building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1680
Nozares raksti32877
Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi : building.lv - par būvniecību Latvijā

Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Atbilstoši Latvijas ratificētajam Kioto protokolam valstij līdz 2012. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošo gāzu apjoms par astoņiem procentiem. Dzīvojamām mājām, kas patērē daudz resursu, ir liels potenciāls palielināt energoefektivitāti. Būs ļoti grūti panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma samazinājumu, neiesaistoties energoefektivitātes projektos. Tāpēc pētījumi ekonomikas atveseļošanas mehānisma izveidei un energoefektivitātes uzlabošanai Latvijā patlaban ir moderni un mūsdienīgi, un arī ļoti aktuāli.


Lielākais uzsvars jāliek uz daudzdzīvokļu mājām, to nesošo sienu konstrukcijām, problēmjautājumiem un iespējamajiem energoefektivitātes procesa uzlabojumiem. Kas attiecas uz pētījumiem par dzīvojamām platībām, galvenā uzmanība jāvelta dzīvojamo māju energoefektivitātes projektu izveides un īstenošanas procesiem, kā arī potenciālajām iespējām atrisināt problēmas, kas saistītas ar dzīvojamo platību energo efektivitātes paaugstināšanu.

Neveicot nekādus pasākumus, paredzams, ka gan enerģijas pieprasījums pasaulē, gan CO2 emisija līdz 2030. gadam pieaugs par 60 procentiem. Latvijas iedzīvotāji to izjutīs ne tikai kā enerģijas sadārdzinājumu, bet arī kā klimata izmaiņas. Pēc bijušā Pasaules Bankas viceprezidenta Nikolasa Šterna aprēķiniem, klimata pārmaiņu izraisītie zaudējumi pasaules ekonomikai varētu būt 5–20% no pasaules ikgadējā iekšzemes kopprodukta. Visi pasaules reģioni, arī ES un Latvija, piedzīvos nopietnu klimata izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību un ekosistēmām. Šie apstākļi arī nosaka dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību.

Dzīvojamais fonds Latvijā 2010. gadā

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gada beigās kopējā dzīvojamā fonda platība Latvijā bija 61 milj. m2.

Dzīvojamo ēku kapitālremonts un rekonstrukcija Latvijā:

autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi
Foto: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi; autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Avots: LR CSP dati un autoru aprēķini

Nosakot renovēto ēku skaita attiecību pret kopējo ēku skaitu, kam nepieciešama renovācija, var noskaidrot, vai ēku renovācija, tostarp siltināšana, tiek veikta pietiekamā apjomā. Pašreizējie rezultāti ir neadekvāti salīdzinājumā ar kopējo sagaidāmo darbu apjomu, ja plānojam renovāciju veikt vienas paaudzes dzīves laikā. Turklāt daļa iedzīvotāju ir reāli maksātnespējīgi, viņiem jau ir parādi. Liela problēma ir dažādais privatizēto dzīvokļu īpašnieku ieņēmumu līmenis. Latvijā ir tikai viens veids, kā uzlabot esošo situāciju, – investēt ES struktūrfondu līdzekļus privātīpašuma siltināšanas programmu atbalstam.

Energoefektivitātes uzlabošanas procesa dalībnieki

Tā kā mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas procesā piedalās trīs subjektu pamatgrupas – valsts, mājokļa īpašnieki un komerciālas organizācijas –, projekta efektivitātes rādītāji ne tikai ekonomiski jāpamato, bet arī jānoskaidro to sociālekonomiskā nozīme.
Bez šķēršļiem un barjerām, kas traucē piesaistīt finansējumu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas programmas realizācijai, patlaban projektu realizāciju kavē arī:
•     maznodrošināto mājokļu īpašnieku motivācijas trūkums attiecībā uz projektu realizāciju;
•     nenoteiktība gan attiecībā uz kredīta atmaksu, gan arī attiecībā uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanas priekšrocībām.

