Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi, Latvijas būvnormatīvs LBN 402

Lietotāju novērtējums: 0 / 5

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

Latvijas Republikas Arhitektūras un Celtniecības ministrija 


[Publicēts: "Diena" pielik. 6 06.08.1993]


Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 402)

Apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtnicības ministrijas 05.07.1993 pavēli Nr.76
Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri"


1. Vispārējie norādījumi

1.1. Šis būvnormatīvs nosaka galvenās prasības, kuras jāievēro visām juridiskām un fiziskām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir dzīvojamās mājas un kuras nodarbojas ar dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas jautājumiem.

1.2. Šo prasību izpildes mērķis ir nodrošināt dzīvojamām mājām maksimālu kalpošanas laiku, novēršot konstrukciju un inženierietaišu priekšlaicīgu nolietošanos, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem dzīvokļos normatīvos apstākļus.

1.3. Būvnormatīvs ir obligāts visiem dzīvojamo māju īpašniekiem valdītājiem, telpu īrniekiem, kā arī amatu personām, kuras veic dzīvojamo māju tehnisko uzturēšanu: māju apsekošanu, tehnisko apkopi, kartējo un kapitālo remontu un rekonstrukciju.

1.4. Veicinot dzīvojamo ēku konstrukciju un to elementu apskati, pārbaudi, tehnisko apkopi vai remonta un rekonstrukcijas darbus, jāievēro Dzīvojamo māju ekspluatācijas drošības tehniskas noteikumi un Valsts ugunsdrošības noteikumi VUN 001.

1.5. Visi māju konstrukciju bojājumi, kuri pazemina konstrukciju izturību un stiprību siltumtehniskās un ūdensaizsardzības īpašības, vai kuri var izraisīt nelaimes gadījumus cilvēkiem, jānovērš nekavējoties to sākuma stadijā veicot tehnisko apkopi vai kārtējo remontu iespējami īsos termiņos, bet nepārsniedzot šī būvnormatīva obligātajā pielikumā minētos.


2. Piemājas teritorija

2.1. Piemājas teritorijas virsmai jābūt līdzenai, bez bedrēm un pretējiem slīpumiem, virsmas kritumi no mājām, kā arī uz kanalizācijas lietus ūdens uztverējiem nedrīkst būt mazāki par 0,01.

2.2. Mājas apmalei vai ietvei pie mājas jābūt ar slīpumu no mājas ne mazāk par 0,02 un augstāk par ielas braucamās daļas virsmu par 15 cm. Apmales platumam jābūt ne mazāk par 70 cm.

2.3. Ietvju un apmaļu virsmām jābūt līdzenām, bez defektiem. Radušies nosēdumi, bedres un plaisas jāaizpilda ar tādiem pašiem materiāliem, no kādiem ir segums. Sprauga starp mājas pamatu un apmali vai ietvi jāiztīra un jāaizlej ar karstu bitumenu vai asfaltu. Zem lietus ūdens notekcaurulēm apmalē jāierīko ūdens notekrenes ar slīpumu ne mazāk par 0,02.

2.4. Pagrabu un puspagrabu logu un ieeju šahtu sieniņām jānodrošina ūdens neiekļūšana tajās. Sieniņas augstumam jābūt ne mazāk kā 10 cm virs mājas apmales vai ietves. Ieejas šahtu jumta konstrukcijai un nožogojumam jābūt bez defektiem. Šahtu grīdu un sieniņu savienojuma vietās ar pamatiem nedrīkst būt spraugas. Jānodrošina regulāra sniega un atkritumu izvākšana no šahtām, ūdens izvadīšana no šahtu grīdām.

2.5. Drenāžas sistēma ap māju ir regulāri jātīra. Inženiertīklu akām jābūt pieejamām, to vāki nedrīkst būt aizbērti ar zemi vai citādi nosegti, tie regulāri jāattīra no sniega.

2.6. Zemesgabala plānojums un apstādījumi jāierīko tā, lai novērstu pārpurvošanos vai gruntsūdens līmeņa celšanās iespējas.

2.7. Zemesgabala iekārtošana - celiņu, apstādījumu, spēļu laukumu un nožogojumu ierīkošana jāveic saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātiem projektiem un pastāvīgi jāuztur kārtībā.


3. Pagraba telpas

3.1. Pagraba un tehnisko zemgrīdu telpām jābūt tīrām, sausām, apgaismotām un tās regulāri jāvēdina caur vēdināšanas kanāliem sienās vai atvērumiem logos un sienās. Pagraba telpu gaisa mitrums nedrīkst pārsniegt 65%, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +5 grādiem C.

3.2. Ventilācijas atvērumiem jābūt ar smalka rūtojuma restītēm vai žalūzijām. Logu un durvju vērtnēm jābūt blīvi aizveramām. Durvīm jābūt noslēgtām. Atslēgai jābūt arī pie sētnieka. Ja pagrabā atrodas inženiertīkli, jānodrošina attiecīgo apkalpes dienestu darbinieku piekļūšana tiem.

3.3. Pagraba telpās jānodrošina skaņas izolācija. Apsekojot telpas, jāpārbauda skaņu izolācijas starplikas motoriem un sūkņiem.

3.4. Ja pagraba telpās uz sienām, griestiem un citās vietās parādās mitri plankumi un pelējums vai uz ūdensvada caurulēm, kas iet caur pagraba telpām vai konstrukcijām rodas kondensāts, jānovērš mitruma rašanās cēloņi, jānodrošina telpu intensīva vēdināšana un cauruļvadu izolācija. Jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāatjauno pamatu horizontālā un vertikālā hidroizolācija, jāveic sienu papildus siltināšana.

3.5. Ja pagraba telpās ieplūst ūdens, tad vispirms jānoskaidro ieplūšanas cēloņi. Ja cēlonis ir cauruļvadu bojājums, tad cauruļvads jāatvieno un jāizlabo. Ja pagraba telpās ieplūst gruntsūdeņi, tad jāizlabo vai jāiztīra ap māju esošā drenāžas sistēma vai pagraba telpu sienu un grīdas hidroizolācija. Ja pagraba telpās ieplūst virsūdeņi, tad jāizlabo apmale un ietves ap māju, sevišķu vērību pievēršot to savienojuma vietai ap pagraba sienu. Jāpārbauda un jāizlabo lietus ūdens notekcaurules, jānoblīvē spraugas pamatos vietās, kur tos šķērso cauruļvadi.

3.6. Pagraba telpās aizliegts: ierīkot pamatus zem iekārtām un palielināt telpu augstumu, pazeminot grīdas līmeni (izrokot zemi), ja nav izstrādāts un apstiprināts projekts, izsūknēt no pagraba ūdeni, ja novērojams, ka reizē ar ūdeni izskalojas grunts daļiņas, uzglabāt vai ierīkot degvielu un sprāgstošu vielu noliktavas, kā arī citas saimniecības noliktavas, ja ieejas tajās ir no kopējām kāpņu telpām, turēt pagraba telpās dzīvniekus un putnus.

3.7. Ja mājai ir pagrīde, tad virspamatu vēdināšanas atvērumiem vasaras periodā jābūt atvērtiem pagrīdes vēdināšanai, bet ziemas periodā blīvi aiztaisītām.


4. Pamati (un pagraba sienas)


4.1. Pamatiem jābūt bez nosēdumiem, plaisām, šuvju atvērumiem starp pamata blokiem un starp paneļiem. Nosēdu šuvēm jābūt aizpildītām saskaņā ar projektu. Apmetumam jābūt bez atlobījumiem.

