building.lv skaitļos

Lietotāji online28
Aktīvie uzņēmumi1677
Nozares raksti32874
Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums : building.lv - par būvniecību Latvijā

Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Energoefektivitātes temats ne reizi vien ir apspriests visdažādākajos rakursos.Ko darīt, kā darīt labāk, lētāk un efektīvāk? Dažkārt mūs pārņem neizpratne, vai energoefektivitāte un pasākumi ap to ir izdevība nopelnīt, jo vienkārši ir darbs, vai tā ir kārtējā valdības nasta, kas kā bieds par augošajām elektroenerģijas un kurināmā cenām tiek uzkrauta uz nodokļu maksātāju pleciem?

Filozofiski raugoties, varētu teikt, ka pasaule un cilvēce ir kļuvusi vecāka un arī pieaugusi, bet problēmas ir atbilstošas tīņa vai jaunieša vecumam. Žurnāls Būvinženieris uzskata, ka šim jautājumam jāpieiet profesionāli, turklāt iznākums iespējams pozitīvs, jo Latvija var!

Profesionalitāte nozīmē visus darbus veikt atbilstoši projektam. Tas savukārt top atbilstoši uzdevumam, pasūtītāja vēlmēm. Svarīgi saprast, ka pasūtītājs šoreiz ir citāds nekā parasti un ar savām īpašām prasībām. Pasūtījums ļoti lielā mērā ir fokusēts nevis uz «skaisti un droši», bet gan uz funkcionalitāti. To nodrošina Eiropas Savienības finansējums, kas daudzdzīvokļu namiem ir 50–60%, skolām un sabiedriskajām ēkām varētu būt pat 100% no visām izmaksām. Privātajā sektorā ir divpersonīgs pasūtītājs – valsts (ES, LV) un iedzīvotājs. Jo labāk saprotam darba uzdevumu, jo labāk varam veikt darbu. Piemēram, Vācijā privātajā sektorā šādas privilēģijas 50–60% apmērā nav. Varētu runāt par 5–10% līdzfinansējumu siltināšanas izmaksām. Pirmkārt, tiek atbalstīts kvalificēts energoaudits/projekts – līdz100% līdzfinansējuma; otrkārt, tiek vērsta detalizēta uzmanība uz to, cik
lielā mērā tiks samazināts enerģijas patēriņš. Piemēram, 100 kWh/m2a ir samērā neliels enerģijas patēriņš un aukstajai Latvijai būtu diezgan labs rādītājs, uz ko tiekties, savukārt Vācijā privātpersona vēlas vēl vairāk, teiksim, samazināt enerģijas patēriņu līdz 30–50 kWh/m2a, jo tad līdzfinansējums varētu būt lielāks.

Kādus secinājumus no tā varam izdarīt mēs, būvnieki?
Pirmkārt, ģimenes māja ar enerģijas patēriņu 100 kWh/m2a jau tīri profesionāli ir labs rādītājs – 10 l māja. Aprēķina formula vienkārša: 100 kWh/10 = 10 litru šķidrā kurināmā uz ēkas apkurināmo m2 gadā. Pamatojums: no 1 litra šķidrā kurināmā (piemēram, dīzeļdegvielas) iegūst 10 kWh siltuma enerģijas. Savukārt 1litrs maksā apmēram 60 santīmu, un, ja mūsu mājas apkurināmā platība ir 100 m2, gadā ir nepieciešami aptuveni 100 m2 x 10 l =1000 l kurināmā jeb naudas izteiksmē aptuveni 600 latu apkures sezonai, kas parasti ilgst apmēram 220 dienas. Šajā lielumā 100 kWh/m2a  ietilpst arī siltā ūdens un elektrības patēriņš. Kā jau iepriekš minēts, tas ir samērā labs rādītājs, kas nozīmē, ka šāda tipa ēka jau ir nosiltināta un ka šeit mēs runājam par uzlabojumu, kas vērsts uz nākotni. Kā teicis Romas pāvests Jānis Pāvils II: «Nākotne sākas šodien.» Faktiski paliek jautājums, ar ko mēs varam saskarties rīt Latvijā un šodien, strādājot Vācijā, – ko un kā darīt, ja jānosiltina jau nosiltināta ēka? Vai, piemēram, uz šādu ēku attiecas atbilstoši ETAG 004 sertificētas sistēmas? Vai ir nepieciešams atsevišķs ETICS apstiprinājums?

