building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1676
Nozares raksti32872
Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra : building.lv - par būvniecību Latvijā

Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra

Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra

Jeb kāpēc tuvāk ekvatoram pingvīni ir mazāki, bet tuvāk Antarktīdai lielāki.Esot Vakareiropā un jautājot pēc ceļa, daudz biežāk nākas dzirdēt norādes, kas saistītas ar debespusēm: uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem. Šķiet, rietumu cilvēks redz pasauli labāk gan globālā, gan lokālā mērogā. Tas pats attiecas ne tikai uz ģeogrāfiskām kategorijām, bet arī uz likumdošanu un, konkrētāk, uz būvnormatīviem. Šajā gadījumā konkrēti runājam par energoefektivitāti un arhitektūru un vēl vairāk par ainavu arhitektūru. Cik tuvu vai tālu šie divi jēdzieni ir viens otram, un kāds sakars tiem ir pavisam tiešā un praktiskā nozīmē.

Jeb kāpēc tuvāk ekvatoram pingvīni ir mazāki, bet tuvāk Antarktīdai lielāki.

Esot Vakareiropā un jautājot pēc ceļa, daudz biežāk nākas dzirdēt norādes, kas saistītas ar debespusēm: uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem. Šķiet, rietumu cilvēks redz pasauli labāk gan globālā, gan lokālā mērogā. Tas pats attiecas ne tikai uz ģeogrāfiskām kategorijām, bet arī uz likumdošanu un, konkrētāk, uz būvnormatīviem. Šajā gadījumā konkrēti runājam par energoefektivitāti un arhitektūru un vēl vairāk par ainavu arhitektūru. Cik tuvu vai tālu šie divi jēdzieni ir viens otram, un kāds sakars tiem ir pavisam tiešā un praktiskā nozīmē.

Kad runājam par energoefektivitāti, pirmā doma praktiski ir ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana, kā nākamais un nedaudz neskaidrāks ir tvaika izolācijas, ventilācijas jēdziens, un jau gana pagrūti klājas, ja jāatbild uz jautājumu, ko nozīmē 10 l un / vai 5 l māja? Kas ir zemas enerģijas māja un kas ir pasīvā māja? Vai atbilstoši jautājuma būtībai vai vienkārši analogi kā Austrijā vai Vācijā mēs spējam pareizi novērtēt energoefektivitātes pasākumu efektivitāti un atbilstību?
Vispirms par dažām ieplānotām nepilnībām LBN 002-01, kas norāda, cik lielā mērā mēs orientējamies energoefektivitātes pasākumos.  Aktuālais piemērs ir LBN 002-01 pamatprasības un konkrēti – aktuālais citāts:
11. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem normatīvo vērtību HTR var noteikt saskaņā ar formulu (4). Ēkām ar dažādu stāvu skaitu HTR vērtību nosaka katrai ēkas daļai atsevišķi.
HTR= hAA , kur (4)
hA - ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 12.punktu;
A - dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa visos stāvos (m2).
(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.791)
12. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem īpatnējais siltuma patēriņš hA vienstāva ēkām ir 1,05 (W/m2 x K), divstāvu ēkām – 0,8 (W/m2 x K), trīsstāvu un četrstāvu ēkām – 0,7 (W/m2 x K), piecu un vairāk stāvu ēkām - 0,6 (W/m2 x K).