4.2. Ja pamatos rodas augstāk minētie defekti, jānosaka to rašanās cēloņi un jānovērš tie. Galvenie defektu cēloņi var būt:

- nepietiekama gruntsūdeņu novadīšana no ēkas pamatiem bojātas vai neiztīrītas drenāžas sistēmas dēļ;
- virszemes ūdeņu nepietiekama novadīšana no mājas;
- nepietiekams pamatu dziļums, grunts caursalšana līdz pamatu apakšai, pieļauta zemes kārtas norakšana ap māju;
- grunts izskalojumi sakarā ar ūdensvada, kanalizācijas vai centrālās apkures sistēmas bojājumiem;
- pamatu pārslodze, vai pagraba grīdas līmeņa atzīmes pazeminājums bez apstiprināta projekta.

4.3. Ja pamatos parādās plaisas, vai atveras šuves starp saliekamiem pamata blokiem vai paneļiem, jāveic šo plaisu novērošana ar speciāliem paņēmieniem un instrumentiem. Ja veiktie pasākumi plaisu cēloņu novēršanai nedod rezultātus un plaisas palielinās, pamatu un grunts izpēti jāpasūta specializētai organizācijai, izstrādājot pamatu nostiprināšanas projektu defektu pilnīgai novēršanai.

4.4. Ja plaisas paplašinās un rodas avārijas iespējamība, nekavējoties jāveic pasākumi avārijas stāvoklī esošo mājas daļu pagaidu nostiprināšanai, lai novērstu mājas tālāku bojāšanos.

4.5. Būvbedru un tranšeju rakšanu un citus zemes darbus tuvāk par 10 m pie mājas var veikt tikai ar speciālu atļauju.


5. Sienas

Mūra un betona sienas

5.1. Sienām jābūt bez nosēdumiem, nosvērumiem (novirzīšanās no vertikāles) izliekumiem, plaisām, mūrējumu rindu noslāņojumiem, javas un sienu materiālu izdrupumiem, mitrām, caursalušām vietām, bojātiem paneļu savienojumiem, apmetuma un citas apdares nolobījumiem.

5.2. Ja māju sienām konstatē nosēdumus, nosvērumus, izliekumus vai plaisas, jāorganizē to novērošana ar speciāliem paņēmieniem un instrumentiem. Jānosaka deformāciju cēlonis un jānovērš tas. Ja deformācijas turpinās, tad jāveic pasākumi sienas pagaidu nostiprināšanai un cilvēku drošumam. Sienas deformāciju izpēti un to novēršanas projekta izstrādi jāpasūta specializētai organizācijai.

5.3. Ja deformācija novērsta un plaisas nepalielinās, tās jāaizdara ar materiālu, kurš ir viendabīgs ar sienas materiālu.

5.4. Māju sienu apakšējo daļu pastāvīgu mitrumu, ko var radīt horizontālās hidroizolācijas neapmierinošs stāvoklis, novērš atjaunojot hidroizolāciju ar veltņu materiāliem, mastikām vai citiem paņēmieniem saskaņā ar izstrādātu projektu. Pēc mitruma cēloņu novēršanas siena jāžāvē līdz normatīvam mitrumam (+5%) pastiprināti vēdinot un papildus apsildot telpas.

5.5. Ja sienām ir caursalšanas pazīmes - tumši, mitri, pelējumplankumi, kondensāts uz sienu iekšējās virsmas, jānovērš mitruma un caursalšanas veicinošie faktori - jāsamazina gaisa mitrums telpām (nodrošināt telpām vēdināšanu, nežāvēt veļu telpās, neapsildīt telpas, dedzinot gāzi u.c.), jānovērš mitruma nokļūšana sienas konstrukcijās - jāpārbauda un jāatjauno ārsienu paneļu saduru savienojumu hermetizācija, jānodrošina, lai sienu virsmā nebūtu plaisas, un mājas inženierierīcēs nebūtu ūdens noplūde, jāatjauno pamatu hidroizolācija, jāizžāvē sienu mitrās vietas un siltumizolācijas materiāls, jāierīko papildus centrālās apkures stāvvadi māju ārējos stūros. Jāpārbauda sienu konstrukcijas siltumnoturība saskaņā ar normatīviem, sienas biezuma pietiekamība, sienas materiālu mitrums u.c. jāizvēlas efektīgākais sienas siltināšanas paņēmiens saskaņā ar attiecīgiem metodiskiem norādījumiem.

5.6. Ja bloku vai paneļu saduru savienojumos vērojamas mitruma vai caursalšanas pazīmes, plaisas, izdrupumi vai hermetizējošā materiāla defekti, tad savienojuma vieta ir jāatsedz un bojāto vietā jāiestrādā jauni efektīgi siltumizolācijas un hermetizējoši materiāli saskaņā ar metodiskiem norādījumiem attiecīgā savienojuma konstrukcijas tipa remontam.

5.7. Paneļu saduru metāla savienojumu detaļu stāvokli kontrolē un remontu veic, piesaistot specializētās un projektu organizācijas. Pirmo metāla savienojuma detaļu pārbaudi veic 20-25 gadus pēc mājas nodošanas ekspluatācijā. Ja vērojami nenozīmīgi metāla korozijas bojājumi, nākošās pārbaudes veic pēc katriem 10-15 gadiem, ja bojājumi ir ievērojami, tad ne vēlāk kā pēc 5 gadiem.

5.8. Vispirms atsedz un pārbauda metāla savienojumus, kuri atrodas visnelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos, kā arī vietās, kur konstrukciju virspusē ir vērojamas plaisas, aizsargkārtas atslāņojumi un brūni rūsas plankumi. Ja metāla detaļu šķērsgriezuma laukums korozijas rezultātā samazinājies par 30%, jāizdara papildus analogu mezglu atsegšana. Paneļu saduru un metāla detaļu savienojuma kvalitātei ir jāatbilst projektam un attiecīgam būvnormatīvam.

5.9. Aizliegts: lielpaneļu un lielbloku māju sienās paplašināt esošās un izkalt jaunas logu un durvju ailas, kā arī piestiprināt pie ārsienu paneļiem tramvaju, trolejbusu un citu vadu atsaites. Atsaišu piestiprināšana pie nesošā karkasa elementiem pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos saskaņā ar apstiprinātu projektu, ja ir izslēgta vibrāciju pārvietošanās iespēja uz mājas konstrukcijām.

5.10. Vieglbetona un kārtaino lielpaneļa māju sienu kapitālo remontu veic saskaņā ar attiecīgiem metodiskiem norādījumiem.


Koka sienas

5.11. Sienām jābūt bez nosēdumiem, nosvērumiem, koksnes bojājumiem, plaisām apšuvumā vai apmetumā.

5.12. Lai konstatētu koka vairogu, karkasa un siltumizolācijas kārtas stāvokli, apšūtās sienas jāatsedz. Lai noteiktu siltumizolācijas materiāla aizbēruma stāvokli, apšuvums jāatsedz vietā, kas atrodas 15-20 cm zemāk par bēniņu un starpstāvu pārsegumiem un zem logu ailām.

5.13. Ja, apskatot koka sienas konstatē infekciju ar koka puves vai kukaiņu koksngraužu esamību, jāņem koksnes paraugi izmeklēšanai laboratorijā un jāveic pasākumi, kuri minēti 15.nodaļā. Lai izvairītos no koka puves, jāpasargā konstrukcijas no atmosfēras un telpu mitruma.

5.14. Ja mājas karkasa apakšējie vainagi un statņu gali ir stipri bojāti, tad tie pilnīgi vai daļēji jāapmaina. Jāatjauno hidroizolācija starp apakšējo vainagu un pamatu. Lai pasargātu vainagu no samirkšanas un puves, tad blīvi jāpievieno ūdens notekdēlis ar attiecīgu slīpumu 1:3.