Jebkurā gadījumā ražotāji šādu sistēmu piedāvā (1.–4. attēls).

1. attēls
Siltināšanas darbi, kas veikti otrajā kārtā jau  agrāk nosiltinātai ēkai.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

2. attēls
Tehniskais risinājums notekūdeņu caurules piestiprināšanai pie divreiz siltinātas fasādes.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

3. attēls
Tehniskais risinājums, kā divreiz siltinātā fasādē veidot savienojumu ap logu, lai nesamazinātu apgaismojumu un reizē izvairītos no siltuma tiltu veidošanās.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

4. attēls
Tehniskais risinājums gadījumam, kad jānosiltina jau siltināta fasāde.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Minētais gadījums, kad jānosiltina jau nosiltināta fasāde, kontekstā ar izglītības jautājumu nav nejauši izvēlēts.
Protams, viens no iemesliem ir kopš 1. maija atvērtais Vācijas darba tirgus. Šis otrais pakāpiens siltināšanā ļauj labāk saprast attīstības tendences, tehnoloģijas, prasības. Vēl arī fakts, ka profesionāliem būvniekiem, kam, strādājot Latvijā, parasti jautājumu nav, ārzemēs bieži vien ir nepieciešams «zvans draugam». Ko darīt, ja jānosiltina jau nosiltināta fasāde? Kā izveidot ugunsdrošo barjeru? Kas ir gala enerģijas patēriņš, un kas ir primārās enerģijas patēriņš? Ja spējam atbildēt uz šiem jautājumiem, mēs, būvnieki, saprotam, ko no mums sagaida, kas ir mūsu prece, kuru mēs pārdodam, un par ko mēs saņemam naudu.

Šajā mūsdienu kontekstā pamanām, ka ar termogrāfijas uzņēmumiem – attēliem – vien nepietiek. Ar to vien, ka viss ir kārtībā, labi izskatās un funkcionē, ir par maz. Viens no svarīgākajiem kontrolieriem ir siltuma un elektroenerģijas skaitītājs. Turklāt nevis viens rādītājs, bet vairāki un ilgtermiņā (vismaz divas trīs apkures sezonas). «Ilgtermiņš» un «ilgtspējīga būvniecība» ir draudzīgi jēdzieni, kas būtu jāmin tikpat bieži kā energoefektivitāte, siltināšana, atjaunojamie resursi u. tml. Ja pašlaik būvniekam pateiktu, ka minimālais garantijas laiks ir nevis divi, bet gan, piemēram, 20 gadi, tas viņā (mūsos) droši vien sajūsmu neraisītu. Kāpēc? Kāpēc mēs neesam droši par sava darba kvalitāti gan vietējā Latvijas, gan Eiropas kontekstā?

Tam bez šaubām ir objektīvi iemesli. Tie, kas bieži vien neļauj mums saprast pasūtītāju vēlmes un izpildītāju iespējas. Viens no atslēgas vārdiem šo problēmu risināšanā ir būvnieku izglītības līmenis, sākot no arodskolas un beidzot ar augstskolu.

