Inženierkonsultāciju nozare Latvijā vēl netiek pienācīgi novērtēta

Inženierkonsultanta profesijas pārstāvjiem Latvijā attīstības ceļš nemitīgi sastopas ar dažādu grūtību pārvarēšanu. Varētu teikt, ka tas ir līkumots un bedrains, it sevišķi pēckrīzes laikā. Šādām problēmām ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir daudzos būvniecības pasūtījumos iestrādātais nosacījums izvēlēties zemākās cenas piedāvājumu, kas dominē valsts un pašvaldību projektos.


Arī privātie pasūtītāji nereti izvēlas it kā lētākos risinājumus, kaut gan īstenībā tie bieži vien tādi nemaz nav, nemaz nerunājot par kvalitāti. Inženierkonsultanti varētu palīdzēt būvniekiem risināt dažādus jautājumus, no vienkāršiem padomiem materiālu izvēlē u.c. līdz dažādu piedāvājumu summāriem izvērtējumiem. Tas nepieciešams, lai noteiktu, vai patiešām šķietami lētākais ir labākais, un izvērtēt dažādu piedāvājumu priekšrocības un trūkumus.

Taču mūsdienās inženierkonsultantu darbības lauciņš bieži vien tiek vienkārši apiets. Vairāk par situāciju inženierkonsultāciju nozarē Latvijā, esošajām grūtībām un veicamajiem darbiem nozares attīstībā, kā arī dažādām savas dzīves gaitām stāsta mūsu Mēneša cilvēks – Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes priekšsēdētājs Guntars Maļina.

No kuras Latvijas puses nākat, kur pagāja jūsu bērnība? Ar ko tā saistās, varbūt ir palikušas kādas spilgtas atmiņas?
Esmu gan dzimis, gan audzis Rīgā, lielāko daļu laika arī pavadījis Rīgā. Protams, bērnībā, kā jau lielākajai daļai bērnu, kuriem ir lauki, līdz skolas laikam vasaras pavadīju laukos pie mammas vecākiem Viļānos. Skolas gados vasaras jau lielākoties pagāja kopā ar vecākiem vasarnīcā Saulkrastos, Zvejniekciemā. No citām bērnības atmiņām var minēt ceļojumus kopā ar vecākiem, tāpat arī pastaigas pa Mežaparku, jo līdz 6. klasei dzīvojām Sarkandaugavā, tāpat arī dažādas ikdienišķas bērnu izklaides – braukšanu no kalna ar ragaviņām, zooloģiskā dārza apmeklējumus u.c.

Kā paskrēja skolas un studiju gadi? Kādas bija tolaik valdošās intereses un dzīves prioritātes – mūzika, māksla, sports, kas cits? Varbūt ir bijuši kādi sasniegumi vai piedzīvojumi, kas saistīti ar šo dzīves periodu?
Sākotnēji mācījos Rīgas 42. astoņgadīgajā skolā Mežaparkā, vēlāk, jau 6. klasē, kad vecāki pārcēlās uz Ziepniekkalnu, sāku mācīties Rīgas 47. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos RTU, Būvniecības fakultātē. To pabeidzu 2002. gadā kā siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieris. Sākumā ieguvu inženierzinātņu bakalaura grādu būvzinātnē, bet pēc tam bija jāizvēlas – vai turpināt studijas maģistratūrā, vai iet inženiera studiju programmā (tolaik bija tāda sistēma) un iegūt inženiera diplomu. Izvēlējos otro variantu un kļuvu par inženieri.

Paralēli studijām strādāju vairākās vietās. Vienu laiku biju viesmīlis restorānā „Vincents”, jo kā studentam naudiņu vajadzēja, un bija jāmeklē vietas, kur var ātrāk un vieglāk nopelnīt, un ko varētu apvienot ar mācībām. Nekādu īpašu interešu man tolaik nebija, ne ar mākslu, ne mūziku, ne sportu nenodarbojos, paralēli studijām brīvo laiku vairāk pavadīju kopā ar draugiem, kā arī vecākiem – viņi tolaik saviem spēkiem būvēja māju Zvejniekciemā, un liela daļa brīvā laika vasarās pagāja tur, varētu teikt, ģimenes būvlaukumā.

Kurp virzījās tālākais dzīves ceļš, un kā veidojās Jūsu karjera?
Karjera būtībā sāka veidoties jau studiju laikā, kad man piezvanīja Aivars Brambis no uzņēmuma SIA „Aqua-Brambis”. Uzņēmums tolaik attīstījās, tam vajadzēja palīgspēkus, un, tā kā es mācījos nepieciešamajā nozarē, sāku arī strādāt. Tas bija jau 2000. gadā, un strādāju tur līdz pat šai dienai, jau 17 gadus – sākumā, studiju laikā, kā tehniskais asistents. Pabeidzot studijas, ieguvu inženiera diplomu, un pēc kāda laika, kad jau biju ieguvis pietiekamu praksi un saņēmu arī projektēšanas sertifikātu, kļuvu par vecāko inženieri. Vēl pēc kāda laika, paralēli profesionālajai darbībai, sāku strādāt arī uzņēmuma vadībā, un tagad jau kādu laiku esmu valdes loceklis un uzņēmuma vadītāja – Brambja kunga – vietnieks.