5.15. Ja sienai ir nosvērumi, vietējie izspiedumi, tā jānostiprina, uzstādot savilktņus. Jāpārbauda pārsegumu siju galu iestrādājumi un spāru galu sajūgumi, jānostiprina tie.

5.16. Ja ziemā parādās ārsienu caurlaišanas pazīmes (plankumi uz ārsienām zem griestiem vai logiem, apmetuma kārtas bojāšanās), nepieciešams šajās vietās atvērt apšuvumu un papildināt siltumizolācijas materiālu.

5.17. Lai nodrošinātu vairogu māju sienas pret caursalšanu, jāaiztaisa spraugas, kas radušās starp atsevišķiem vairogiem un augšējo un apakšējo vainagu, un, ja nepieciešams, jāapmet vai jāapšuj sienas no ārpuses.

5.18. Apšujot vai apmetot mājas ārsienas no ārpuses, aizliegts iestrādāt hidroizolējošus materiālus pie sienas ārējās virsmas.


6. Fasādes

6.1. Māju fasādēm jābūt tīrām, bez krāsojuma bojājumiem, plaisām, javas izdrupumiem no ķieģeļu mūrējuma, apdares materiālu un paneļu saduru savienojuma šuvēm, apmetuma un apdares materiālu atslāņojumiem un bojājumiem, bez izvirzīto fasādes elementu metāla seguma un ūdens notekcauruļu un reņu bojājumiem, mitriem plankumiem un satecējumiem. Arhitektoniskām detaļām jābūt bez bojājumiem, stingri un droši piestiprinātām pie fasādes.

6.2. Ja mājas fasādē konstatēti bojājumi ar apdares kārtas atslāņošanos, tad nekavējoties jānoņem ar sienu nesaistītās apdares plātnes un arhitektoniskās detaļas, jāatsit atslāņojies apmetums, jāatrod un jānovērš cēloņi, kas rada sienu samirkšanu un apdares kārtas atslāņošanos, jāizžāvē un jāiztīra mitrās vietas un pēc tam jāatjauno apdares kārta, nomainot bojātās arhitektoniskās detaļas vai restaurējot tās. Arhitektoniskās fasādu detaļas jāpiemūrē no jauna ar javu, pienācīgi nostiprinot tajās pašās vietās ar cinkotu stiepli.

6.3. Bloku, paneļu un apmetuma ārējās virsmas, kurās ir sīkas plaisas, jāpasargā no tālākiem bojājumiem, apstrādājot virsmu ar šķidru cementa javu un krāsojot to. Platākas plaisas aizpilda ar analogu sienai materiālu vai cementa javu.

6.4. Vieglbetona bloku un paneļu virsmu vietas, kurām nav aizsargkārtas, jāapstrādā ar cementa javu.

6.5. Sienu paneļu vietas ar atklātu metāla stiegrojumu ir jāapmet ar cementa-smilšu javu. Ja atsevišķas stiegras ir izvirzījušās virs paneļa virsmas plaknes, tās vispirms jāiedziļina paneļa konstrukcijā. Virsmas apdare ir jāatjauno.

6.6. Mājas virspamatus ieteicams apmest ar cementa-smilšu javu, pievienojot hidrofobās piedevas.

6.7. Pirms fasādes mazgāšanas, tīrīšanas vai krāsošanas darbu sākšanas jānobeidz māju sienu, jumta un to seguma, dzegu, parapetu, dūmeņu, joslu, sandriku, palodžu, ūdens notekcauruļu un reņu, ieejas durvju un pagraba ieeju nojumju remonts.

6.8. Dzegu, kā arī no sienu ārējās virsmas izvirzīto elementu (sandriku, joslu, palodžu un citu arhitektonisko detaļu) segumam jābūt ar pietiekošu slīpumu no sienas atmosfēras ūdeņu novadīšanai. Segumi jāizgatavo no cinkotā skārda, keramikas plātnītēm vai blīvas cementa javas.

6.9. Metāla stiprinājuma detaļas (ugunsdzēsēju kāpņu stiprinājumi, ūdens notekcauruļu turētāji u.c.) jāstiprina ar slīpumu no sienas, regulāri jākrāso un jāaizsargā no korozijas.

6.10. Atkarībā no apdares materiāla un tā virsmas stāvokļa, fasāde periodiski jātīra, jāmazgā un jākrāso.

6.11. Apmetums un apdarītas ar mīkstiem akmens materiāliem fasādes, kā arī arhitektoniskas detaļas tīrīt ar smilšu strūklu nedrīkst. Ķieģeļu sienu virsmas, kā arī sienas, kuras apdarītas ar keramikas plātnītēm vai apmestas ar cementa javu drīkst tīrīt ar hidro-smilšu strūklu.

6.12. Fasādes, kuras apdarītas ar keramikas izstrādājumiem, pēc tīrīšanas jāapstrādā ar hidrofobiem vai citiem speciāliem sastāviem. Fasādes, kuras apdarītas ar glazētām keramikas plātnītēm, jātīra ar speciālu sastāvu.

6.13. Fasādes tīrīšanas darbus ieteicams veikt specializētai organizācijai.

6.14. Fasādes krāsošana jāveic stingrā saskaņā ar fasādes arhitektoniskā noformējuma pasi, kuru apstiprina pilsētas (rajona) galvenais arhitekts vai mākslinieks, pašvaldības noteiktā kārtībā un kurā norāda apdares veidu, materiālu un krāsu toni visām fasādes detaļām.

6.15. Koka ēku fasādes bez apmetuma periodiski krāsojamas ar eļļas vai ūdensemulsiju sintētiskām krāsām, apmestas sienas jākrāso ar atmosfēras iedarbes noturīgām un ilglaicīgām krāsām un emaljām saskaņā ar tehniskiem norādījumiem to pielietošanai, pievienojot hidrofobās piedevas.

6.16. Reklāmu izkārtņu un plakātu novietošana uz fasādēm un jumtiem jāveic pēc speciāla projekta, kurš jāsaskaņo ar mājas īpašnieku vai valdītāju un pilsētas (rajona) arhitektu. Nedrīkst pieļaut trokšņu un vibrāciju, kuri var rasties vējam iedarbojoties uz noformējamo objektu, nokļūšanu mājas telpās.

6.17. Ārējo ugunsdzēsēju kāpņu kronšteiniem un balstu nesošām konsolēm jābūt stingri iestrādātām sienās, metāla pakāpieniem, podestiem un nožogojumiem jābūt bez bojājumiem, kāpņu konstrukcijas regulāri jākrāso.

6.18. Aizliegts izmainīt mājas arhitektūru: noņemot esošās arhitektoniskās detaļas, nomainot tās pret citām vai izveidot jaunas; izveidojot jaunas vai likvidējot esošās logu un durvju ailas; izmainot logu vai durvju formu (arī šprosējumu); aizdarot ar stiklotiem rāmjiem vai sienām lodžijas, erkerus un balkonus; aizrestojot logus, lodžijas un erkerus bez pilsētas (rajona) galvenā arhitekta un mājas īpašnieka vai valdītāju piekrišanas.

6.19. Ielu nosaukuma un māju numura un citas zīmes izgatavo un piestiprina pie fasādes saskaņā ar vietējās pašvaldības apstiprinātiem paraugiem.


Balkoni, lodžijas, erkeri un nojumes


6.20. Balkonu, lodžiju, erkeru un nojumju nesošām konstrukcijām un nožogojumiem jābūt bez deformācijām, ar pietiekošu nestspēju un drošu savienojumu ar mājas sienu, izolācijai jānodrošina pilnīgu atmosfēras nokrišņu novadīšanu.