Kādi ir plusi un mīnusi, raugoties no profesionālā viedokļa?
Vispirms par likumdošanu un energoauditu. Ja nav pareizi izstrādāts projekts, ievērojot maksātāju (privāto un valsts kapitālu), nevar sagaidīt teicamus rezultātus. Salīdzinājumam: kādas prasības ir energoauditam Latvijā un kādas – Vācijā? Jāatzīst gan, ka vācu variantā ir tādi lielumi un jēdzieni, kādu nav mūsējā. Piemēram, primārās un gala enerģijas patēriņš kā jēdzieni vispār neparādās ēku energoefektivitātes novērtējuma sertifikātā (5. attēls).

Varbūt šie jēdzieni «primārā enerģija» un «gala enerģija» (Endenergie) ir tikai nacionālā īpatnība, ko var lietot vai nelietot pēc patikas? Nē, izrādās, ES direktīvas prasības tieši šos jēdzienus definē kā galvenos. Pēc šiem jēdzieniem spriež par ēku energoefektivitāti, par darbu kvalitāti, par ES finansējuma izlietojumu – vai tas ir vai nav atbilstošs.
Tātad tas skar arī mūs neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam Latvijā vai Vācijā.
Latviešu būvfirmu inženieriem neatkarīgi no tā, vai viņi pošas darbam Vācijā vai arī ne, būtu vēlams iepazīt šos jēdzienus un izprast to būtību. To ir vienkārši izdarīt, izmantojot google.lv pakalpojumus.

5.–6. attēls
LV un DE energosertifikāti. Atšķirība? LV ir par 4 lielumiem mazāk definēto prasību un pazudis primārās enerģijas patēriņa lielums.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Latviešu «mēlē» tur gan ir samērā skopa informācija. Interesentiem īpaši svarīgs būtu primārās enerģijas koeficients. Tā izmantošana Latvijas valstij ļautu daudz efektīvāk piesaistīt ES līdzekļus un pārdot CO2 kvotas.
Diemžēl mūsu likumdošana klibo. Bet svarīgi ir zināt, kur tieši tas notiek. Lūk, daži piemēri.
Ēku energoefektivitātes aprēķinu metodē izpaliek tāda sadaļa kā «vasaras siltumizolācija». Tādas nav arī LBN 002-01 ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikā. It kā vasarā pie mums nebūtu karsti, un it kā vienīgais, kas mums būtu darāms un jāņem vērā, ir gaisa kondicionētāja izmaksas. Rezultātā viss var būt izdarīts uz tip-top, arī energopatēriņš ir normas robežās, tomēr jūtam sutu gan dienā, gan arī dažkārt naktī. Ļoti efektīvs, ekoloģisks un salīdzinoši lēts risinājums ir žalūzijas, tikai obligāti jāatceras, ka tās ir trīs reizes efektīvākas, ja atrodas ārpusē, un ka šāds tehniskais risinājums jāparedz projektā. Tas nav gluži tāpat kā ar žalūzijām vai aizkariem, ko liekam telpā (7. attēls).

7. attēls
Vasaras siltumizolācijas pasākums Nr. 1 ir žalūzijas no ārpuses. Detālrisinājums šādam gadījumam.

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Bet tuvāk pie izglītības! Kaut gan ener goefektivitātes aprēķina metode Latvijā ir vienkāršota līdz tādai pakāpei, ka grūti kaut ko saprast, prasības, kādas tiek izvirzītas energoauditoriem, nav joka lieta. Katrā gadījumā ne RTU, ne LLU – akreditētu universitāšu – spēkos nav piešķirt energoauditora sertifikātu.
Arī datorprogrammu jomā neesam konkurētspējīgi, ja apskatām plašo programmatūru klāstu Vācijā, Dānijā u. c. Kvalitatīva energoaudita datorprogramma būtu puse no uzvaras.