Kādi notikumi sekmēja to, ka nonācāt pašreizējā – Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja – amatā?
Aivars Brambis bija viens no Inženierkonsultantu asociācijas dibinātājiem, kas 2003. gadā piedalījās tās dibināšanā. Līdz ar to sākotnēji viņš darbojās LIKA kā valdes loceklis, bet pakāpeniski iesaistīja šajā sabiedriskajā darbā arī mani. Pēc zināma darba laika, 2010. gadā, tiku pirmoreiz ievēlēts asociācijas valdē, kur strādāju vairākus sasaukumus, bet pirms 2 gadiem, 2015. gadā, tiku izvirzīts arī valdes priekšsēdētāja amatam, un tiku arī ievēlēts. Tagad darbojos šajā amatā trešo gadu, bet asociācijā kopumā – jau astoto.

Kādi ir Jūsu vadītās organizācijas mērķi un galvenie veicamie uzdevumi – šobrīd un perspektīvā?
LIKAs pamatdarbības virzieni ir mūsu biedru kvalifikācijas un kapacitātes celšana, profesionālās vadības, uzņēmējdarbības, pieredzes informācijas savstarpējā apmaiņa, biedru interešu aizstāvība sarunās ar valsts, pašvaldību u.c. institūcijām, organizācijām. Tāpat svarīga ir arī sabiedrības izpratnes veicināšana par inženierkonsultanta funkcijām, pakalpojumiem, vērtībām, par kvalitatīvu inženierkonsultanta pakalpojumu ārkārtīgi lielo nozīmi veiksmīgā projektu ieviešanā.

Varbūt izklausās sarežģīti, bet mūsu asociācija tika izveidota, balstoties uz pasaules pieredzi par inženieru – konsultantu lomu būvniecības procesu vadībā, kas ir daudz plašāka nekā pie mums, Latvijā. Jo, ja pasūtītājs zina, ko grib sasniegt, bet nezina, kā to vislabāk un efektīvāk panākt, viņam nepieciešams padomdevējs. Ja ministriem šo funkciju veic padomnieki, tad būvniecībā šī loma ir inženierkonsultantu pārziņā. Un iespējas, ko viņi var nodrošināt, ir daudz plašākas nekā likumdošanā noteiktais minimums, līdz ar to pasūtītāji var saņemt daudz plašāku pakalpojumu klāstu.

Piemēram, konsultanti var palīdzēt pasūtītājiem ar būvdarbu programmu vai būvnieku piedāvājumu izvērtēšanu, dažādu maksājumu u.c. dokumentu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu saistībā ar finanšu jautājumiem. Iespējams izvērtēt dažādus būvuzņēmēju pieprasījumus, sagatavot atbildes; inženierkonsultants var būt arī par vidutāju dažādu domstarpību gadījumos starp pasūtītāju un uzņēmēju vai kādu trešo personu. Inženierkonsultanta pamatuzdevums būtu sekot līdzi līguma izpildei, viņš var kalpot kā trešā puse dažādu strīdu risināšanā, jo griešanās tiesā ne vienmēr ir tas labākais un efektīvākais risinājums visām strīdā iesaistītajām pusēm. Ir vēl daudzas un dažādas pozitīvas lietas, ko inženierkonsultanti var piedāvāt papildus jau likumā noteiktajām minimālajām prasībām, lai esošā būvniecības iecere tiktu labi un sekmīgi, maksimāli efektīvi un ekonomiski izdevīgi realizēta.

Kāda ir šībrīža situācija inženierkonsultāciju nozarē Latvijā? Kur slēpjas lielākās problēmas, un kā situāciju ātrāk un efektīvāk uzlabot?
Situācija ir tāda, kāda tā ir – mūsu asociācijas biedru skaits pēdējo 5 – 6 gadu laikā rūk. Tas gan nenozīmē, ka inženierkonsultantu Latvijā paliek mazāk, vien, iespējams, cilvēkiem zūd ticība iespējamajam labumam, ko dalība asociācijā var dot. To nosaka arī ne visai labvēlīgais darbības lauks nozarei kopumā, jo nākas daudz strādāt, lai pierādītu klientiem, ka tavs pakalpojums vispār ir vajadzīgs un pietiekami vērtīgs, lai par to maksātu.

Šī bēdīgā situācija, visdrīzāk, ir radusies tāpēc, ka būvdarbu pasūtītāji un citi, kam vajadzīgi projektēšanas un būvuzraudzības pakalpojumi, bieži vien izvēlas pakalpojumus par zemāko cenu. Tieši šis „zemākās cenas” princips zināmā mērā degradē gan būvniecības nozari kopumā, gan – lielā mērā – arī inženierkonsultantu darbu un viņu darba novērtējumu. Ja būvniecībā šo „zemāko cenu” vēl kaut kā var piemērot, nosakot, kam ir jābūt un kādām prasībām vienai vai otrai lietai jāatbilst, tad konsultanta, projektētāja darbu novērtēt un nopirkt par zemāko cenu… nav iespējams. Tādēļ konsultantu nozare pēdējā laikā arī ir stipri cietusi. Un šī „zemākā cena” attiecas ne tikai uz privāto, bet lielā mērā tieši uz valsts un pašvaldību pasūtījumu sektoru.