Tātad normatīvo HTR vērtību nosaka, par pamatu ņemot grīdas laukumu, koeficentu - hA un stāvu skaitu.
Kaut gan pēc būtības normatīvā lieluma atbilstības noteikšanā  prasība  ir vērsta  uz to, lai objektīvi varētu sasniegt rezultātu, ievērojot  un nevis ignorējot fizikas likumus. Tas ir, lielām ēkām ir augstākas prasības (rakstām ar "G", mazāki siltuma zudumi), un mazākām ēkām – zemākas prasības, lielāki siltuma zudumi. Tas šķiet demokrātiski un loģiski gan no fizikas, gan sociālā viedokļa. Proti, mēs runājam par virsmas un tilpuma attiecību. Jo mazāka ir virsmas laukumu – A attiecība pret tilpumu - V, jo augstākas prasības, jo zemākām jābūt HTR vērtībām. Tas, šķiet, ir ievērots tikai diezgan pagalam neprecīzā veidā. Veicot aprēķinus, šādi var kļūdīties par 10, 20, 30 %. Kāpēc? Tāpēc, ka runājam nevis par reāli objektīviem kritērijiem (virsmas laukums - A un ēkas tilpums - V), bet par tādiem visai abstraktiem lielumiem kā būves tips (ēkas izmantošanas veids: slimnīca, bērnudārzs u.c.) un it kā konkrētiem lielumiem kā, piemēram, stāvu skaits. Piemēram, piecstāvu ēka var būt ar lielāku virsmas laukuma un tilpuma attiecību nekā vienstāvu ēka. (Attēlā Nr.1parādītas trīs ēkas ar vienādu tilpumu, bet dažādu virsmas laukumu un atbilstoši ar virsmas laukumu un tilpuma attiecību).
Pēc formas no energoefektivitātes viedokļa ideāla būtu lodes vai kuba forma, un jo lielāka un kompaktāka ēka, jo labāk. LBN šīs proporcijas ir kodētā un neprecīzā veidā. Tieši tas (virsmas laukums un tilpums), ar ko arhitekts konstruktors sāk projekta izstrādi, novērtē energoefektivitāti – tas nav saskatāms un arī nav pietiekami skaidri definēts. Vēl viens faktors, pēc kura mēs varam būt labāki, ir skaidri apzināties, ka svarīgāki par ārsienu konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U vērtību, ir ēkas siltuma zudumi. Tas ir, ja ēka ir kompakta (A/V), tad mēs varam atļauties vairāk un līdz ar to plānot brīvāk. Piemēram, transparentas (stiklotas fasādes) ar vājākiem rādītājiem, ievērojot noteikumu, ka uz m2 apsildāmās grīdas laukuma nepieaug siltuma zudumi.

autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra
Foto: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra; autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra


Ja A/V attiecība ir liela – liela virsma pret mazu tilpumu, tad, pat ievērojot visas LBN 002-01 prasības, mēs nesasniegsim plānoto efektu.

Ar A/V attiecību varam izskaidrot arī to, kāpēc pingvīni tuvāk Antarktīdai ir lielāki nekā pingvīni, kuri ir tuvāk ekvatoram, un kāpēc "viņi spiežas kopā, kad ir auksti" (no kāda premjera uzrunas Latviešu tautai). Tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kuru, uzsākot projektēšanu, ņem vērā ne tikai konstruktors, bet arī arhitekts. Tas ir energoefektivitātes ABC, kuru Latvijā ir vienkārši grūti ievērot, pat, ja to izprot un dara, jo likumdošana "klibo".
Tā kā degvielas cenas turpina un turpinās kāpt, tad liekas pašsaprotami, ka energoauditos tiek ņemti vērā šķietami sīkumi, kā, piemēram, iekšējie siltuma ieguvumi gan no sadzīves tehnikas, gan citi. Cilvēks pats ir siltuma avots ar virsmas laukumu apmēram 2m2 un siltuma jaudu 100W(h). Ja jau ņemam vērā pat tādus šķietami niecīgus lielumus, tad vēl jo vairāk uzmanība būtu jāpievērš daudz lielākiem un globālākiem rādītājiem.
Daži fakti no Austrijas statistikas datiem:
Zemas enerģijas māja ar autoīpašniekiem / lietotājiem patērē par 21% vairāk enerģijas, ja salīdzinām ar pavisam parastu normatīvām prasībām atbilstošu māju bez auto, tas ir, māju, kuras iemītnieki pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu (attēls Nr.2). Zemas enerģijas mājas iedzīvotājs ar auto patērē par 50% vairāk enerģiju nekā iedzīvotājs bez auto. Zemas enerģijas mājas īpašnieki, nesiet lepni, ja jums ir auto.

Riteņbraucēji uz 100km patērē apmēram 2 kWh, gājēji 3 reizes vairāk – 6kWh, vilciena lietotāji – 9kWh, maršruta autobusa lietotāji – 15kWh. Savukārt tad, kad, beidzot, kājām gājējs tiek pats pie sava auto, tad enerģijas patēriņš ir apmēram 60kWh/km.

autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra
Foto: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra; autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra

