Dārzu rekonstrukcijas darbi parasti prasa arī augsnes auglības uzlabošanu

Pēc mazo augu pagaidu pārstādīšanas, kā arī koku un krūmu sakopšanas rudenī nepieciešams veikt arī dažādus zemes darbus, kas sevī ietver dārza reljefa veidošanu, paredzēto instalāciju ierīkošanu, augsnes auglīgās kārtas papildināšanu un/vai uzlabošanu, kā arī zemes sagatavošanu zālienam un dobēm. Veicot šos visus darbus rudenī, tiks būtiski samazināts pavasarī veicamo darbu skaits, jo atliks tikai sēšanas un stādīšanas darbi.

Zemes darbi noslēdz rudenī veicamo darbu ciklu
Kā pēdējie rudenī veicamie dārza atjaunošanas darbi ir zemes darbi. Ja dārzā ir paredzēta ūdens tilpne (dīķis, baseins), tad to vajadzētu izrakt vispirms. Izrakto zemi var izmantot dažādi, atkarībā no katra dārza saimnieka vēlmēm. Piemēram, to var izlīdzināt dārza nogāzēs vai arī veidot kādu interesantu reljefu, kura izveidē tiktu izmantota šī grunts.

Pirms zemes sagatavošanas zāliena sēšanai un dobēm vajadzētu ierīkot gaismas ķermeņu instalāciju, laistīšanas sistēmas (ja tādas lietas paredzētas), tāpat arī atzīmēt celiņu, laukumu robežas, kur var noņemt veco velēnu vismaz 15 cm biezumā, vai arī vairāk, atkarībā no augsnes slāņa biezuma un paredzētā celiņa kategorijas.
Tāpat nepieciešams pabarot esošos kokaugus, kas paliks dārzā. To veic, zemē izraktā grāvītī vai speciāli izveidotās bedrītēs pie koku saknēm iestrādājot katrai kultūrai piemērotu kompostu vai kūtsmēslus, ļoti auglīgu augsni, kaulu vai zivju miltus u.tml.

Vecu dārzu atjaunošana nereti prasa augsnes auglības uzlabošanu. Lai noteiktu augsnes skābumu, granulometrisko sastāvu un struktūru, pirms augsnes uzlabošanas darbiem speciālisti iesaka veikt augsnes parauga analīzi laboratorijā. Lai uzlabotu augsnes struktūru, nepieciešams veikt dziļirdināšanu, kā arī kūtsmēslu, kūdras, dažādu kompostu u.c. organisko vielu iestrādi, bet daudz kas atkarīgs no konkrētās augsnes tipa. Piemēram, smilts augsnēs ūdens un barības vielas ātri izskalojas, tādēļ augsnei nepieciešama māla piedeva, jo māls veicina barības vielu saistīšanos augsnē.

Skābas augsnes, kādas dominē Latvijā, lielākajai daļai dekoratīvo augu nav piemērotas, tādēļ regulāri jāveic augsnes kaļķošana, kas veicina augsnes struktūras uzlabošanos un skābuma neitralizāciju. Tomēr ir atsevišķas augu sugas (piemēram, rododendri), kam ir nepieciešama tieši skāba augsne, tādēļ pirms augsnes uzlabošanas darbiem nepieciešams zināt, kādiem augiem konkrētā augsne tiks izmantota. Kūdrainās augsnēs ieteicama kūtsmēslu lietošana, jo ar tiem augsnē tiek ienesti mikroorganismi, kas veicina organisko vielu sadalīšanos un augsnes uzlabošanos.

Visefektīvākā ir organiskā mēslojuma lietošana kopā ar minerālmēsliem. Vien jāatceras, ka rudenī iestrādā fosfora un kālija minerālmēslus, bet slāpekļa minerālmēslojumu lieto tikai pavasarī, kad augi spējīgi to uzņemt un tas nepieciešams augšanas procesam.