Tā ļoti detalizēti, uzskatāmi vienkārši un pārliecinoši informē pircēju–privātpersonu un pircēju–valsti par to, kas ir sagaidāms pēc renovācijas. Mēs plānojam un investējam simtiem miljonu energoefektivitātes pasākumos, taču programmatūrā labākajā gadījumā ir investēti pāris desmiti tūkstošu latu.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par celtnieku arodizglītību. Strādnieks būvlaukumā ir pats dārgākais un svarīgais instruments. Atšķirībā no gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm mēs neesam sakārtojuši likumdošanu un reorganizējuši apmācību programmas atbilstoši tirgus situācijai. Latvijas arodskolnieks reāli nevar saņemt tādu apliecinājumu kā igauņu skolnieks, tas ir, Eiropas kodiem atbilstošu apliecinājumu. Tas, kas, piemēram, Igaunijā jau funkcionē vairāk nekā četrus gadus, Latvijā labākajā gadījumā tiek plānots pēc diviem gadiem. Tā nav tikai formalitāte, jo, lai iegūtu šādu dokumentu, obligāti jākārto eksāmens, savukārt eksāmena prasībām ir jābūt atbilstošām apmācību programmai, ko izstrādā un veido darba devēji – būvfirmas (būvinženieri), pirmām kārtām arodbiedrības, – un izglītības satura un eksaminācijas centrs. Atgādināšu, ka Vakareiropā arodskolnieks 2/3 no skolas laika pavada būvlaukumā, 50% no skolas laika strādājot tieši uzņēmumā. Rezultāts – kvalifikācijas un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu trūkuma dēļ Latvijas viesstrādnieki saņem par 20% mazāku darba samaksu nekā lietuvieši, igauņi vai poļi. To droši varam teikt ne tikai par individuālajiem laimes meklētājiem, bet arī par būvfirmām. Kadri neizšķir visu, bet ar kvalificētiem strādniekiem savus 10–20% vairāk gan Eiropā, gan mājās var nopelnīt. Mums jārunā par energoefektivitāti un profesionālo efektivitāti.

Arodskolniekam ir jāsaprot, ko viņš dara
Lai paaugstinātu energoefektivitātes darbu kvalitāti, jāatbild uz jautājumu: ko mēs sagaidām no kvalificēta būvstrādnieka? Kādas ir būvdarbu vadītāja – inženiera – prasības? Vai darīt tikai to, ko liek? Vai arī darīt tā, kā ir pareizi un kā tev mācīja skolā?

8. attēls

autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums
Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

Latvijā arodizglītība lielā mērā tiek piedāvāta tranzīta variantā – pa ceļam uz augstskolu ar atbilstošu teorētisko sagatavošanu. Te māca fiziku, ķīmiju, bioloģiju, bet neiemāca aprēķināt siltuma vadāmības koeficentu, sastādīt tāmi un, pats galvenais, strādāt ar modernām celtniecības mašīnām. Taču tieši prasme strādāt ar tehniku būtu viens no būtiskākajiem kritērijiem, pēc kuriem varētu vērtēt arodizglītības līmeni kopumā un konkrēti. Viens no variantiem ir pārņemt Vācijas pieredzi, kur gan arodskolnieks, gan tehniskās augstskolas students var iziet apmācību un saņemt apliecību par to, ka ir apmācīts strādāt ar atbilstošo tehniku. Līdzīgi, kā tas ir ar autovadītāja apliecību. Jo vairāk un augstākā līmenī ir šādas prasmes, jo labāk. Arodskolu vadība, skolotāji un skolnieki ir par to, diemžēl trūkst Izglītības ministrijas atbalsta. Iemesls visiem zināms – nav līdzekļu. Bet tas nenozīmē, ka nekas
netiek darīts. Par apgūto līmeni liecina Rīgas Pārdaugavas, Zaļenieku, Rīgas Amatniecības un Saldus arodskolas apliecības (8. attēls).