6.21. Ja konstatē nesošo konstrukciju un nožogojumu deformācijas defektus, kuri saistīti ar konstrukciju vai nožogojuma drošuma samazināšanos, nekavējoties jāslēdz un jāaizzīmogo izejas uz tām, jāaizliedz uz tām atrasties cilvēkiem un jāiežogo zem tām esošos laukumus. Jāveic pasākumi deformāciju novēršanai.

Balkonu, lodžiju un nojumju remonts jāveic saskaņā ar projektu.

6.22. Balkonu, lodžiju un erkeru un nojumju plātnēm jābūt ar slīpumu no sienas, ne mazāk par 0,03. Hidroizolācijas kārtai plātnes savienojuma vietā ar sienu jābūt ievadītai sienas gropē un nosegtai ar ūdens novadošu joslu. Gar plātnes ārējo malu jābūt ūdens novadošai apmalei. Plātņu virsmu segumam, nožogojuma savienojumam ar plātni un mājas sienā arī tām pievienotām puķu kastēm jābūt saskaņā ar projekta prasībām.

6.23. Ja nesošās konstrukcijas būvētas no tērauda sijām, kas aizsargātas ar betona kārtu, rūpīgi jāpārbauda betona savienojums ar metālu. Atslāņojušās vietās jāatjauno betona segums. Jāpārbauda iespējamā metāla siju korozija. Metāla nožogojumi un citas detaļas periodiski jākrāso ar atmosfēras nokrišņu izturīgām krāsām.

6.24. Koka sijām un detaļām jāpārbauda koka puves sēnes iespējamība. Tās regulāri jāapstrādā ar antiseptizējošiem materiāliem un jākrāso. Saskaņā ar attiecīgajiem metodiskajiem norādījumiem.

6.25. Aizliegts uz balkoniem, lodžijām un erkeriem novietot smagus priekšmetus, mēbeles un materiālus, iekārt veļu, izpurināt apģērbus, paklājus u.c., kā arī mest no tiem gružus, turēt dzīvniekus un putnus.

6.26. Balkonu, lodžiju un erkeru un nojumju virsmām jābūt tīrām, regulāri jānovāc sniegs.


7. Pārsegumi

7.1. Pārsegumu stingrībai, skaņas un siltuma izolācijai jāatbilst normatīviem, nesošo konstrukciju balstījumam uz sienām jābūt bez nobīdēm, apdarei bez plaisām.

7.2. Ja vērojams pārsegumu virsnormatīvs ielīkums, pārsegumu nesošie elementi balstījuma vietās nobīdījušies no sienām vai pārsedzēm (ir nepietiekošs balstījuma dziļums), jāveic steidzami pasākumi pārseguma tālāku deformāciju novēršanai un cilvēku drošumam telpās. Jāatslogo pārsegumus. Defektu novēršana jāizdara saskaņā ar projektu.

7.3. Ja pārsegumi ir stipri līgani, tad tie jāatslogo, jāatsedz nesošie elementi un ar aprēķinu jāpārbauda pārseguma stingrību liecē. Ja nepieciešams, pārsegumi jāremontē un jāpastiprina, apmainot bojātās sijas, ieliekot papildus sijas un nomainot siltumizolācijas materiālu pret vieglāku.

7.4. Ja koka pārseguma sijās konstatē koka puves sēnīšu veidojumus vai kukaiņu koksngraužu esamību, jāņem koksnes paraugi izmeklēšanai laboratorijā un jāveic pasākumi, kuri minēti 15.nodaļā. Jānosaka inficēto iecirkņu robežas un jāveic infekcijas perēkļu likvidācija.

7.5. Metāla pārseguma sijas pārbauda, atsedzot tās un apskatot no ārpuses, ar koroziju sabojātā metāla kārta jānoņem, jānosaka sijas darba šķērsgriezuma apmēri un jāizdara kontrolaprēķins. Jāveic pasākumi sijas aizsardzībai pret koroziju. Nepieciešamības gadījumā siju pastiprināšana vai nomaiņa jāveic saskaņā ar projektu.

7.6. Pārsegumiem virs iebūvētām katlu telpām, veļas mazgātuvēm, ogļu glabātuvēm, veikaliem un ražošanas telpām jābūt hermetizētiem un ar normatīviem atbilstošu skaņu izolāciju, nepieļaujot paaugstināta mitruma, gāzu, specifisku smaku un trokšņu nokļūšanu telpās, kuras atrodas virs nosauktām telpām.

7.7. Atstarpēm ap cauruļvadiem vietās, kur tie šķērso pārsegumus, jābūt aiztaisītām ar mīkstām nedegošām starplikām saskaņā ar projektu.

7.8. Grīdas hidroizolācijai sānmezglos un citās telpās saskaņā ar projektu jābūt bez bojājumiem. Telpās jānodrošina vēdināšana saskaņā ar normām.

7.9. Ja velves pārsegumos, sevišķi to pēdās, ir plaisas un no tām ir izkrituši atsevišķi ķieģeļi, tad zem velves jāuzstāda pagaidu nostiprinājums, rūpīgi jāpārbauda ķieģeļu mūrējuma kvalitāte un jāatjauno velve pēc izstrādāta projekta.

8. Grīdas

8.1. Grīdām jābūt līdzenām, bez nosēdumiem, līganuma, nodilumiem, krāsu kārtas bojājumiem, spraugām, seguma atslāņojumiem.

Ja grīdai ir nosēdumi un tā ir līgana, tad konstrukcija jāatsedz, jāpārbauda nesošie elementi un izolējošie paliktņi un konstrukcija jāremontē.


Koka grīdas

8.2. Dēļu grīdu pagrīde ir jāvēdina caur ventilācijas atvērumiem, kurus ierīko telpu pretējos stūros 1 cm virs grīdas līmeņa vai grīdlīstes spraugas veidā pēc aprēķina 5 cm2 uz 1 m2 grīdas laukuma.

8.3. Ja jaunas dēļu grīdas stipri iežuvušas, dēļi jāsadzen un jānoēvelē. Ja atsevišķi dēļi stipri nolietojušies vai bojāti, tie jāapmaina pret jauniem, sausiem no trim pusēm antiseptizētiem dēļiem.

8.4. Dēļu grīdas gruntē, špaktelē un krāso ar eļļas vai emaljas krāsām.

8.5. Grīdas jātīra, neļaujot ūdenim iesūkties pārsegumā.

8.6. Parketa dēlīšiem vai plātnēm cieši jāpiekļaujas savā starpā un pamatnei. Bojātos dēlīšus nomaina ar jauniem no tāda paša materiāla, atvienojošos no pamatnes piestiprina no jauna. Lai novērstu parketa grīdas čīkstēšanu, visu segumu noņem un ieklāj papes vai kartona kārtu, nomainot bojātos dēlīšus.

8.7. Parketa grīdas jāieziež ar grīdu vasku vai jāpārklāj ar speciālu nodilumizturīgu laku. Aizliegts parketa grīdas mazgāt ar ūdeni. Ja parketa dēlīši iestrādāti bitumena mastikā, grīdu drīkst ieziest tikai ar ūdenī šķīstošām mastikām.


Linoleja un sintētisko materiālu grīdas


8.8. Linoleja, relīna un polivinilhlorīda plātnīšu seguma grīdas jāmazgā ar siltu vai aukstu ūdeni, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī jāieziež ar speciālu mastiku. Šīs grīdas aizliegts mazgāt ar karstu ūdeni, pievienojot sodu vai citus sārmainus šķīdumus. Tāpat kopj arī bezšuvju mastikas grīdas.

