Lietuvas finanšu sektors un kreditēšanas tirgus

Lietuvas finanšu tirgus ir aptuveni vienā attīstības līmenī. Katras valsts Fintech uzņēmumi tiecas ziņot, ka ir kļuvuši par Eiropas vadošo finanšu tehnoloģiju centru. Varam droši apgalvot, ka Lietuvas uzņēmēju apgalvojumi nav bez pamata.

Īstermiņa kredītu tirgū lietuvieši nav mums priekšā. Visiem labi zināmie pakalpojumi – mikro aizdevumi, patērētāju kredīti, ātrais kredīts (“greitas kreditas”) – nav nekas jauns, skat. sms-kreditas.lt.

Lielākās inovācijas no Viļņas ir redzamas banku sektora reformēšanā. Kaimiņvalsts lielākā jaunuzņēmuma Revolut tirgus vērtība nesen pārsniedza 1 miljardu eiro. Revolut nodarbojas ar maksājumu karšu izsniegšanu, bezskaidras naudas pārskaitīšanu un mazākā mērā arī kritptovalūtu tirdzniecību. Atšķirībā no mūsu Fintech uzņēmumiem tas ir spējis domāt ne tikai lokālā vai reģionālā, bet uzreiz globālā mērogā. Rezultātā ir radies uzņēmums, kas tiecas kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem pasaules mērogā.

Attiecībā uz patērētājiem, kas vēlas izmantot finanšu pakalpojumus privātām vajadzībām ir redzama cita situācija. Lietuvā ierobežojumi ātro kredītu izsniegšanai tradicionāli ir bijuši stingrāki nekā Latvijā. Tā kā peļņas iespējas bija mazākas, tad šādu aizdevēju skaits ir mazāks. Tajā pašā laikā tas ir ļāvis viņiem izvairīties no īstermiņa kredītu izskaušanas, kā tas tuvākajā laikā notiks Latvijā. Pirms izsniegt aizdevumu Lietuvas uzņēmumiem ir ļoti rūpīgi jāpārbauda ne tikai aizņēmēja, bet arī tā laulātā ienākumi, kredītvēsture un kredītsaistības. Rezultātā klienti, kas ir iekļauti parādnieku melnajā sarakstā, nevar aizņemties bez ķīlas līdz brīdim, kamēr to vārdi ir redzami melnajās datubāzēs.

Uzņēmējiem tas nozīmē, ka strauji samazinās pieejamo klientu skaits un katrs klients kļūst par lielu vērtību. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Lietuvā ir būtiski lielāks nekā pie mums, potenciālo kredītņēmēju skaits līdz šim bija aptuveni līdzīgs vai pat mazāks. Stingrāki kreditēšanas tirgus uzraudzības pasākumi arī ļāva nodrošināt zemākas procentu likmes. Patērētājiem tas nozīmēja izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus, pie nosacījuma, ka viņi kvalificējās kredīta saņemšanai. Apzinoties lielos ierobežojumus naudas saņemšanai, kredītņēmēji bija piesardzīgāki un vairāk rūpējās par savlaicīgu rēķinu un kredītmaksājumu veikšanu. Ieguvēji šajā scenārijā ir visi. Aizņēmēji iegūst zemākas procentu likmes, bet nozare var būt droša, ka tās darbība pārskatāmā nākotnē netiks aizliegta.

Kā saņemt kredītu Lietuvā? 
Latvijas iedzīvotāji aizņemties Lietuvā nevar. Lai pretendētu uz iespēju tikt pie aizdevuma kaimiņvalstī, ir jābūt šīs valsts pilsonim vai vismaz pastāvīgajam iedzīvotājam un jāsaņem regulāri ienākumi tur uz vietas. Minimālās prasības ir tās pašas, kas pie mums – vecums 18 gadi, pozitīva kredītvēsture un regulāri ienākumi. Vairāk par Lietuvā pieejamajiem finanšu pakalpojumiem varat uzzināt kredītu salīdzinātājā SMS KREDITAS. Kredītspējas pārbaudes gan tradicionāli ir stingrākas, jo to prasa vietējā likumdošana.

Interesanti, ka Lietuvas lielākie uzņēmumi Vivus, Credit24 un Smscredit ir tie paši, kas darbojas arī pie mums. Ņemot vērā, ka vismaz daļai no tiem ir nacionālā kapitāla izcelsme, mēs varam secināt, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Lietuvā ir izdevies kļūt konkurētspējīgiem ārpus mūsu valsts robežām. Vismaz daļa no šīs naudas atgriežas valsts budžetā, un rezultātā ieguvēji ir visi nodokļu maksātāji.

 

Joomla SEF URLs by Artio

Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Naglu pistole https://t.co/fyV4oYeAjZ
About 3 hours ago
Ko darīt ar savāktajām koku lapām https://t.co/ZbguFvhsR1
About 3 hours ago
Re: Naglu pistole https://t.co/cgcM8DZyk2
About 4 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com