Gaisa filtru standarts LVS EN779:2012 zem lupas

Kaitīgie putekļi

Lai kādā vidē mēs atrastos, mūs ieskauj putekļi - sīkas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas. Sīkāko putekļu izmēri ir tikai dažas mikrona daļas. Priekšstatam - cilvēka mata diametrs vidēji ir 150 μm. Jo sīkākas ir daļiņas, jo ilgāk tās riņķo gaisā.  Visvairāk putekļu ir pilsētas gaisā, bet iekštelpu gaiss mēs būt 3 līdz 50 reizes piesārņotāks kā āra gaiss.

Viens pilsētas iedzīvotājs katru dienu ieelpo aptuveni 500 miljardus putekļu daļiņu. Lielākie putekļi nosēžas uz deguna gļotādas, no kurienes tos izvada nāsu matiņi. Jo sīkāki putekļi, jo dziļāk organismā tie nokļūst. Pavisam sīki putekļi nokļūst alveolās un tur uzkrājas, un cilvēks no tām dabīgā veidā nevar atbrīvoties.

Palielināta putekļu koncentrācija ieelpojamajā gaisā nelabvēlīgi ietekmē veselību. Organiskas izcelsmes putekļos mēdz būt dažādi alergēni, piemēram, putekļu ērces un ziedputekšņi, kas var izraisīt dažādas alerģijas un plaušu saslimšanas. Rūpnieciskas izcelsmes putekļu ilgstoša iedarbība var izraisīt tādas slimības kā azbestoze un silikoze.

Ierocis cīņai ar putekļiem

Būtiski samazināt slimību izraisītājus iekštelpās var ar efektīvu gaisa filtrēšanu. Biežāk lietotie ir kabatu filtri, kurus izmanto ventilācijas iekārtu ieplūstošā un cirkulējošā gaisa attīrīšanai no cietajām daļiņām. Eiropā ir izstrādāts šo filtru standarts, kura jaunākā redakcija LVS EN779:2012 "Gaisa daļiņfiltri vispārīgajai ventilācijai. Filtrēšanas efektivitātes noteikšana” ir pieņemta 2012. gadā. LVS EN 779:2012 ir piemērojams gaisa filtriem, kuru sākotnējā 0.4 μm daļiņu aizturēšanas efektivitāte (tīra filtra efektivitāte pēc pirmo 30 g putekļu ievadīšanas) ir zemāka par 98%. 0.4 μm izmēra daļiņas sastāda vislielāko putekļu masas apjomu gaisā. Pavisam ir deviņas filtru klases, kas definētas testējot filtrējošos materiālus standartā noteiktos testēšanas apstākļos.

Filtrējošie materiāli ir neausti materiāli, kas var būt ļoti dažādi izpildīti. Standarts nenosaka, no kā jābūt gatavotam un kā ir jābūt izpildītam materiālam, tas nosaka to, kāds darbs tam ir jāveic. Filtri, kuru vidējā 0,4 μm daļiņu filtrēšanas efektivitātes vērtība ir mazāka par 40 %, tiek iekļauti G grupā (G1 - G4), un to efektivitāte tiek apzīmēta ar „< 40 %". G grupas filtru klasifikācijas pamats ir vidējā putekļu slodzes aizturēšanas spēja. Filtri, kuru vidējā 0,4 μm daļiņu filtrēšanas efektivitātes vērtība ir no 40% līdz 80%, tiek iekļauti M grupā (M5, M6), un to klasifikācijas pamats ir vidējā efektivitāte. (Iepriekšējā klasifikācijas variantā šai klasei atbilda F5 un F6 klases filtri.) Filtri, kuru vidējā 0,4 μm daļiņu filtrēšanas efektivitātes vērtība ir 80 % un vairāk, tiek iekļauti F grupā (F7 - F9), un to klasifikācijas pamats, tāpat kā iepriekšējā sistēmā, ir vidējā efektivitāte un minimālā pieļaujamā efektivitāte testēšanas laikā.

Prasības gaisa filtriem

Filtra konstrukcijai vai marķējumam jānovērš nepareizas uzstādīšanas iespēja. Filtra ekspluatācijas laikā gaisa caurplūdei ir jānotiek tikai caur filtrējošo materiālu, noplūde cauri filtra blīvējumam nav pieļaujama. Nokomplektēts filtrs jāizgatavo no materiāliem, kas spēj izturēt parastos lietošanas apstākļus un pakļaujas sagaidāmo ekspluatācijas temperatūras, mitruma un korozijas apstākļu iedarbībai.

Filtru izmantošana   

Gaisa filtrus iespējams izmantot ikvienā telpā, kur ir piespiedu gaisa apmaiņa - sākot ar privātmājām un beidzot ar rūpnīcām un sabiedriskajām ēkām. Svarīgi atcerēties, ka gaisa filtri ir regulāri jāmaina - divas līdz četras reizes gadā. Ja filtrs netiek savlaicīgi nomainīts, tā piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu un iekārtas strādā ar lielāku slodzi un lielāku enerģijas patēriņu.

To, kuras klases filtri jāizmanto noteiktās vidēs, nosaka Latvijas būvnormatīvi. Piemēram, prasības sabiedriskām ēkām atšķiras no prasībām ražošanas telpām. Savukārt citi filtru parametri ir atkarīgi no katras konkrētās vides specifikas. Projektējot ventilācijas sistēmu, svarīgi ievērot filtru filtrējošo laukumu, kabatu skaitu un to dziļumu. Arī tas ietekmē elektroenerģijas patēriņu.

Gaisa kvalitātes prasības definētas: LBN 231-03 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija, LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai, LVS EN 13779:2007 Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Filtri.
www.filtri.lv

 

 

Līdzīgi raksti

Joomla SEF URLs by Artio


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/nxmb3Ag8Rt
About 9 hours ago
Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/jiGGH42vvb
About 11 hours ago
Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/8n6P8V4cIs
About 11 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Komercinformācija

More Articles

ADAM Decolight 18 darbības gados ir kļuvis par Baltijas valstu tirgus līderi, un mēs aizvien paplašinām savas darbības ģeogrāfiskās robežas. Mēs sākām...

Profesionāļu padomi

Jaunākais no diy.lv

Top.LV
eXTReMe Tracker