8.9. Nomainot linoleja segumu, jāizremontē un jāizlīdzina pamatne. Pamatni zem plānā linoleja ieteicams izveidot no vieglbetona, stingrām koksnes-šķiedras plātnēm vai citiem siltumnoturīgiem materiāliem.

8.10. Atlīmējušās vietas vai plātnītes jāpārlīmē no jauna, iepriekš izžāvējot un notīrot pamatni, vietējie uzpūtumi linoleja segumā jāpārdur ar īlenu un jānoslogo ar karstām smiltīm. Ja linoleji līmēti ar bitumena mastiku, tad jāgludina ar karstu gludekli caur papīru.

8.11. Statisko elektrību sintētiskām grīdām samazina, apstrādājot ar speciālām mastikām vai antistatiskiem preparātiem.


Keramikas plātnīšu mozaīkas un cementa grīdas


8.12. Keramikas plātnītes, kuras atvienojušās no betona pamatnes, jānotīra no javas un jāizmērcē ūdenī. Plātnīšu pievienošanu veic ar cementa javu vai arī epoksīda vai citām līmēm. Jānodrošina, lai nomaināmo plātnīšu virsmu plakne saskanētu ar esošajām.

8.13. Bojāto vietu aizdarīšana cementa un mozaīkas grīdās jāveic ar tiem pašiem materiāliem un tajā pašā biezumā kā agrāk ierīkotā grīda. Pamatnes virsmai jābūt cietai, ierievotai, attīrītai no putekļiem un samitrinātai.


9. Starpsienas

9.1. Starpsienām jābūt bez līganuma, plaisām starpsienas masā vai apdares kārtā, apdares kārtas izkļāvumiem un vietējiem bojājumiem, plaisām vietās, kur starpsienas savienotas ar citām sienām, pārsegumiem un durvju aplodām, paaugstinātas skaņas caurlaidības.

9.2. Ja maza izmēra plātņu starpsienas vertikāli izkļaujas un horizontālās šuvēs parādās plaisas, jānoskaidro un jānovērš izkļaušanās cēloņi, jānostiprina konstrukcija un, ja nepieciešams, jāpārliek vai jāapmaina starpsiena.

9.3. Plaisas vietās, kur starpsienas savienotas savā starpā vai ar citām sienām un pārsegumu, jāiztīra, jāpārbauda nostiprinājumi, jāaizpilda ar hermetizējošiem materiāliem vai jāaizdrīvē ar ģipša javā samērcētām pakulām un jāapmet no abām pusēm.

9.4. Ja karkasa starpsienām ir paaugstināta skaņas caurlaidība, tad tukšumi jāaizpilda ar efektīgiem skaņu izolējošiem materiāliem.

9.5. Atslāņojies apmetums un atvienojušās apdares plātnītes jānomaina.

9.6. Aizliegts izjaukt, pārvietot un būvēt jaunas starpsienas bez attiecīgas projektu dokumentācijas izstrādes un apstiprināšanas.


10. Jumti

10.1. Visas mājas saglabāšanu un ekspluatācijas ilgumu galvenokārt nodrošina, pareizi ekspluatējot un savlaicīgi remontējot jumta segumu. Jumta konstrukcijai un segumam jānodrošina atmosfēras nokrišņu neiekļūšana mājā.

10.2. Deformācijas jumtu nesošajās konstrukcijās un segumos jānovērš pēc to noteikšanas nekavējoties, nepieļaujot to tālāku attīstību. Jumta konstrukciju avārijas stāvokļa gadījumā jāveic pasākumi cilvēku drošumam.

10.3. Koka jumta konstrukcijām jāpārbauda spāru sajūgumus, mezglus, savilces, statņus u.c. Savlaicīgi jānomaina bojātās koka detaļas pret jaunām, hidroizolācija starp koka un mūra konstrukcijām, statņiem jābalstās uz kapitālsienām.

10.4. Jumta dzelzsbetona konstrukcijām jābūt bez virsnormatīvām izliecēm, plaisām, stiegrojuma korozijas, stiegrojuma aizsargkārtas bojājumiem, noskaldījumiem. Korozija stiegrojumam jānovērš, aizsargkārta jāatjauno, plaisas jāaizpilda ar cementa javu. Ja bojājumu dēļ zudusi nestspēja, konstrukcija jāpastiprina vai jānomaina.

10.5. Jumta nesošām konstrukcijām, dzegām, ūdeni novadošām ierīcēm, nožogojumiem, ierīcēm un iekārtām, zibeni novadošām ierīcēm un citiem elementiem ir jābūt izremontētām un savestām tehniskā kārtībā līdz jumta seguma remonta sākumam. Metāla saites, stiprinājumi un citas metāla detaļas uz jumta un bēniņos regulāri, ik pēc 3-4 gadiem jākrāso ar antikorozijas sastāviem.

10.6. Jumta seguma nomaiņas vai remonta darbi jāorganizē tā, lai nepieļautu pārsegumu samirkšanu ar atmosfēras nokrišņiem. Jumtu atsegt remonta veikšanai drīkst tikai tad, ja uz vietas ir visi nepieciešamie materiāli. Atsegumam jābūt tik lielam, lai darba maiņas beigās atsegtais jumta iecirknis būtu nosegts ar jaunu materiālu.

10.7. Jumta remonta darbus jāveic saskaņā ar attiecīgiem metodiskiem norādījumiem katram konkrētam jumta seguma veidam un konstrukcijai.

10.8. Skārda jumta segumam stipri bojātās loksnes jānomaina, atvērušās gulošās un stāvošās ieloces vispirms jāaizziež ar suriku vai hermetiķi, tad jānoblīvē, sīkus defektus aizziež ar suriku vai hermetiķi, lielākiem pielīmē skārda vai rupja auduma ielāpus ar mastiku vai hermetiķi.

10.9. Skārda jumtu jākrāso ar eļļas krāsām, suriku vai citiem antikorozijas sastāviem. Ar koroziju bojātās vietas vispirms notīra un apstrādā ar rūsas pārveidotājiem. Skārda lokšņu apakša pirms ieklāšanas segumā jānoklāj ar pernicu. Pirms krāsošanas jumts jānotīra. Ja segumā parādās korozija, šīs vietas jākrāso nekavējoties, negaidot kārtējo visa jumta krāsošanu.

10.10. Veltņu materiālu un no mastikām veidotajos jumtu segumos nedrīkst būt: materiāla atslāņojumi no pamatnes, pārrāvumi, nosēdumi, šuvju atslāņojumi, uzpūtumi, pretēji slīpumi. Segumam jābūt aizsargkārtai.

10.11. Jumta segumam, pievienojuma vietās pie sienām, ventilācijas blokiem, dūmeņiem un citiem virs jumta izvirzītajiem elementiem jābūt ievadītam gropēs un nosegtam ar cinkotā skārda josliņu, bet savienojuma vietās ar televīzijas un radio antenu statņiem, papildus uzliekama metāla uzmava.

10.12. Azbestcementa lokšņu, plātnīšu, kārniņu un citu gabala materiālu jumta segumam nedrīkst būt bojājumi, plaisas, atsevišķu elementu nobīdījumi (noslīdējumi), seguma un metāla stiprinājuma detaļu korozija.

10.13. Jumta elementiem jābūt ar pietiekošu pārlaidi vienam pār otru un stingru stiprinājumu pie pamatnes. Segumam jābūt blīvam, nepieļaujot sniega sapūšanu bēniņos. Jumtu remontē, nomainot atsevišķus elementus vai visu segumu, ja bojājumu ir daudz.

