Inženieris no Zemgales veicina Rīgas ēku energoefektīvo atjaunošanu

Mūsdienās aizvien lielāku lomu dažādās dzīves sfērās spēlē energoefektivitāte, un viena no biežāk piesauktajām nenoliedzami ir ēku energoefektīvā atjaunošana. Dažādās Latvijas pilsētās ar ēku atjaunošanu iet dažādi – vienā šis process ir sakārtots un rit raitu soli, turpretim citur tas vēl ir labi ja bērna autiņos vai pat vispār tikai asnus no zemes ārā bāž. Rīgā daudzdzīvokļu ēku energoefektīvā atjaunošana arī pamazām rit uz priekšu, ko sekmē arī Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra".

Vairāk par dažādiem pasākumiem, kas izraisa iedzīvotāju papildu interesi par ēku atjaunošanu un motivē to uzsākt, un par daudzām citām interesantām lietām stāsta REA Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

No kuras Latvijas puses nākat, kur pagāja jūsu bērnība? Ar ko tā saistās, varbūt ir palikušas kādas spilgtas atmiņas?
Esmu dzimis Zemgalē, dzīvojis un uzaudzis tādā pilsētas ieliņā, kurā daudz kas notika līdzīgi kā Tālivalža Margēviča dokumentālajā filmā “Šķērsiela”. Ģimenes mājā mana tēva uzņēmīgi īstenotie uzlabojumi ēkā turpinājās ik pa laikam visu bērnību, un man pieaugot, tajos tiku iesaistīts arī es.

Kā paskrēja skolas un studiju gadi? Kādas bija tolaik valdošās intereses un dzīves prioritātes – mūzika, māksla, sports, kas cits? Varbūt ir bijuši kādi sasniegumi, spilgti piedzīvojumi, vai kādas citas atmiņā paliekošas un sirdij tuvas aktivitātes, kas saistītas ar šo dzīves periodu?
Mācījos skolā,  no kuras ik pa laikam ir nākušas spilgtas personības dažādās jomās. Varbūt nozīme bija tam, ka vidusskolā no desmita priekšmetu skolotāju kādi septiņi bija vīrieši.  Par pāris gadiem agrāk nekā citās skolās tika uzsākta angļu valodas mācīšana. Ārpus skolas, līdzīgi kā maniem laika biedriem, bija daudzpusīga un mērķtiecīga interese par sportu. Brīvprātīgi apguvu pāris mūzikas instrumentu spēli un tiku pie  iespējas uzspēlēt skolas estrādes ansamblī.  Mācības tehniskajā augstskolā, prakses darbs un iegūtā inženiera izglītība mani ievirzīja enerģētikā. Studiju laikā Rīgas Politehniskajā institūtā (tagadējā Rīgas Tehniskajā universitātē) divas vasaras studentu celtnieku vienībās tika būvētas elektropārvades līnijas.

Kurp virzījās tālākais dzīves ceļš, un cik daudz līkloču tas metis, ar kādiem darbiem un projektiem laika gaitā esat nodarbojies?
Savas profesionālās darbības sākumā nodarbojos ar energoapgādes attīstības un automatizācijas jautājumiem Latvijas lielākajā energoapgādes koncernā, tostarp pieliku arī savu roku Rīgas TEC-2 un Rīgas HES iekārtu montāžas – regulēšanas darbos, kurus būvuzņēmējs uzticēja būvdarbu pasūtītāja talciniekiem.

Vēlāk turpat desmit gados iegūtās zināšanas un pieredze liela uzņēmuma energosaimniecības attīstībā (elektrība un siltums) un energoapgādes nodrošināšanā noderēja arī tad, kad vajadzēja uzsākt norēķinus par patērēto siltumenerģiju ēkās pēc siltumskaitītāju rādījumiem deviņdesmito gadu pirmajā pusē, kad energoresursu cenu kāpuma dēļ energoefektivitātes nozīme tika skaudri pieteikta visos tautsaimniecības sektoros Latvijā.

Kļuvu par uzņēmēju, un tas deva iespēju sniegt dažādus energoservisa pakalpojumus, izstrādāt tehniski – ekonomiskos novērtējumus uzņēmumiem un iestādēm visā Latvijā, cita starpā gūstot labu priekšstatu par Latvijā uzbūvēto ēku un siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti, jo kādās septiņās Latvijas pilsētās ir nācies pastrādāt turpat vai visās centralizētās siltumapgādes sistēmām pievienotajās ēkās. Gadsimtu mijā Dānijas Tehnoloģiskajā institūtā papildinātās zināšanas energoauditu jomā un energopārvaldībā ļāva tikt Latvijā pie eksperta profesionālās darbības sertifikāta, kā arī piedalīties starptautiskajos projektos, kuru gaitā tika izstrādāti tā sauktie siltumapgādes masterplāni pilsētām.

