēšana

Daudzdzīvokļu namos izplatītas ir avārijas, kad plīst apkures radiatori. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kam dzīvokļi ir vecajos pilsētas namos, kur joprojām ir čuguna radiatori, kas kalpo jau gandrīz gadsimtu. Par iekšējiem tīkliem, caurulēm un radiatoriem, kas atrodas dzīvokļos, atbild telpu īpašnieks vai īrnieks. Viņam arī jāseko līdzi tam, kādā stāvoklī sistēma atrodas.

Aicinam atcerēties, ka plīsis apkures radiators var radīt bojājumus ne tikai dzīvoklim, kurā negadījums noticis, bet arī kaimiņu īpašumiem, tos appludinot. Piemēram, apdrošināšanas praksē ir bijis gadījums, kad, plīstot radiatoram, tika appludināti dzīvokļi pat vairākus stāvus uz leju. Zaudējumi, kas tika nodarīti, tika novērtēti 50 000 eiro apmērā, un īpašniekam, kura dzīvoklī radās avārija, nācās piemaksāt, jo polises apmērs bija izsmelts.

Skursteņa laicīga kopšana

Tie, kuri par skursteņa tīrīšanu un apkures sistēmas apkopi sāka domāt tikai tagad – rudenī, īsi pirms apkures uzsākšanas, iespējams, saskārās ar to, ka meistariem darba pilnas rokas. Tāpēc ir vērts nākotnē atcerēties, ka, tāpat kā malku nākamajai ziemai ieteicams gādāt jau pavasarī, arī skursteņa tīrīšanu vislabāk veikt, negaidot rudeni. Veicot apkures sistēmas apkopi pēdējā brīdī, steigā, var ciest arī dūmvadu tīrīšanas kvalitāte, nepārliecinoties, vai skurstenis iztīrīts pilnībā un nav atstāti sodrēji tā apakšā vai pašā dūmenī. Pavirši tīrot skursteni, to var aizbērt ciet vai sodrējus sastumt vienā vietā, kur to koncentrācija var būt ugunsbīstama.

Sodrēji nav vienīgais, ar ko jārēķinās skursteņa kopšanā. Īpaši daudzdzīvokļu namu dūmeņos bieži tiek atrasti arī bojā gājuši putni – kaijas, vārnas, zvirbuļi –, kas visdrīzāk mēģinājuši tur ierīkot ligzdu vai iekrituši, mācoties lidot. Nereti tajos nonāk arī atkritumi, piemēram, pārtikas produktu iepakojums un pat pudeles. Tāpēc aicinam ikvienu atcerēties, ka jebkas lieks skurstenī to var aizsprostot, radot nopietnus draudus īpašumam un tā iemītniekiem.