Dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi

Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946. līdz 1990. gadam celtie mājokļi (sērijveida) ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. Apmēram 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Tāpēc nepieciešams veikt māju renovāciju, lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to kaitīgos CO2 izmešus atmosfērā, kas rodas, ražojot siltumenerģiju.

Nozīmīgai iedzīvotāju daļai nav siltuma patēriņa samazināšanas iespēju centrālās apkures sistēmā. Patlaban 90% dzīvojamā fonda veido mājas, kuru ārējās sienas neatbilst Eiropas siltumtehniskajiem standartiem. Statistikas dati liecina, ka siltuma īpatnējā aprēķinātā patēriņa rādītāji ēku apkurē Latvijā kopumā ir divas trīs reizes lielāki par Eiropas rādītājiem. Energoefektivitātes paaugstināšanas mērķtiecība ir pamatota ar sociāliem, ekonomiskiem, tehniskiem, ekoloģiskiem un estētiskiem faktoriem.

Latvijas dzīvojamā fonda pamatā ir paneļu mājas, kas tika celtas 60.–80. gados; bez siltināšanas darbu veikšanas ēku enerģijas zaudējumi ar katru gadu palielinās. Viens no faktoriem, kas bremzē dzīvojamā kompleksa energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un mērķa programmu realizāciju, ir to ekonomiskā pamatojuma metodikas trūkums. Neapšaubāmi, situāciju lielākajā daļā Latvijas un Rīgas sērijveida dzīvokļu nepieciešams uzlabot. Patlaban ir daudz struktūru un aģentūru dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas programmu sagatavošanas un realizācijas atbalstam, bet tām varētu būt lielāka aktivitāte. Pilnībā realizēti tikai nedaudzi projekti.

Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi dzīvojamā fonda siltināšanai netiek pilnībā izmantoti, kas izskaidrojams ar dzīvokļu īpašnieku nepietiekamo ieinteresētību un neizpratni par projekta nozīmīgumu. Kioto protokola ietvaros, ko Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka valstij līdz 2012. gadam par 8% jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija atmosfērā.

Iespējas samazināt enerģijas patēriņu

Energoresursu izmantošanas efektivitāte ir faktors, kas nosaka konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un galu galā nacionālās ekonomikas stabilitāti un efektivitāti.
Energoefektivitātes paaugstināšana ļaus Latvijai:
•     stimulēt stabilu ekonomisko attīstību;
•     uzlabot nozares konkurētspēju, samazināt enerģijas ražošanas izmaksas;
•     saņemt papildienākumus no gāzes un naftas produktu patērēšanas samazināšanas;
•     atsvabināt budžeta rezerves. Efektīvāka enerģijas izmantošana ļaus ieekonomēt gan valsts, gan lokālu rajonu budžetu, kas savukārt dos iespēju veiksmīgi risināt dažādas sociālās programmas;
•     uzlabot vidi.

Elektroenerģijas patēriņa līmenis ir samērā stabils, bet attiecībā uz patērētājiem ir dažas strukturālas pārmaiņas.
Pagaidām lielākais siltumenerģijas patērētājs ir dzīvojamais sektors (mājsaimniecību izdevumi par energoresursiem un to struktūra, sk. 1. attēlu).
Nozīmīgākais patēriņa resurss ir siltumenerģija. Tas arī ir resurss, uz kuru virzīt energotaupīšanas programmas, modeļu, projektu izstrādi ar lielāku galarezultāta nozīmības pakāpi.

1. attēls
Mājsaimniecību izdevumu struktūra par energoresursiem 2007. un 2008. gadā (procentos)
Avots: LR CSP dati Energoresursu izmaksas 2009. gadā. Informatīvais apskats


