„Rīgas siltums” ir gatavs apkures sezonai

„Rīgas siltums” piegādā siltumenerģiju vairāk nekā 7500 ēku. Gada laikā – no septembra beigām līdz oktobra sākumam – uzņēmums realizē vairāk nekā 3 miljonus megavatstundu enerģijas. Siltumenerģiju šim nolūkam uzņēmums ražo piecās siltumcentrālēs un 38 automatizētās, ar dabasgāzi kurināmās katlumājās, kas ir pilnībā gatavas siltumenerģijas ražošanai, kā arī iepērk no „Latvenergo” TEC.

 

Kas ir paveikts?

Pašlaik ir pārbaudīti siltumtīkli 800 kilometru garumā.

Ir veikti apjomīgi siltumtīklu remontdarbi Brīvības, Lāčplēša un Pildas ielā, kā arī citur.

Kopumā šogad ir renovēti siltumtīkli 10 kilometru garumā, un patlaban ir paveikti 95 % no šajā sezonā plānotajiem remontdarbiem.

Kādi ir sagaidāmie tarifi?

Tiek prognozēts, ka oktobrī siltumenerģijas tarifs būs 40,68 eiro par vienu megavatstundu (t.i., par 14 % zemāks nekā 2015. gada septembrī), bet novembrī – 39,93 eiro (t.i., par 15 % zemāks nekā 2015. gada novembrī), bez PVN.

Kad pieslēgs apkuri?

Apkuri pieslēgs pēc klientu pieprasījuma. Dzīvokļu īpašnieki vai mājas pilnvarotie pārstāvji pieņem lēmumu par vēlamo apkures pieslēgšanas laiku un iesniedz to namu pārvaldei.

Kāda būs temperatūra dzivoklī?

To, kāda būs apkures temperatūra, izlemj dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē un pēc tam paziņo apsaimniekošanas uzņēmumam, kas savukārt nodod šo informāciju „Rīgas siltumam”. Taču lielākoties siltummezgli darbojas automātiski. Tas nozīmē – jo siltāk ir ārā, jo zemāka ir temperatūra apkures sistēmā.

Cik liels ir rīdzinieku parāds par apkuri?

Uzņēmums ir nosūtījis vairāk nekā 30 tūkstošus vēstuļu ar lūgumu apmaksāt rēķinus par apkuri. Iepriekšējā apkures sezonā šādu vēstuļu skaits bija aptuveni 40 tūkstoši. Patlaban rīdzinieki ir parādā apmēram 2 miljonus eiro. Taču šī situācija mainās katru stundu.

Kādēļ divās vienādās mājās ir atšķirīga temperatūra?

Katrai mājai ir sava vājā vieta. Viena māja zaudē siltumu caur sienām, cita – caur izdilušu jumtu vai bēniņiem. Siltumenerģijas patēriņu ietekmē daudzi faktori, piemēram, tas, cik daudz logu ir apmainīti pret kvalitatīviem, pareizi iebūvētiem. Ja visi, tad māja mazāk „apsildīs ielu”. Tieši tādēļ divās ārēji vienādās mājās rēķini par apkuri var atšķirties.

Kas jādara, lai mazāk maksātu par apkuri, tomēr nesaltu?

Lai „neapsildītu ielu”, māja ir jāsiltina. Lēmumu par to pieņem dzīvokļu īpašnieki. Pilna apjoma siltināšana, kas ietver jumta nomaiņu, kā arī pagraba, logu un fasādes remontu, izmaksā apmēram 100 eiro uz vienu kvadrātmetru. Tas ir dārgi. Tomēr interesanti ir tas, ka – saskaņā ar renovēto māju iedzīvotāju pieredzi – rēķini par dzīvokli nepalielinās, jo atmaksājamā kredīta summa atbilst tai, kas tiek ietaupīta par apkuri. Tas nozīmē, ka jūs maksājat tikpat, taču dzīvojat skaistā un siltā mājā. Vēl ir iespēja uzstādīt dzīvoklī siltuma skaitītāju un maksāt par reāli patērēto siltumenerģiju. Cik gribas sildīties, tik arī jāmaksā.

riga.lv

 

Izsludini savu konkursu !


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Putuplasts ZEM pamatiem! https://t.co/NvWFotCzvB
11 minutes ago
Re: vagondēļu īpatnības https://t.co/NN41RtfOR9
42 minutes ago
Re: Putuplasts ZEM pamatiem! https://t.co/vsrBODwr9x
About 8 hours ago


 

 

Aktuāla tēma

More Articles

 

Mēneša cilvēks

More Articles

Profesionāļu padomi

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Tērauda jumtu profili ir universāls materiāls, kas piemērots dažādiem objektiem, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Profilētās tērauda...
Top.LV
eXTReMe Tracker