Vai esi gudrāks par arodskolnieku?
Šis jautājums gan jāpapildina: latviešu vai vācu arodskolnieku? Atbildot uz to, jāatzīst, ka Latvijā nepieciešams paaugstināt gan 1., gan 2. un 3. pakāpes izglītības līmeni.
Nelielam ieskatam, kādas tēmas ir arodskolnieka mācību grāmatā Trockenbau (Bermann; Conradi; Gerdes, Muglich):
1. Likumdošana; 2. Skaņas izolācija; 3. Ugunsdrošība; 4. Siltumizolācija (ar visiem aprēķiniem). Atgādinu – tas ir arodizglītības līmenis. Grāmata nav bieza – 120 lpp., bet par tēmu. Ugunsdrošība, akustika un siltumizolācija ir trīs no sešām būvniecības būtiskākajām prasībām. Vācu mācību programma sagatavo arodskolnieku darbam būvlaukumā un arī dzīvei ekonomiskā laukā, nevis virza uz studijām universitātes Ekonomikas fakultātē (Latvijā augstskolu skaits ir lielāks nekā arodskolu skaits). Apmācāmajam ir skaidrs, vai viņš strādā lēni vai ātri, ļoti labi vai ne tik labi, vai viņš ir konkurētspējīgs ar citiem (latviešiem, poļiem utt.) vai nav. Bieži vien latviešu strādnieki ārzemēs ir it kā labāki, izdara vairāk, bet saņem mazāk. Jo izdara to, kas nemaz netiek prasīts un par ko ne maksā. Lielu ieguldījumu šajā ziņā varētu dod BIK (Būvniecības izcenojumu katalogs, autors Viktors Puriņš) izmantošana arodizglītības programmā. Mācību saturs energoefektivitātes kontekstā būtu jāpa pildina, izmantojot ETICS montāžas rokasgrāmatu. Tas būtu kopsaucējs ganarodskolu, gan augstskolu studentiem. ETICS montāžas rokasgrāmatas izdod ražotāji, Latvijas variantā mums ir tikai divas firmas: Knauf un Sakret. Šajā grāmatā ir definētas galvenās prasības, kas jāzina un jāievēro, lai, siltinot ēkas, sasniegtu vēlamo funkcionālo rezultātu vismaz 25 gadu garumā.

Vai mūsu arodskolas sagatavo augsta līmeņa speciālistus?
Jā un nē. Materiāli tehniskā bāze un ap mācību saturs, forma un veids ir gaužām bēdīgi. Bet tas nenozīmē, ka skolotāji, apmācību meistari, direktori strādā slikti, ir kūtri un dara tikai to, kas rakstīts.
Drīzāk otrādi. Neiespējamo padara par iespējamu, raksta projektus, izrāda iniciatīvu un dara vairāk, nekā pienāktos.
Sagaidāms, ka Latvijas arodskolās jau tuvāko divu gadu laikā būs pozitīvas pārmaiņas, jo tām kūmās tagad stāv LDDK, LIAA un Vācijas vēstniecība.
Arodskolas tiek reorganizētas. Tas attiecas gan uz skolas ēkām, gan aprīkojumu, gan mācību saturu un praktisko apmācību meistariem. Mēs arvien vairāk tuvināsimies Vācijas un Eiropas duālās apmācības izglītības modulim. Tas nozīmē vairāk prakses skolniekiem. Izmantojot Vācijas atbalstu, plānots skolotājus sūtīt stažēties uz Vāciju (2 nedēļas). Katrā ziņā prognozes ir ļoti pozitīvas. Diemžēl Latvijā valsts īpaši nedotē būvuzņēmējus, kuri pieņem praksē arodskolniekus.
Savukārt no būvuzņēmējiem varētu vēlēties sagaidīt lielāku interesi un rūpes par saviem kadriem..

Andris Veinbergs,
SIA Knauf tehniskais vadītājs
Foto: no Knauf arhīva


* Līmeņi: 1 – palīgstrādnieks, 2 – strādnieks, 3 – augsta līmeņa strādnieks, 4 – darbinieks ar tehnikuma vai koledžas izglītību, 5 – ar augstskolas izglītību.

 

Foto: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums; autors: Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I–III līmeņa* izglītības nozīmīgums

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.