10.14. Radio un televīzijas antenu uzstādīšana, ventilācijas atvērumu likvidēšana jumtos un jumtu logos, jumta konstrukcijas izmaiņa bez apstiprinātiem projektiem aizliegta.

10.15. Jumta segums periodiski jātīra, atkarībā no netīrumu uzkrāšanās intensitātes. Tīrot jumtu, aizliegts ieslaucīt lapas, skujas un netīrumus ūdens notekrenēs un ēkas ārējās un iekšējās ūdens novadīšanas piltuvēs.

10.16. Mājas iekšējās ūdens novadīšanas piltuvēm jabūt ar aizsargrestītēm un caurumotiem vākiem, kurus periodiski jātīra no netīrumiem un apledojuma. Piltuvju savienojuma vietās ar jumta segumu un iekšējās ūdens novadīšanas cauruļu savienojuma vietās nedrīkst būt ūdens noplūde.

10.17. Ārējās ūdens novadīšanas renēm, piltuvēm un caurulēm jābūt ar pietiekošu diametru, stingri piestiprinātām pie mājas konstrukcijām, caurulēm pēc iespējas jābūt no taisniem posmiem.

10.18. Jumti ar ārējo ūdens novadīšanu periodiski jāattīra no sniega, neļaujot sniega slānim sakrāties biezāk par 20-30 cm. Sniegs un apledojums jātīra tikai ar koka lāpstu. Grūti pieejamās vietās, ja gaisa temperatūra ir augstāka par +2 grādiem C sniegu un ledu var nokausēt ar ūdeni.

10.19. Aizliegts uz jumta atrasties cilvēkiem, kuriem nav sakara ar ēkas tehnisko ekspluatāciju vai remontu.


11. Bēniņu telpas

11.1. Ziemā bēniņu telpu gaisa temperatūrai jābūt ne vairāk kā 2-40 grādiem C augstākai par āra gaisa temperatūru, lai izslēgtu mitruma kondensāciju uz norobežojošām konstrukcijām bēniņos un sniega kušanu uz jumta seguma.

11.2. Bēniņu pārsegumam jābūt pietiekošai siltumizolācijai. Pa bēniņu telpas perimetru 0,7 - 1 m platumā jābūt papildus siltumizolācijas slānim. Virs siltumizolācijas, kā arī pāri inženierkomunikāciju caurulēm jābūt novietotām koka laipām un tiltiņiem staigāšanai. Pie izejām uz jumtiem jābūt pieslienamām kāpnēm.

11.3. Visu inženierkomunikāciju caurulēm jābūt izolētām pēc āra aprēķina temperatūras.

11.4. Ventilācijas kārbām un šahtām jābūt hermētiskām un izolētām. Kanalizācijas stāvvadu un pagraba vēdināšanas kanālu izvadiem jāatrodas virs jumta seguma.

11.5. Durvīm un lūkām no kāpņu telpām uz bēniņiem jābūt siltinātām, blīvi aiztaisāmām, apšūtām no abām pusēm ar cinkoto skārdu un aizslēgtām. Atslēgai jāatrodas arī augšējā stāva dzīvoklī un pie sētnieka.

11.6. Bēniņu telpās jābūt dabiskai ventilācijai, to nodrošina caur bēniņu logiem un speciāli izveidotām spraugām, pie dzegām un korē. Vēdināšanas atvērumu laukumam jābūt 1/300 - 1/500 no bēniņu pārseguma laukuma. Bēniņu logiem jābūt ar žalūzijām un iestiklotiem.

11.7. Bēniņu telpas aizliegts izmantot noliktavu vajadzībām un žāvēt veļu.

11.8. Siltajās bēniņu telpās gaisa temperatūra noteikta projektā.


12. Logi un durvis

12.1. Logu un durvju aplodām sienās jābūt nebojātām, blīvi iestiprinātām, bez spraugām un gaisa vilkmes, starp aplodām un mūra vai betona sienām jābūt hidroizolācijas materiālam.

12.2. Pie ārējo logu rāmjiem, vēdlodziņiem un balkonu durvju vērtnēm jābūt blīvi pistiprinātiem lāseņiem ar slīpumu un ūdens noteces rievu apakšējā daļā. Zem lāseņiem pie logu un balkona durvju aplodām jābūt blīvi piestiprinātām cinkotā skārda ūdens notecēm. Palodzēm jābūt ar slīpumu, kas nodrošina ūdens novadīšanu no logu rāmjiem.

12.3. Logu rāmjiem un durvju vērtnēm jābūt bez bojājumiem, blīvi aizveramām un ar starplikām, kuras nedrīkst būt aizkrāsotas. Rāmju un vērtņu stūru savienojumiem jābūt stingriem. Logu un durvju aizvēršanas piederumiem jānodrošina blīvu rāmju un vērtņu aizvēršanu.

12.4. Divkāršo logu ārējiem un iekšējiem rāmjiem jābūt blīvi savienotiem savā starpā ar savilces skrūvēm un blīvējošām starplikām. Jābūt izbīdēm kondensāta novadīšanai no starprāmju telpas. Blīvējošām starplikām jābūt arī pie piedurlīstēm.

12.5. Stiklus rāmjos jāievieto ar divkāršu tepējumu un jānostiprina ar līstītēm. Mājas ieejas durvju vērtnes jāstiklo ar armēto stiklu un gumijas starplikām.

12.6. Logu un durvju krāsojums atjaunojams saskaņā ar normatīviem. Vienlaicīgi nomaina arī blīvējošās starplikas.

12.7. Dzīvokļa ieejas durvju otro vērtņu uzstādīšana pieļaujama ar mājas īpašnieka vai valdītāja atļauju, ja tas atbilst Valsts ugunsdrošības noteikumiem.

12.8. Mājas ieejas durvīm daudzdzīvokļu mājās jābūt atsperei vai pneimatiskām ierīcēm durvju aizvēršanai. Vērtnēm ir jābūt ar elastīgām starplikām.


13. Kāpnes, kāpņu telpas

13.1. Kāpņu laidiem un podestiem nedrīkst būt: virsnormatīva izliece, plaisas, javas aizsargkārtas atsitumi, pakāpienu nodilumi, margu stiprinājumu un rokturu defekti, metāla laidu un siju korozija.

13.2. Ja laidu un podestu izliece pārsniedz normu, tie jānostiprina. Bojātie kāpņu pakāpieni jānomaina. Atstarpe starp laidu vai podestu un sienu jāaizpilda ar cementa javu. Margu koka rokturi ar plaisām un izliekumiem jānomaina ar jaunām. Margas jānostiprina. Bojātie koka kāpņu elementi jānomaina.

13.3. Kāpņu telpās jānodrošina normatīva temperatūra, apgaismojums un mitrums, periodiska kāpņu konstrukciju un telpas krāsošana. Kāpņu telpas regulāri jāvēdina.

13.4. Kāpņu telpas un vietas zem podestiem nedrīkst piekraut, zem podestiem aizliegts ierīkot telpas.

13.5. Iestājoties tumsai, savlaicīgi jāieslēdz kāpņu telpu apgaismojums. Elektrības sadales skapjiem jābūt aizslēgtiem.

13.6. Kāpņu telpas jākopj saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN - 403 "Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi."


14. Krāsnis un pavardi

14.1. Krāsnīm un pavardiem jābūt ar labu vilkmi, visām virsmām jāsilst vienmērīgi. Kurtuves un dūmvadi nedrīkst pārkarst. Ārdiem jābūt bez defektiem.