Augsni sagatavo sēšanai, bet sēšanas darbi atliekami līdz pavasarim
Kad šie darbi paveikti, var sākt zemes sagatavošanu zālienam un dobēm. Parasti vecu dārzu rekonstrukcija paredz arī zālienu atjaunošanu, jo vecie zālieni bieži ir tiktāl novecojuši, ka īstie zāliena augi praktiski vairs nav palikuši, varbūt ir palikuši tikai reti puduri vai atsevišķas izolētas platības. Nereti veca zāliena virsmu klāj sūnas, rupja zāle, nezāles un ir redzami kailas zemes plankumi, bet zāliena krāsa nav koši zaļa. Kad zāliens sasniedzis tādu stāvokli, ir tikai divas izejas – samierināties ar esošo vai ierīkot jaunu zālāju. Vairums šādā situācijā, ja rocība atļauj, dod priekšroku jauna zāliena izveidošanai.

Ja ir izlemts to darīt, tad vispirms būtu veicama esošās velēnas safrēzēšana, jo tādējādi tiek veikta arī augsnes virsējā slāņa sasmalcināšana. Šis darbs veicams neatkarīgi no tā, vai tiks veikta augsnes kārtas biezuma palielināšana ar pievestās melnzemes palīdzību. Turpmākos darbus teorētiski var atstāt arī uz pavasari, taču speciālisti iesaka tos paveikt vēl rudenī, ja vien tas ir iespējams.

Ja tas tiek darīts, tad vispirms ar grābekli tiek nogrābta uzfrēzētā velēna. Pēc tam, atkarībā no esošās zemes kvalitātes, var atstāt to pašu zemi (ja augsne ir auglīga), vai arī pievest klāt zemi un vienmērīgā kārtā izlīdzināt pa visu teritoriju 5 līdz 20 centimetru biezā slānī, skatoties pēc apstākļiem, vēlmēm, iespējām un veidojamā zāliena kvalitātes prasībām. Bieži vien pietiek augsni tikai uzlabot ar minerālmēsliem, kompostu, kvalitatīvu organisko mēslojumu vai papildināt tās sastāvu ar māliem, skaidām vai kādu citu materiālu, ko izmanto augsnes struktūras uzlabošanai.

Tādējādi izdodas ietaupīt ievērojamas naudas summas un iegūt pat kvalitatīvāku zālienu, nekā pieberot biezu apšaubāmas kvalitātes "melnzemes" slāni. Taču kvalitatīvas, auglīgas melnzemes iestrādāšana dārzā noteikti palīdzēs uzlabot ne tikai zāliena, bet visu tajā augošo augu veselību. Tāpat jāatceras, ka zālienam dārzā nepieciešams apmēram 20 cm biezs auglīgās augsnes slānis.

Pirms šo darbu veikšanas vērtīgi konsultēties ar speciālistu, kurš, iepazīstoties ar augsnes analīžu rezultātiem, varēs dot vērtīgus ieteikumus. Jāatceras, ka zāliens ir tikai viena no dārza sastāvdaļām, tur atradīsies arī augi, koki un krūmi, kuriem ir vajadzīgs biezāks auglīgās zemes slānis. Dobes noteikti vajadzētu sagatavot jau rudenī, jo tas palīdzēs ietaupīt īso un dārgo pavasara laiku, turklāt mikroorganismu darbības rezultātā augsnes substrāta vērtība būs cēlusies.

Pašu zāliena sēšanu, kā arī citu augu stādīšanu gan vajadzētu atstāt uz pavasari, jo rudens āra temperatūra vairs nav piemērota šādiem darbiem. Augi var nepaspēt iesakņoties, kā rezultātā pastāv liels risks, ka ziemā tie izsals, un pavasarī krāšņu augu vietā būs tikai nedzīvi stumbeņi. Stādīšanu ziemas periodā var pieļaut tikai izturīgākiem konteineru augiem vai augiem ar iepriekš sagatavotiem sakņu kamoliem, taču tas jau būtu zinoša speciālista darbs.

Kad šie darbi ir padarīti, darbarīkus var likt nost un gaidīt pavasari, kad būs iespējams dārza rekonstrukciju pabeigt – veikt visus sēšanas un stādīšanas darbus.

Lasīt sākuma daļu Vecu dārzu rekonstrukcija spēj atgriezt ainavai dzīvīgumu
Raksts sagatavots pēc internetā atrodamās informācijas.