Ir domāts, kā situāciju risināt, ir uzsākti darbi Ekonomikas ministrijā un Būvniecības padomē, kur darbojas arī LIKA pārstāvis (ievēlēts otro gadu pēc kārtas) Oskars Zivtiņš, darbojamies tādā virzienā, lai varētu situāciju mainīt. Pirmkārt, ir doma izskaust šo „zemo cenu”, izstrādāt dažādas vadlīnijas, tipveida līgumus vai standartus, kā palīdzēt pasūtītājiem veiksmīgāk veidot iepirkumus, lai viņiem būtu vieglāk izvēlēties tieši kvalitatīvākus un labākus gan konsultantus, gan būvuzņēmējus. LIKA principā atbalsta un piekrīt domām un idejām, kas tiek apspriestas Būvniecības padomē.

Mēs vienmēr esam gribējuši un mēģinājuši ieviest inženierkonsultantu lomu būvniecības procesā, tā kā tas ir darīts citur pasaulē. Tomēr pie mums, varbūt vēl padomju laiku ietekmē, galvenās lomas spēlē projektētājs un būvuzraugs, kamēr citur pasaulē, lielākajā daļā valstu, inženiera klātbūtne būvlaukumā ir pats par sevi saprotams fakts, un ka jaunu ēku būvniecība nav tikai 2 – 3 cilvēku izdomāts pasākums. Taču pagaidām mums nav izdevies neko mainīt.

Var teikt – viss vēl priekšā?
Protams, mēs tomēr nemetam plinti krūmos, lai gan šobrīd iet diezgan švaki. LIKA ir maza organizācija, šad tad mūs uzklausa, šad tad – nedzird. Arī pašiem mums ikdienā ir daudz darbu un rūpju, jo katrs strādājam savā pamatdarbā. Jāatzīmē arī, ka LIKA visi valdes locekļi un priekšsēdētājs strādā sabiedriskā kārtā, no pamatdarba brīvajā laikā, nesaņemot nekādu atalgojumu. Reāli LIKA ir tikai pāris algoti cilvēki – grāmatvedis, administrators, kas strādā par samaksu. Tas arī zināmā mērā bremzē procesu, bet turpināsim strādāt.

Kā mīlat pavadīt brīvo laiku, kādai atpūtai dodat priekšroku? Kas sniedz visvairāk prieka un gandarījuma dzīvē?
Pirmkārt, ir ģimene. Man ir divi superīgi dēli, vienam – 4, otram – 2 gadi, un lielākā daļa brīvā laika aiziet kopā ar viņiem, ar ģimeni. Savukārt otra mana lielā aizraušanās un hobijs ir burāšana – jau kopš laikiem, kad pa vasarām dzīvoju Zvejniekciemā, mani iesaistīja burāšanā. Un pēc studijām, darba gaitā, pateicoties savai krustmātei, esmu atsācis ar to nodarboties. Tā kā viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem ir izbraucieni ar sievu un bērniem – vai kaut kur tepat pa Latviju, uz kādu jaunu atrakciju parku vai zooloģisko dārzu, vai kaut kur uz kādu kaimiņvalsti – šogad bijām Lotes zemē Igaunijā, pagājušajā gadā – uz dinozauru parku un zooloģisko dārzu Lietuvā.

Savukārt, kad neesmu ar ģimeni, tad burāju ar draugiem. Ģimene mani ļoti atbalsta šinī ziņā. Man ir divvietīgs sporta katamarāns, kopā ar pārinieku piedalos sacensībās Latvijā un Eiropā, braucu uz pasaules čempionātu. Pagājušajā gadā un šogad esmu pamēģinājis arī uz lielākas jahtas uzkāpt. Piedalāmies ar to sacensībās Latvijā, šogad startējām Usmas kausā un “Rīgas kauss 2017”, kas tika organizēts pilsētas svētku ietvaros.

Paldies par sarunu!

 

Izsludini savu konkursu !


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Privātmāju apkures izvēlē vērojams siltumsūkņu popularitātes pieaugums https://t.co/zzudbMB07y https://t.co/KsBRqQQbEE
About 3 hours ago
Privātmāju apkures izvēlē vērojams siltumsūkņu popularitātes pieaugums https://t.co/Bd9zmQZ2Nd https://t.co/Jp5u5wSbV8
About 5 hours ago
Ķekava. Ķekavas sākumskolas projekts starp vērtīgākajām Latvijas ēkām https://t.co/Fq18kIXiwx https://t.co/QDnmSYZbNN
About 5 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Aktuāla tēma

More Articles

 

Mēneša cilvēks

More Articles

Profesionāļu padomi

More Articles

Komercinformācija

More Articles
Top.LV
eXTReMe Tracker