14.2. Krāšņu, pavardu un dūmeņu sienās, rovēs, ap durtiņām, cepeškrāsnīm, ūdens sildīšanas katliem un aizbīdņiem nedrīkst būt plaisas. Krāšņu un pavardu priekšā uz grīdas jābūt skārda loksnēm, to izmērs nedrīkst būt mazāks kā 70 x 50 cm.

14.3. Virtuves pavardu čuguna plātnēm jābūt blīvi uzliktām pa kontūru, jābūt pilniem riņķu komplektiem. Kurtuvju armatūrai jābūt labi nostiprinātai, durtiņām labi jānoslēdzas.

14.4. Dūmeņa paplašinājumam starpstāvu pārsegumos līdz koka konstrukcijām jāatbilst normatīvam. Ventilācijas kanālus izmantot kā dūmkanālus aizliegts. Dūmeņu galiem jābūt bez ķieģeļu izdrupumiem. Regulāri, apkures sezonā ne retāk kā reizi 3 mēnešos jātīra dūmkanāli. Bēniņos dūmenis jāapmet.

14.5. Bojātās istabas krāsnis un pavardi jāpārbūvē.

14.6. Aizliegts: lietot krāsnis un pavardus ar caurejošām plaisām, bojātām durtiņām; ierīkot roves un tīrāmās atveres bēniņos; aizvērt aizbīdņus pirms kurināmā pilnīgas sadegšanas; kurināt ar oglēm krāsnis un pavardus, kuri nav tām piemēroti; atstāt pavardus un krāsnis bez uzraudzības kurināšanas laikā.


15. Speciālie pasākumi

Koka konstrukciju aizsardzība


15.1. Dzīvojamo māju īpašniekiem (valdītājiem) jāveic profilaktiski pasākumi, lai savlaicīgi novērstu koka konstrukciju samitrināšanas cēloņus. Konstrukcijām jāizveido žāvējoši apstākļi, jāatjauno hidroizolācija, jāveic antiseptizēšana.

15.2. Remonta darbos jāpielieto sausi materiāli, konstrukcijas jāaizsargā ar tvaika un hidroizolācijas kārtām, jāizveido ventilējošas gaisa starpkārtas, jāantiseptizē esošie un no jauna būvkonstrukcijās iestrādājamie kokmateriāli. Bojātie koka konstrukciju elementi jānomaina ar jauniem.

15.3. Ja konstrukcijās konstatē koka sēnīšu veidojumus, jāņem koksnes paraugus un jāveic izpēti specializētās laboratorijās. Ekspluatējot koka konstrukcijas, jāievēro attiecīgi normatīvi un metodiskie noradījumi.


Metāla konstrukciju aizsardzība


15.4. Dzīvojamo māju metāla konstrukciju aizsardzība jāveic saskaņā ar attiecīgu būvnormatīvu. Metāla konstrukcijām, to elementiem un detaļām jānodrošina normās noteiktais mitruma un temperatūras režīms, tvaika un hidroizolācija. Apakšzemes metāla konstrukcijas jāpasargā no klejojošām strāvām. Jānodrošina metāla konstrukciju krāsošana.


Hidroizolācija un siltumizolācija


15.5. Regulāri un savlaicīgi jāveic pasākumi dzīvojamās mājas konstrukciju pasargāšanai no mitruma. Visās telpās jāuztur normās noteiktais temperatūras, mitruma un ventilācijas režīms.

15.6. Mājas jumta segumam, ūdeni novadošām ierīcēm un elementiem, konstrukciju hidro un tvaika izolācijām, sanitārtehniskām ierīcēm un lielpaneļu saduru izolācijai jābūt bez defektiem.

15.7. Jānovērš gruntsūdeņu iespēja nokļūt mājas pamatu konstrukcijās. Jāpielieto efektīgi pasākumi defektu novēršanai, injicējot sienu konstrukcijās hidrofobizējošus šķīdumus, pielietojot elektroosmotiskos un citus paņēmienus pēc speciālistu slēdzieniem.

15.8. Konstrukciju un cauruļvadu siltuma izolācijai jābūt pietiekošai, saskaņā ar attiecīgām normām. Nepieciešamības gadījumā jāveic mitro vietu žāvēšana un konstrukciju papildus siltināšana, konstrukciju siltumizolācijas materiālu žāvēšanu vai to nomaiņu.


Skaņas izolācija

15.9. Skaņas un vibrāciju līmenim dzīvojamās mājās jāatbilst attiecīga būvnormatīva prasībām. Skaņu un vibrāciju izolējošām starplikām konstrukcijās, pārsegumos, grīdām, cauruļvadiem, santehniskām un elektrotehniskām iekārtām jābūt bez defektiem, tie savlaicīgi jānomaina.

15.10. Ja skaņas un vibrāciju līmenis mājā ir paaugstināts, jāveic speciāli mērījumi un pasākumi cēloņu novēršanai saskaņā ar metodiskiem norādījumiem.


16. Siltuma un karstā ūdens apgāde


16.1. Dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmām (katlu mājas telpas, siltuma tīkli, apkures un karstā ūdens sistēmas) jābūt labā tehniskā stāvoklī, jādarbojas bez traucējumiem, jānodrošina visās telpās normās noteiktās gaisa aprēķina temperatūras un ūdensvadā - normās noteiktā karstā ūdens temperatūra un kvalitāte, maksimāla kurināmā patēriņa ekonomija, veicot siltumapgādes sistēmu tehnisko ekspluatāciju saskaņā ar apstiprinātiem normatīviem un metodiskiem norādījumiem.

16.2. Siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi un remontu ieteicams uzdot veikt specializētām organizācijām uz savstarpēji noslēgtu līgumu pamata.

16.3. Tehniskās apkopes un remonta plānos (grafikos) jāparedz siltumapgādes sistēmas hidrauliskā pārbaude, skalošana un izmēģinājuma palaišana, periodiska sistēmas atgaisošana. Jānodrošina sistēmas bojājumu (kas var pārtraukt tās darbību) savlaicīga noteikšana un operatīva novēršana, sistēmas hermētiskums un normās paredzētais spiediens.

16.4. Ja centrālās apkures sistēmā ir ūdens noplūde vai citi defekti, visas sistēmas vai to atsevišķu iecirkņu atslēgšanas ilgumu nosaka atkarībā no gaisa ārējās temperatūras. Ja sistēmā pārtraukta ūdens cirkulācija, kad ārējā gaisa temperatūra ir negatīva un ūdens temperatūra sistēmā pazeminājusies līdz +5 grādiem C, ūdens no sistēmas ir jāizlaiž.

16.5. Māju īpašniekiem (valdītājiem) jābūt māju siltuma apgādes sistēmu projektiem vai izpildshēmām, sistēmas iekārtu un aparātu pasēm un to pārbaudes dokumentiem.

16.6. Māju īpašniekiem (valdītājiem) sistemātiski jākontrolē: bēniņos, pagrabos un citās neapkurināmās telpās esošo cauruļvadu izolācijas pietiekamība un visu cauruļvadu krāsojums; lai māju iedzīvotāji izpildītu nosacījumus siltuma enerģijas taupīšanai dzīvokļos un koplietošanas telpās, lai bez noteiktā kārtībā noformētas atļaujas netiktu palielināta apkures ierīču sildvirsma vai to skaits.


17. Ventilācija

17.1. Ventilācijas sistēmai jānodrošina normatīvos paredzētā gaisa apmaiņa visās dzīvojamās mājas telpās.

17.2. Ventilācijas kanāliem un vadiem jābūt tīriem, vadiem stingri piestiprinātiem pie mājas konstrukcijām, hermētiskiem izvadiem jāatrodas virs jumta un nodrošinātiem ar jumtiņiem.