Kādi notikumi sekmēja to, ka nonācāt pašreizējā amatā – kļuvāt par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" Energoefektivitātes informācijas centra vadītāju?
Maijas Rubīnas vadībā pirms desmit gadiem tika dibināta Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA), kur bija vajadzīgs Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs. Izšķīros par pārmaiņām savā darbā un jau desmit gadus katru darba dienu nododu savas zināšanas iedzīvotājiem, komunikācijai izmantojot pieejamos saziņas veidus, tostarp kopā ar kolēģiem veidojot saturu REA mājas lapai  rakstu rakstus un sniedzu intervijas dažādiem medijiem. Kopā ar Latvijas energoefektivitātes asociāciju un citiem sadarbības partneriem pirmie Rīgā organizējām ēku energoefektivitātes tematikai veltītas speciālistu diskusijas apaļā galda formātā, rīkojam atvērto durvju pasākumus pie atjaunotajām mājām, u.c. Lai motivētu iedzīvotājus ķerties pie savu mājokļu energoefektīvas atjaunošanas, izveidojām publiski pieejamu datu bāzi par vairāk nekā 5100 Rīgas ēku siltumpatēriņiem.

Kādi ir galvenie darbi, ar ko pašlaik nodarbojaties, un kādi veicamie uzdevumi plānojas perspektīvā?
Var teikt, ka padarītajam darbam jēga ir skaidri saskatāma caur izmērīto siltumenerģijas patēriņa samazinājuma tendenci Rīgas pilsētā. Ēku atjaunošanas plašai izvēršanai ir labs pamats – turpat visās pilsētas apkaimēs ir paraugi atjaunotu ēku izskatā. Iedzīvotāju interese aug, un paredzams, ka Eiropas struktūrfondi līdz 2022. gadam veicinās Rīgā vēl dažu simtu daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Kādi būtu galvenie uzdevumi, ko pašreizējā situācijā vajadzētu veikt, lai uzlabotu situāciju energoefektivitātes jomā gan Rīgā, gan Latvijā kopumā? Varbūt ir kādas konkrētas idejas, ko varētu un vajadzētu realizēt?
Pa šo laiku ir jāstrādā gan pie iedzīvotāju tālākas informēšanas par ieguvumiem, kādi ir tiem, kam šogad beidzas saistības ar bankām par 2008. gadā un vēlāk atjaunotajām ēkām, gan arī jāķeras izstrādāt jaunu pieeju ēku atjaunošanai laikam, kad ES struktūrfondi nebūs pieejami. Ar to es domāju normatīvo, tehnisko un finanšu pasākumu kopumu pilsētu atsevišķo mikrorajonu (pagalmu mēroga) atjaunošanas visaptverošam risinājumam, par kā nepieciešamību pēdējā laikā tiek spriests dažādos projektos.

Kā mīlat pavadīt brīvo laiku, kādai atpūtai dodat priekšroku? Kas sniedz visvairāk prieka un gandarījuma dzīvē?
Dodu priekšroku aktīvam dzīvesveidam. Varu dēļ tā arī no kāda Latvijas paugura ziemā ar slēpēm nošļūkt. Tā kā šī saruna notiek valsts svētku priekšvakarā, tad iekrita acīs O.Vācieša dzejolis, kas raksturo šī laika sajūtas:
Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti;
Vai celies debesīs
Vai jūras dzīlē nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies
Ar pretinieku –
Tu esi
Latvija!

Paldies par sarunu!

 

Joomla SEF URLs by Artio


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/nxmb3Ag8Rt
About 9 hours ago
Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/jiGGH42vvb
About 11 hours ago
Re: Lētākais variants centrālapkurei lauku mājā https://t.co/8n6P8V4cIs
About 11 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Komercinformācija

More Articles

ADAM Decolight 18 darbības gados ir kļuvis par Baltijas valstu tirgus līderi, un mēs aizvien paplašinām savas darbības ģeogrāfiskās robežas. Mēs sākām...

Profesionāļu padomi

Jaunākais no diy.lv

Top.LV
eXTReMe Tracker