Svarīgākie aspekti projektu sagatavošanā
1.     Projektu sagatavošana un realizācija jāveic, ievērojot visas nepieciešamās prasības. Jānodrošina izmantojamo materiālu un darbu izpildes kvalitātes kontrole.
2.     Jāveic energoaudita, projektēšanas, nepieciešamo materiālu iepirkuma izdevumu optimizācija, jāorganizē celtniecības darbu izpildes konkursi.
3.     Jāizpilda visas nepieciešamās prasības ar mērķi iegūt pilnu ES līdzfinansējumu.
4.     Jāveido ēku energopasu elektroniskā bāze turpmākai dzīvojamā fonda energopatēriņa analīzei, kas ļaus pilnveidot un izmantot iegūto pieredzi attiecībā uz citiem dzīvojamā fonda objektiem nākotnē.
5. Nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas darbi jāuzsāk tieši tagad, neņemot vērā visas esošās barjeras, jo tikai tā būs iespēja samazināt atkarību no energoresursu cenu pieauguma.

Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas organizatoriskās shēmas modelis:

autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi
Foto: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi; autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Sadarbība ar valsts, finanšu un citiem dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projekta dalībniekiem
Pēc paneļu ēkām, kurās jau tika veikti atbilstošie darbi, var prognozēt, kapēc dzīvojamā fona sanācijas reālā enerģijas ekonomija apkurei būs no 40 līdz 65%.

Projekta finansēšanas dalībnieku savstarpējās mijiedarbes shēma:

autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi
Foto: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi; autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Projekta līdzfinansēšanas nepieciešamība
Savā paziņojumā par ēku energoefektivitātes projektu finansēšanu Eiropas Komisija uzsver, cik svarīga nozīme Eiropas būvniecības pārveidošanā par energoefektīvu un zemu oglekļa emisijas nozari ir finanšu instrumentiem. Komisija arī turpmāk aicinās dalībvalstis plaši izmantot resursus, ko piedāvā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (patlaban energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu nozarē var piešķirt līdz 4% no kopējiem valstij paredzētajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kuru apjoms ir astoņi miljardi eiro, un šīs summas nāk papildus finanšu atbalstam, kas bez maksimālā ierobežojuma paredzēts ilgtspējīgai enerģijai sabiedriskajās ēkās, kā arī komerciāliem un rūpnieciskiem mērķiem izmantojamās ēkās). Tāpat Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus labāk izmantot visus pieejamos fondus un finansējumu, kas var kalpot kā stimuls turpmākiem ieguldījumiem energoefektivitātē.

Energoefektivitātes paaugstināšanas programmas īstenošanai paredzēts piesaistīt ERAF dotāciju un dotāciju nokopējiem valsts budžeta ienākumiem (saskaņā ar MK 3.02.2004. noteikumiem No 124 «Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai»)

Projekta finansēšanas organizatoriskā shēma
Eiropas Savienība piešķīrusi Latvijai finanšu atbalstu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanai.
Līdzfinansējumu veido 50% no visu nepieciešamo darbu vērtības. Esošais valsts atbalsts un organizācija, kas virzīta uz energoefektivitātes paaugstināšanu, nedarbojas, jo programmās pilnībā trūkst maznodrošināto iedzīvotāju slāņa atbalsta. Trūkst vienkāršas un skaidras finansēšanas, kā arī kredīta atdošanas shēmas. Ir noteikts galvenais iemesls, kāpēc netiek realizēti dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, proti, dzīvokļu īpašniekiem trūkst motivācijas uzņemties projektu realizācijas kredīta saistības. Piedāvātais organizatoriskais modelis varētu tiešā veidā ietekmēt Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināša nas darbus, kas sniegtu efektīvu un ekonomiski pamatotu rezultātu. Modelis, kas izveidots tieši Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanai, deva efektīvu, ekonomiski pamatotu rezultātu.

Literatūras saraksts
1.     Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pilnveidotā 1. redakcija. 2008. gada
novembris; Rīga.
2.     Latvijas Statistikas ikmēneša biļetens. LR Centrālā statistikas pārvalde.
3.     Rīgas enerģētikas aģentūra. Energoefektivite.
4.     Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. MK 3.02.2004. noteikumi No 124.
5. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija).

Vitālijs Zubkovs,
Mg. oec., Rīgas Tehniskās universitātes
doktorantūras students

Ineta Geipele,
Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes
profesore

 

 

Foto: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi; autors: Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.