Situācijas un dinamikas novērtējums

Pēc Centrālās statistikas komitejas datiem, 2010. gada beigās kopējā dzīvojamā fonda platība Latvijā bija 61 miljons kvadrātmetru.
Nepieciešams izvērtēt iespēju veikt renovāciju jau tagad, nevis gaidīt vēl lielāku cenu pieaugumu. Veicot renovāciju, tiek panākts ne tikai siltuma ietaupījums, bet arī paaugstināts komforta līmenis un palielināta nekustamā īpašuma vērtība, saglabāts ēkas būvkonstrukciju tehniskais stāvoklis.
Dzīvojamās platības celtniecības apjomi Latvijā 2009. gadā tika veikti par Ls 1 018 922, kas salīdzinošās cenās ir par 35,3% mazāk nekā 2008. gadā. Par to liecina republikas CSP apkopotie dati.
Salīdzinājumā ar 2008. gadu 2009. gadā Latvijā par 61,7% samazinājās jaunbūvju apjomi, par 35,1% – remonta un rekonstrukcijas darbi.
Analīze rāda, ka 70% no visa dzīvojamā fonda nepieciešams kapitālais remonts un energoefektivitātes paaugstināšana.

2. attēls
Būvniecības izmaksu pārmaiņas resursu pamatgrupās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi
Avots: LR CSP dati

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektu ekonomiskās efektivitātes rādītāju novērtējums

Resursu izlietojumu jaunai celtniecībai un renovācijai atspoguļo, izmantojot dzīvojamā fonda platību, un aprēķina pēc formulas:
kur
Е ir projekta efektivitāte;
Sj ir jaunbūvju kopējā platība;
Spr ir renovēto māju kopējā platība;
ТСj ir jaunai celtniecībai iztērētie resursi;
ТСpr ir mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanas projektam iztērētie resursi.

Kļūst acīmredzams, ka renovācija ir ne tikai ļoti izdevīga valsts līdzekļu (resursu) izmantošana, bet arī daudz pieņemamāka attiecībā uz ģeogrāfisko dzīvojamā fonda izvietojumu ar attīstītu infrastruktūru.

Latvijas dzīvojamās sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas modeļa koncepcija
Avots: autoru izstrādne

Piedāvātais energoefektivitātes paaugstināšanas modelis

Apstākļos, kad energotaupīšana tieši vai netieši attiecas uz katru sabiedrības subjektu, nepieciešams rast daudz vienkāršākus un pieņemamākus energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijas modeļus. Lai sāktu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas masveida realizāciju, nepieciešams novērst pamatšķērsli – mājokļu īpašnieku motivācijas trūkumu ņemt kredītus renovācijai. Tā ir barjera, kas patlaban bremzē visu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas procesu. Nepieciešams radīt struktūru (organizāciju) ar finansējuma iespēju un kredīta izmaksu bez mājokļa īpašnieku tiešas piedalīšanās.
Nepieciešams ņemt vērā ES līdzfinansējuma lomu energoefektivitātes paaugstināšanas programmās. Līdzekļi jāapgūst pilnā apmērā un noteiktajos termiņos, ar maksimālu efektu un efektivitāti (sk. 3. attēlu).

3. attēls
Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas organizatoriskās shēmas modelis
Avots: autoru izstrādne

Visa pasaule apzinās energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmīgumu, bet ne visiem izdodas realizēt šīs programmas, un Latvija nav izņēmums. Pat ar ES līdzfinansējumu Latvija līdz šim brīdim neizmanto savā labā visu potenciālu. Piedāvātais organizatoriskais modelis tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas darbu procesa izveidi, kas sniegtu efektīvu un ekonomiski pamatotu rezultātu. Aprakstītā pieeja var dot tiešu labumu:
1)     nepieciešamo profesionālā līmeņa resursu piesaistē;
2)     pilna juridiska projekta uzturēšanā;
3)     iespējā apgūt visu ES finansēšanas potenciālu;
4)     nepieciešamo celtniecības materiālu iepirkumu konkursos;
5)     iespējā optimizēt izdevumus uz mēroga rēķina;
6)     atbilstošas kvalifikācijas oficiālas darbavietas izveidošanā;
7)     izdevumu samazināšanā apkurei maksimāli lielākam skaitam mājsaimniecību;
8)     veicamo darbu kontroles nodrošināšanā, kas ietver gan materiālu, gan arī celtniecības darbu augstu kvalitāti.

Vitālijs Zubkovs,
Mg. oec., Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras students
Ineta Geipele,
Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes profesore

Foto: Dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA: