Pasīvās ēkas nodrošina komfortablus dzīves apstākļus jebkurā gadalaikā

Lai gan pasīvās mājas pasaulē pazīstamas jau labi sen, un arī Latvijā pasīvā ēka nav nekāds jaunums, daudzi par tām joprojām dzirdējuši no nostāstiem. Tomēr pasīvā māja nav nekāda no īpaši moderniem materiāliem būvēta dārga ēka, bet gan būve, kuras projektēšanā izmantotas jaunākās zināšanas par ēku būvniecību un to, kā vislabāk nodrošināt maksimālu energoefektivitāti ar esošo celtniecības materiālu un pieejamo tehnoloģiju palīdzību. Galvenais pasīvās mājas raksturlielums ir līdz minimumam samazināti siltuma zudumi. Lai tādu ēku uzbūvētu, nepieciešams vien ievērot noteiktus principus, kā arī ievērot zināmus standartus.

Pasīvajā mājā par siltuma saglabāšanu rūpējas pats projekts

Pasīvo ēku standarts sākotnēji tika izveidots ar domu funkcionēt vēsā, mērenā Centrāleiropas klimatā, taču pieredze rāda, ka pasīvās ēkas labi funkcionē arī dažādos citos klimatiskajos apstākļos – karstos un aukstos, mērenos un ekstrēmos. Ēka ir tā projektēta, lai ziemā pat bez kurināšanas temperatūra tās iekšienē nenoslīdētu zemāk par +10°C, bet vasarā karstā laikā nepārkarstu. To nodrošina ēkas projekts un dažādi tās būvniecībā iekļauti elementi un tehnoloģijas.

Pasīvo ēku standarts ir vadošais energoefektīvas būvniecības standarts pasaulē. Tā galvenās iezīmes ir kvalitāte, komforts un energoefektivitāte. Pasīvajās ēkās nepieciešams minimāls enerģijas daudzums, lai iekštelpas uzturētu patīkamā temperatūrā visu gadu, tādējādi pat aukstākajās ziemās padarot nevajadzīgas ierasti jaudīgās un sarežģītās apkures sistēmas, ļaujot tās aizvietot ar citām, nereti uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītām sistēmām. Sniedzot augstāku iekštelpu komfortu, pasīvo ēku standarts tajā pašā laikā pasargā arī ēkas konstrukciju.

Pasīvajām ēkām jāatbilst zināmiem kritērijiem

Pasīvās mājas tiek definētas, balstoties uz to enerģijas patēriņu. Ēkas apvalka siltumizolācija, konstrukcijas hermētiskums un ikgadējais ventilācijas siltuma atguves izmantošanas līmenis ir noteicošie faktori, kas ir nepieciešami, lai varētu izpildīt apkures enerģijas patēriņa prasības, kas norādītas pasīvās mājas definīcijā.

Lai ēka varētu tikt uzskatīta par pasīvo māju, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

Siltumenerģijas patēriņš apkurei

Mazāks par 15 kWh/m2 gadā vai 10W/m2 siltumslodze

Dzesēšanas enerģijas patēriņš

Atbilst siltumenerģijas patēriņam + no klimata atkarīgai mitruma regulēšanai

Primārās enerģijas patēriņš

Mazāks par 120 kWh/m2 gadā visām mājsaimniecības iekārtām (apkure, dzesēšana, karstais ūdens, mājsaimniecības elektrība)

Gaisa necaurlaidība

Maksimums 0,6 gaisapmaiņas kārtas stundā pie 50 Pa spiediena (kas ēkā tiek pārbaudīts ar spiediena testu gan pārspiedienā, gan zemspiedienā)

Vasaras komforts

Visās dzīvojamajās telpās jābūt termālajam komfortam visa gada laikā, ne vairāk kā 10% laika pārkarstot virs +25°C

Der zināt: Pasīvai ēkai nav obligāti jābūt sertificētai, lai to varētu uzskatīt par pasīvu ēku, tomēr sertifikācija dod svarīgu un acīmredzamu kvalitātes pierādījumu. Tāpat der atcerēties, ka pasīvo ēku kritēriji nav atkarīgi no klimata. Tomēr katras pasīvās ēkas projektam jābūt piemērotam tā īpatnējajam klimatam, kas nozīmē, ka dažādos apstākļos standarts var būt vieglāk vai grūtāk sasniedzams. Metodes ir vienas un tās pašas, bet detaļas ir jāpiemēro.

Galvenās vadlīnijas, kurām ir jāatbilst pasīvajai mājai, ir sekojošas:

  • Hermētisks ēkas ārējais karkass. Visu ēku ārējām norobežojošajām konstrukcijām ir jābūt labi siltinātām. Konstrukciju sadures vietām, stūriem, savienojumiem un konstrukcijām ir jābūt izplānotām ar īpašu rūpību, lai izvairītos no aukstuma tiltiem. Visām ēkas nestiklotajām norobežojošajām konstrukcijām jābūt tik labi izolētām, ka to siltumcaurlaidība (U-vērtība) nepārsniedz 0,15 W/(m2K). Jo kompaktākas ir ēkas norobežojošās konstrukcijas, jo vieglāk sasniedzams un ekonomiski izdevīgāks ir pasīvo ēku standarts.
  • Efektīva ventilācija. Ļoti blīvas ēkas veicina ventilācijas sistēmas efektīvu darbību un nodrošina vienmērīgu temperatūru, tajā pašā laikā izvairoties no mitruma nodarīta kaitējuma konstrukcijās.
  • Trīskāršie logi. Pasīvajām ēkām vairumā gadījumu tiek izmantoti trīskāršo stikla pakešu logi. Tas tiek darīts tādēļ, ka visa loga (stiklojuma un rāmja) U-vērtība nedrīkst pārsniegt 0,80 W/(m2K). Šī vērtība var būt zemāka aukstākos klimata apstākļos, savukārt maigākos klimata apstākļos pasīvo ēku standarts var tikt sasniegts arī ar augstākām vērtībām. Savukārt iebūvēta loga U-vērtība nedrīkst pārsniegt 0,85 W/(m2K). Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izmantot pasīvai ēkai piemērotus logus ar labi siltumizolētiem rāmjiem. Stiklojumam jābūt labai saules siltuma caurlaidībai, logiem jābūt blīviem un stiklojuma starplikas nedrīkst būt siltumu pārnesošas, piemēram, no alumīnija. Logus jāiebūvē brīvi no termiskajiem tiltiem, iznesot tos siltumizolācijas slānī.

Izsmeļošu informāciju par pasīvo ēku projektēšanu, būvniecību, to normatīviem un standartiem, kā arī daudzām citām ar pasīvajām ēkām saistītām lietām iespējams iegūt vietnē http://pasivamaja.lv/

Izmantota arī informācija no vietnes https://www.paroc.lv/campaigns/paroc-pasivas-majas-koncepcija

(turpinājums sekos)

 

Joomla SEF URLs by Artio




Notikumu kalendārs


Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Koka karkasa māja savām rokām... https://t.co/q6uF4I43Q1
About 4 hours ago
Re: Dziļurbuma caurules https://t.co/5Bo74l3C3t
About 5 hours ago
Re: elektro instalācija guļbūvē https://t.co/TOvi8J3Oi1
About 5 hours ago

There is no friend in list



 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Notikumu kalendārs

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Aktuāla tēma

More Articles

Mēneša cilvēks

More Articles

Foto

More Articles

Komercinformācija

More Articles

Profesionāļu padomi

Jaunākais no madeinbaltic.com