Atskatoties uz ES Būvniecības nedēļu 2015
No 2015. gada 2. līdz 5.jūnijam Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros Rīgā norisinājās Eiropas Savienības Būvniecības nedēļa 2015 – pirmais šāda veida notikums Latvijā un Eiropas Savienībā. Dažādu pasākumu ietvaros tika pārrunāti Eiropas Komisijas izstrādātās Stratēģijas būvniecības nozares ilgtspējīgai konkurencei "Būvniecība 2020" īstenošanas aspekti. Būvniecības nedēļas norises laikā gan iedzīvotājiem, gan būvuzņēmējiem, gan valsts pārvaldes darbiniekiem bija iespēja diskutēt par izaicinājumiem būvniecības nozares normatīvā regulējuma sakārtošanā un izpildījuma uzlabošanā.
ES Būvniecības nedēļas 2015 mērķis bija vienkopus pulcēt ES dalībvalstu būvniecības nozares profesionāļus, zinātniekus, plānošanas un arhitektūras pārstāvjus, kā arī politikas veidotājus un nozares uzraudzības organizāciju pārstāvjus, lai veicinātu labās prakses un ideju apmaiņu ilgtspējīgas būvniecības sekmēšanai mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.
Būvniecības nedēļu organizēja Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Latvijas Ekonomikas ministriju, Latvijas standartizācijas biroju "Latvijas standarts", Latvijas Būvnieku asociāciju un citām nozares nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām.
Noslēdzot Būvniecības nedēļu, svarīgākie secinājumi no diskusijām:
Pirmkārt, mūsdienu būvei jābūt ne tikai mehāniski drošai, bet arī jānodrošina citas ar cilvēku veselību un drošību saistītas prasības, kā arī vides, klimata un energoresursu taupības nosacījumus. Būvei jāatbilst visām Eiropas Savienības normatīvā regulējumā noteiktajām būvju drošības pamatprasībām un ir nepieciešama visu ieinteresēto pušu savstarpēja sadarbība šo prasību izpildē;
Otrkārt, valsts institūciju regulāra sadarbība un informācijas apmaiņa par pamatprasību īstenošanu būvniecības nozarē ir svarīga. Atbalstāma ir Būvniecības valsts kontroles biroja iniciatīva koordinēt šīs sadarbības īstenošanu, izveidojot nepieciešamo informācijas apmaiņas platformu un regulāras tikšanās valsts kontrolējošo institūciju starpā. Arī regulāras būvju kontroles ir atbalstāmas šī mērķa sasniegšanā;
Treškārt, būvniecības normatīvā regulējuma uzlabošana un saskaņošana ar Eiropas Savienības normatīvajām prasībām un politikas pamatnostādnēm ir nepieciešama. Nav jārada jaunas normatīvās prasības, bet jānodrošina esošo Eiropas būvniecības standartu prasību īstenošanu Latvijas būvniecībā. Īpaši atbalstāma šajā sakarā ir Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas piedāvātā mandātu sistēma, kas balstīta uz Eiropas Komisijas un Eiropas standartizācijas organizāciju praksi. Normatīvos tiek noteiktas galvenās būtiskās prasības un raksturlielumi, bet šo prasību īstenošana tiek realizēta ar attiecīgo saistošo standartu starpniecību, kurus nodrošina pati būvniecībā iesaistītā industrija.
Būvniecības nedēļa pierādīja, ka būvniecības nozarē iesaistītās publiskās pārvaldes iestādes, gan nozares nevalstiskās organizācijas, zinātnieki un būvniecības nozares eksperti spēj mobilizēties, sadarboties un izveidot informācijas apmaiņas platformu valsts institūciju regulārai sadarbībai par pamatprasību īstenošanu būvniecības nozarē "Būvniecība 2020" izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanā.
Būvniecības nozare ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm Eiropas Savienībā, tāpēc īpaši svarīgi ir domāt par ēku ilgtspēju un drošību.
"Būvniecības kvalitāte ir atkarīga nevis no būvobjektu pārbaužu skaita, bet gan no būvdarbu veicēju izpildījuma. Būvnieku darba kvalitātes prasības ir noteiktas nevis ar pasūtītāja vēlmēm vai arhitekta skicēm, bet gan ar konkrētiem būvniecības standartiem, kurus ir jāzina un jāprot pielietot ikvienam būvniekam," uzsvēra Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis.
Savu vērtējumu notikumam deva Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs: "Būvniecības nedēļa bija ļoti pozitīva no vairākiem aspektiem - tas bija pirmais šāda mēroga un līmeņa pasākums Eiropā. Latvijas būvnieki varēja pacelt galvas un palūkoties ārpus valsts robežām un redzēt, ka arī Eiropā būvniecības nozarē pastāv tādas pašas problēmas. Tās lietas, kas ir aktuālas Latvijā, ir aktuālas arī citur. Tika iegūta informācija, kura noderēs turpmākajā darbā. Redzējām, ka Eiropas komisija strādā, lai nākotnē ieviestu vienādus standartus, ieviestu vienādas ID kartes nozarē strādājošiem. Būtiski, ka sapratām, kā strādā Eiropā un kā jāstrāda mums."