17.3. Ventilācijas vadiem bēniņos jābūt izolētiem ar siltumizolācijas materiāliem, lai novērstu bēniņu telpu sasilšanu un kondensāta veidošanos uz kanālu virsmām. Vadu virsmas regulāri jākrāso.

17.4. Aizliegts aizlīmēt vai nosegt vilkmes režģus vai piesiet pie tiem auklas veļas žāvēšanai.


18. Ūdensapgāde un kanalizācija


18.1. Ūdensvada un kanalizācijas sistēmām jādarbojas bez traucējumiem, nedrīkst būt ūdens noplūdes un cauruļvadu aizsērējumi. Spiedienam ūdensvadā jāatbilst normatīviem.

18.2. Savlaicīgi jānovērš ūdensvada sistēmas trokšņu un vibrāciju cēloņi - hidrauliskie triecieni, liels ūdens tecēšanas ātrums, sūkņu darbība bez mīkstām starplikām un vibroizolācijas paliktņiem u.c.

18.3. Tehniskā apkope un remonts jāveic saskaņā ar attiecīgiem metodiskiem norādījumiem un noteikumiem.

18.4. Mājas īpašniekam (valdītājam) jābūt ūdensvada un kanalizācijas izpildshēmai.

18.5. Ja gaisa temperatūra telpās pazeminājusies līdz +5 grādiem C, ūdens no ūdensvada sistēmas un sanitārierīču sifoniem jāizvada.

18.6. Aizliegts novadīt kanalizācijas sistēmā cietus un lielus priekšmetus, stāvvadam jābūt ventilējamam.

18.7. Mājas ūdensvadam jābūt skaitītājam, ieteicams tos uzstādīt arī dzīvokļos.


19. Gāzes apgāde

19.1. Visas gāzes vadu un aparātu apskates, tehnisko apkopi un remontu veic specializētās gāzes saimniecības ekspluatācijas organizācijas saskaņā ar attiecīgām normām, instrukcijām, noteikumiem un metodiskiem norādījumiem. Jābūt nodrošinātai gāzes apgādes sistēmas netraucētai darbībai un gāzes neieplūdei telpās.

19.2. Ekspluatējošai organizācijai un mājas īpašniekam (valdītājam) jābūt mājas gāzes apgādes sistēmas izpildshēmai.

19.3. Dzīvojamās mājas īpašniekam (valdītājam) jānodrošina telpu vēdināšana, lai ventilācijas kanāli un dūmeņi būtu bez defektiem.

19.4. Aizliegts bez noteiktā kārtībā noformētas dokumentācijas, bez saskaņošanas ar gāzes saimniecības ekspluatācijas organizāciju atvienot, nomainīt vai pārvietot gāzes aparātus un vadus, izmainīt to konstrukcijas.

19.5. Par gāzes aparātu saglabāšanu un tīrību dzīvokļos atbild iedzīvotāji.

19.6. Ieteicams mājās (dzīvokļos) uzstādīt gāzes skaitītājus.


20. Elektroapgāde, vājstrāvu tīkli


20.1. Dzīvojamo māju elektroiekārtai jānodrošina nepārtraukta elektroenerģijas pievadīšana apgaismošanas avotiem, sadzīves aparātiem, spēka ietaisēm un citiem strāvas uztvērējiem, kas atrodas mājā.

20.2. Dzīvojamo māju elektroietaises ekspluatējamas saskaņā ar apstiprinātiem "Patērētāju elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas noteikumiem" un "Drošības tehnikas noteikumiem, ekspluatējot patērētāju elektroietaises".

20.3. Māju īpašniekiem (valdītājiem) jābūt māju elektroietaišu un elektroinstalācijas projektiem vai izpildshēmām, elektroiekārtu pasēm un pārbaudes dokumentiem.

20.4. Māju īpašniekiem (valdītājiem) un organizācijām, kuras apkalpo elektroiekārtas sistēmu, jānodrošina: nepārtraukta elektroapgāde, normāls apgaismes un spēka iekārtu darbs, racionāls elektroenerģijas patēriņš, elektroiekārtu un tīklu ekspluatācijas laika paildzināšana un to savlaicīga tehniskā apkope un remonts.

20.5. Atklājot bojājumus, kuri var radīt māju elektroapgādes pārtraukumu, samazināt cilvēku drošību un konstrukciju ugunsdrošību, nekavējoties jāatslēdz bojātās iekārtas vai tīklu posmi, kamēr bojājumus novērš.

20.6. Kolektīvo televīzijas antenu un kabeļtelevīzijas tīklu tehnisko apkopi parasti veic specializētas organizācijas uz līguma pamata.

20.7. Telefona un radiotranslācijas tīklu tehnisko apkopi un remontu veic specializētas organizācijas saskaņā ar apstiprinātiem normatīviem aktiem.


21. Lifti

21.1. Liftu ekspluatācija, tehniskā uzraudzība un remontēšana izdarāma saskaņā ar "Liftu ierīkošanas un drošas ekspluatācijas noteikumiem", "Nolikumu par liftu tehniskās apkopes organizēšanu", rūpnīcu izgatavotāju liftu ekspluatācijas instrukcijām un citiem normatīviem aktiem.

21.2. Liftu ekspluatāciju, tehnisko apkopi un remontu veic specializētas organizācijas uz līguma pamata.

21.3. Mājas īpašniekam ir jānodrošina lifta konstrukciju remontu, mitruma novēršana liftu šahtās un mašīnu telpās, normatīvos noteikto apgaismojumu un brīvu pieeju pie ieejām liftā un mašīnu telpās.

21.4. Liftu kabīnēs un pie pirmā stāva ieejas jābūt piestiprinātiem liftu ekspluatācijas noteikumiem un norādītam telefona numuram, pa kuru jāzvana, ja lifts sabojājies. Liftu kabīnes regulāri jākopj.


22. Atkritumu vadi

22.1. Atkritumu vada šahtām un to posmu savienojuma vietām jābūt mitruma noturīgām, hermētiskām, dūmu un gaisa necaurlaidīgām. Šahtai jābūt atdalītai no mājas konstrukcijām ar skaņu izolējošām starplikām.

22.2. Šahtas iekšējai virsmai jābūt gludai. Šahtai jābūt ventilējamai un apgādātai ar tīrīšanas un mazgāšanas ierīcēm.

22.3. Vada iepildes vārstiem jābūt ar blīvām starplikām un ar antikorozijas segumu.

22.4. Atkritumu vada uztvērējkameras sienām jābūt apliktām ar keramikas plātnītēm, griestiem nokrāsotiem ar eļļas krāsu, grīdai jābūt ūdensnecaurlaidīgai, tajā jābūt trapam.

22.5. Kamerai jābūt apgaismotai un apgādātai ar ūdensvadu un ventilējamai, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +5 grādiem C, durvīm jābūt blīvi aizveramām un no iekšpuses apdarītām ar skārdu.

22.6. Atkritumu vadu kopšanu jāveic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN - 403 "Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi".


Dzīvojamo māju konstrukciju bojājumu novēršanas termiņi


 

Līdzīgi raksti jumti

Joomla SEF URLs by Artio




Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
Datums : 2018-05-10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Betons nelielā daudzumā https://t.co/s6ycXftx4s
About 5 hours ago
Re: Ķēdes asināšana https://t.co/zA8PuXkWmh
About 12 hours ago
Re: Pamatu siltinašana ar putuplastu. https://t.co/26f7hSzLiX
About 15 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
Datums : 2018-05-10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles
Watch the video

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no diy.lv

Jaunākais no madeinbaltic.com

Top.LV
eXTReMe Tracker