building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1661
Nozares raksti32866
Pasīvo ēku priekšrocības izpaužas to ekspluatācijā : building.lv - par būvniecību Latvijā

Pasīvo ēku priekšrocības izpaužas to ekspluatācijā

Pasīvo ēku priekšrocības izpaužas to ekspluatācijā
Foto: Pasīvo ēku priekšrocības izpaužas to ekspluatācijā

Lai gan ir dzirdēts, ka pasīvās mājas izmaksā daudz dārgāk nekā tipiskās ēkas, šis priekšstats ir maldīgs, galvenokārt nepietiekamu zināšanu vai aizspriedumu dēļ. Jā, sākotnējie ieguldījumi pasīvās ēkas uzbūvēšanai būs lielāki nekā līdzīga lieluma tradicionālās ēkas būvniecībai nepieciešamie, tomēr, ņemot vērā ekspluatācijas izmaksas, aina paveras pilnīgi pretēja. Vēl vairāk – pasīvās ēkas kļūst par ekonomiski visizdevīgāko būvniecības veidu.

Ekspluatācijas izmaksas ir daudz zemākas nekā tipveida mājai

Visa pasīvās mājas konstrukcija ir veidota ar tādu nolūku, lai tā spētu saglabāt maksimāli daudz siltumenerģijas. Sertificētās pasīvās ēkas ir pierādījušas, ka ir iespējams uzbūvēt ēkas, kurām nepieciešams tik maz enerģijas, ka klasiskās apsildes un dzesēšanas sistēmas tiek uzskatītas par nevajadzīgām. Aukstajā laikā caur ventilācijas sistēmu ienākošajam svaigajam gaisam pievienotais nelielais siltuma daudzums ir pietiekams, lai uzturētu pasīvajā ēkā komfortablu temperatūru. Siltajā laikā parasti pietiek ar stratēģisku aizēnojumu un pietiekamu vēdināšanu, lai uzturētu pasīvo ēku komfortabli vēsu. Mērījumi pasīvo ēku mājokļos ir pierādījuši, ka pasīvās ēkas uztur enerģijas patēriņu vienmērīgi un paredzami zemu. Lai gan pasīvo ēku celtniecība maksā līdz 10% dārgāk nekā parasti, pēc pabeigšanas pasīvajām ēkām nepieciešams par aptuveni 90% mazāk siltumenerģijas nekā tipiskām ēkām. Tur arī slēpjas to efektivitāte.

Efektīva ventilācija ir viens no pasīvās mājas stūrakmeņiem

Ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu ir atslēga ievērojamam enerģijas ietaupījumam, jo tās nodrošina, ka nosūces gaisa siltums netiek izniekots, bet gan pārnests uz pieplūdes gaisu, abām gaisa plūsmām fiziski nesajaucoties. Īpaši karstos klimatiskajos apstākļos šīs sistēmas var darboties arī otrā virzienā – siltumu no pieplūdes gaisa pārnesot uz nosūces gaisu, tādējādi pieplūdes gaisu atvēsinot, pirms tas nokļūst dzīvojamajās telpās.

Pasīvā ēka var veiksmīgi darboties tikai ar augstas siltuma atgūšanas efektivitātes siltummaini, jo ventilācijas sistēmas bez tā gadā iznieko daudz vairāk enerģijas nekā kopējais pasīvās ēkas siltumenerģijas patēriņš (tādam pašam gaisa daudzumam ventilācija bez siltuma atgūšanas var zaudēt aptuveni 24 kWh/m2a, kamēr pasīvās ēkas patērētā siltumenerģija drīkst sasniegt tikai 15 kWh/m2a).

Tādējādi pasīvās ēkas ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas lietderības koeficientam ir jābūt vismaz 75%, un tajā pašā laikā elektrības patēriņš nedrīkst pārsniegt 0,45 Wh/m3 apstrādātā gaisa. Trokšņu līmenim pasīvajā ēkā nevajadzētu būt lielākam par 25 dB. Minētajiem lielumiem ir jābūt rūpīgi izplānotiem, gaisvadu sistēmā izmantojot klusinātājus. Pārējo nodrošina ēkas karkass.

Ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu nodrošina, ka kontrolētā veidā ēkai tiek pievadīts gana daudz svaiga gaisa gandrīz istabas temperatūrā. Tādējādi var izvairīties no caurvēja, un iemītniekiem nav aktīvi jāvēdina telpas. Jāpievērš uzmanība, lai pievadītā gaisa daudzums bez īpašas vajadzības nepārsniegtu 30 m3/h uz vienu cilvēku, lielāks pieplūdes gaisa apjoms ziemā var radīt pārāk sausu gaisu. Šādu ventilācijas sistēmu nevajadzētu jaukt ar gaisa kondicionēšanu. Pasīvās ēkas ventilācijas sistēmas nodrošina ļoti labu iekštelpu gaisa kvalitāti, pateicoties augstas klases (F7) āra gaisa filtriem.

Kādas apsildes sistēmas izvēlēties?

Ļoti bieži pasīvajās ēkas tiek izmantotas solārās (saules enerģijas kolektoru) sistēmas, kas silda ūdeni un efektīvi darbojas siltajā gadalaikā (pie mums – no aprīļa līdz oktobrim). Jāņem vērā, ka pasīvajās ēkās siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai ir nozīmīgāks nekā apkurei, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzstādītās sistēmas būtu efektīvas un lai siltuma zudumi, kas rodas karstā ūdens sagatavošanā, uzglabāšanā un pievadīšanā, būtu minimāli. Tas tiek panākts ar nepārtrauktu, vienlaidu cauruļu siltumizolāciju. Karstā ūdens sagatavošanai var izmantot ne tikai saules kolektoru, bet arī biomasas vai siltumsūkņu sistēmas.

Ņemot vērā mūsu klimatu, Latvijā arī pasīvajās mājās ar to vien var nepietikt, tādēļ ziemā nereti tiek izmantota arī elektrība un caurplūdes sildītāji, tomēr viens no labākajiem risinājumiem pietiekama siltuma nodrošināšanai aukstās ziemas dienās būs atbilstošas jaudas piemērota tipa siltumsūkņi vai nelielas jaudas (daudz mazākas, nekā parastās līdzīgas platības ēkās) malkas vai granulu katli. Ja parastai dzīvojamajai mājai apkures enerģijas patēriņš sasniedz 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2), pasīvās mājas standarts nosaka, ka tas nevar pārsniegt 15 kWh/m2 (ja tas ir lielāks, māja neatbilst pasīvās ēkas standartam). Tomēr katrā gadījumā nepieciešams uzzināt, kāds risinājums ir piemērotākais, un vislabākais veids, kā to noskaidrot, ir kvalificēta speciālista konsultācija.

Izsmeļošu informāciju par pasīvo ēku projektēšanu, būvniecību, to normatīviem un standartiem, kā arī daudzām citām ar pasīvajām ēkām saistītām lietām iespējams iegūt vietnē http://pasivamaja.lv/

Izmantota arī informācija no vietnes https://www.paroc.lv/campaigns/paroc-pasivas-majas-koncepcija

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.