44% ļaužu, kuri dzīvo pilsētās, izmanto sabiedrisko transportu, ciema iedzīvotāji vairs tikai – 16% gadījumu. Jo vairāk dodamies dzīvot ārpilsētas zaļumos, jo vairāk izmantojam auto mūsu ikdienā, mūsu saimniecībā, jo lielāks budžets jātērē pašvaldībām, jo vairāk ir noslogota satiksme. Šeit mēs runājam ne tikai par naudu.
Samazinot satiksmi, uzlabojas sabiedrības sociālie kontakti. Bērni var pavadīt vairāk laika (līdz pat 45%) svaigā gaisā rotaļu laukumos, kurus neapdraud auto satiksme. Daudzdzīvokļu māju kvartāliem jābūt ar labu infrastruktūru. Autogarāžas nav nepieciešams veidot pie vai zem katras mājas, bet ir pietiekami, ja tās veido pie dzīvojamiem kvartāliem.
Iespējams, ka minētie argumenti šķiet visai abstrakti un jau kādreiz vairāk vai mazāk izrunāti. Taču realitāte mums neļauj šos jautājumus atmest vai par tiem piemirst. Realitāte liek mums tos uzlūkot kā ļoti būtiskus gan no budžeta viedokļa, gan arī vienkārši tādēļ, lai mēs spētu izdzīvot kā Eiropas valsts.
Realitāte ir arī tāda, ka jēdziens "ilgtspējīgs" no kādreiz vēlamā ir kļuvis par likumu. Konkrēts piemērs ir 305. regula, kas stājas spēkā jau 2013. gada jūlijā. Konkrēta ir arī Ilgtspējīgas Būvniecības padome, ar kuras darbību un mērķiem būtu vērts iepazīties, lai mēs nepārvērstos par "sūnu ciemu", kurā mājas vērtību nosaka pēc vakardienas kritērijiem. Kāda ir energoefektivitātes bilance, infrastruktūra, kādi būvmateriāli pielietoti un citi faktori atrodami Ilgtspējīgas Būvniecības padomes mājas lapā www.ibp.lv.
Cerams, ka tie laiki, kad ēkas varēja nodot lietošanā bez apzaļumošanas un atbilstošas infrastruktūras, ir beigušies. Energoefektivitātes kontekstā mēs runājam par kokiem un apstādījumiem ne tikai no ainaviskā viedokļa, bet ļoti praktiski. Apstādījumi, piemēram, var būt vēja barjera. LBN 002-01pavisam konkrēti siltuma zudumu aprēķina, ja vēja ātrums ir 5m/s. Pieaugot vēja zonai, pieaug arī siltuma zudumi, un, ja, pastāvot pirmajai vēja zonai, iespējams iztikt, siltinot fasādi ar 4 dībeļiem, tad 4.vēja zonā jau pieprasa 16gb/m2 . Apstādījumus ļoti efektīvi varam izmantot vasaras siltumizolācijai. Tieši šī sadaļa mūsu LBN 002-01vienkārši nav iekļauta.
Tematu par A/V (virsmas laukuma un tilpuma) attiecību varam apskatīt arī apbūves plānošanas konceptā.
Attēlā Nr.3 salīdzināti divi projekti: a un b variants ar vienādu ēkās apsildāmās grīdas (tilpumu) platību, bet dažādu plānojumu.

A. plānojums

autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra
Foto: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra; autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra


B. plānojums
autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra
Foto: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra; autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra


A varianta projekta un apsaimniekošanas izmaksas salīdzinājumā ar B plānojumu ir vairāk nekā divas reizes lielākas.
Diemžēl, vismaz subjektīvi raugoties, arhitektūra un energoefektivitāte Latvijā viena no otras atrodas diezgan tālu. Vismaz man nav gadījies dzirdēt par arhitektu skati vai konkursu, kurā būtu novērtēta visveiksmīgāk renovētā ēka gan no energoefektivitātes, gan arhitektūras viedokļa. Cerams, ka mācību iestādēs LLU, LIF (Lauku Inženieru fakultāte sagatavo studentus ainavu arhitekta specialitātē), šie jēdzieni nav šķirti. Un uz jaunajiem speciālistiem mums jāraugās ar lielām cerībām – viņi ir topošie un esošie ainavu arhitekti. Lai tas tā būtu, ilgtspējīgas būvniecības kritēriji jāņem vērā kā ilgtspējīgas arhitektūras kritēriji.
Latvija ir viena no zaļākām valstīm Eiropā, neskatoties uz to, ka tā savā laikā (Ulmaņlaiki Latvijā) bija augsti industriāla. Jācer, ka mums izdosies saglabāt šo proporciju arī nākotnē ne tikai attiecību - A/V (laukums/virsma), ne tikai attiecību kWh/m2  vai MW/ha,  ne tikai zaļākie / ražojošākie, bet arī laimīgākie Latvijā.


Andris Veinbergs,
SIA Knauf tehniskais vadītājs

Attēli no Knauf arhīva
Dipl.Ing. Martin Blum
Wie Wohnen Mobilitaet lenkt www.corp.at

 

Foto: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra; autors: Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.