building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1672
Nozares raksti32871
Vecu ēku atjaunošanas iespējas : building.lv - par būvniecību Latvijā

  2. Ziņas
  3. Profesionāļu padomi
  4. Vecu ēku atjaunošanas iespējas

Vecu ēku atjaunošanas iespējas

Vecu ēku atjaunošanas iespējas

 Gadiem ilgas ēku ekspluatācijas gaitā apkārtējā mitruma un lielu temperatūras svārstību, tāpat arī neatbilstošu izolācijas risinājumu izmantošanas rezultātā ļoti bieži rodas dažādi celtniecības elementu bojājumi. Tas attiecas gan uz senām, vēsturiskām ēkām, gan arī jaunākajos laikos celtiem, bieži pat visai jauniem objektiem.

 Ierobežota celtniecības elementu noturība, ko nosaka to fizikāli ķīmiskā uzbūve, kā arī minētie ārdošie faktori ir kļuvuši par iemeslu, lai censtos radīt tādus m

width=ateriālus, kas ļautu saglabāt ēkas sākotnējo stāvokli un minimizēt korozijas radītos bojājumus. Vēl vairāk – ilgstoši pētījumi ir ļāvuši radīt materiālus, kas palīdz veikt ēku atjaunošanu un to tālāku ekspluatāciju daudzu gadu garumā. Atjaunošanas sistēmas īpaši nepieciešamas ēkām ar ļoti augstu mitruma līmeni, kuras ir skārusi sēnīšu iedarbība vai augsta sāļu koncentrācija, un kuras tādēļ jau vairs nav piemērotas ekspluatācijai. 

 Visvairāk posta ēkām nodara iekļūstošais mitrums

Vēsturiskajās ēkās mūrētās konstrukcijas visbiežāk veidoja no akmens un ķieģeļiem. Galvenā saistviela bija kaļķi, ģipsis, māli, vēlāk arī cements. Šo materiālu porainā struktūra, jebkādas vertikālās un horizontālās izolācijas trūkums vai to bojājums kļuva par cēloni mitruma iekļūšanai mūrī. Pārāk mitras ēkas sienas rada krāsas pārklājuma lobīšanos, apmetuma drupšanu, sāls apsarmes veidošanos, kā arī veicina pelējumu un sēnīšu veidošanos.

Ēku mitruma galvenie avoti ir:

  • nokrišņu ūdens,
  • no grunts atlecošais ūdens,
  • pieplūstošais ūdens, 
  • gruntsūdens,
  • ūdens iekļūšana caur kapilāriem, 
  • izplūdumi, avārijas,
  • kapilārā uzsūkšana.  /></li> </ul> <p><strong>Savukārt ēkas mitruma iemesli ir:</strong></p> <ul> <li>bojāta pretmitruma horizontālā vai vertikālā izolācija, vai tās neesamība; </li> <li>ēkas samirkšana ūdens izplatīšanās rezultātā,</li> <li>neatbilstoša ventilēšana vai telpu ventilācijas neesamība.</li> </ul> <p>Ēkas sienu strukturāla samirkšana notiek augsnē esošā ūdens iedarbības rezultātā. Izolācijas neesamības gadījumā ūdens iekļūst tieši sienu struktūrā vai caur izolācijas pārklājuma nenoblīvētajām vietām pārvietojas tālāk pa ēkas sienām. To veicina ūdens kapilārā uzsūce ēkas mūros. Vismitrākie mūri ir tiešā virszemes daļā, savukārt augstāk esošās mūra daļas ir sausākas. Tā kā ēkas sienās pastāv ūdens kapilārā plūsma, tad veidojas potenciālu starpība attiecībā pret zemi. Tā palielina kāpjošā kapilārā ūdens daudzumu, kas gala rezultātā rada sienas mitruma zonas paaugstināšanos. Augstums, līdz kādam ūdens iekļūst mūrī, galvenokārt ir atkarīgs no:</p> <ul> <li>augsnes kārtas veida un tipa, uz kuras balstās ēkas pamati;</li> <li>gruntsūdens līmeņa konkrētajā vietā;</li> <li>teritorijas reljefa un zemaugsnes ūdens līmeņa;</li> <li>kapilāru šķērsgriezuma mūrī;</li> <li>mūra veida un biezuma;</li> <li>ūdens ķīmiskā sastāva.</li> </ul> <p><strong>Šķīstošo sāļu kristalizācija grauj celtniecības materiālus</strong></p> <p> </p> <p>Starp visbīstamākajiem faktoriem, kas destruktīvi ietekmē celtniecības materiālus, jāmin kaitīgie celtniecības sāļi: hlorīdi, nitrāti, kā arī nātrija, kālija, magnija un kalcija sulfāti. Tās ir kristāliskas vielas, kas viegli šķīst ūdenī. Mūru sāļuma galvenais avots ir ūdens, kas pārvietojas ēkas konstrukcijas struktūrā. Tas var izšķīdināt sāļus, kas atrodas gan sienas materiālos, gan iegūt tos no apkārtējās vides – no gruntsūdens, nokrišņu ūdens vai no grunts (viegli šķīstošu komponentu izskalošanas procesā).</p> <p>Atsevišķi sāļi, saukti par higroskopiskiem, izšķīst gaisā esošā mitruma ietekmē. Tad tie veido vietēju mitrumu, kas parādās tumšu, mitru plankumu veidā. Ievērojamas sāļu koncentrācijas gadījumā tās atkārtoti kristalizējas, veidojot uz virsmas apsarmi.</p> <p> </p> <p>Šķīstošo sāļu graujošais process izpaužas tādējādi, ka tie kopā ar ūdeni pa kapilāriem pārvietojas uz iztvaikošanas zonu mūra ārējās virsmas virzienā. Tur tie uzkrājas un kristalizējas virsmas porās vai uz pašas virsmas. Kristalizējošie sāļi daudzkārt paaugstina savu tilpumu, spiežot uz poru sieniņām. Tādā gadījumā veidojas ļoti augsts kristalizācijas spiediens, kas iznīcina gan apmetumu, gan ķieģeļus vai akmeņus. Cita atsevišķu sāļu īpašība ir to spēja piesaistīt ūdens daļiņas jeb hidratācija. Sāļi var veidot dažāda tilpuma kristālus, kas mainās atkarībā no hidratācijas pakāpes. Tādā gadījumā sāļi izdara hidratācijas spiedienu uz poru sieniņām, darbojoties tikpat destruktīvi kā kristalizācijas spiediens.</p> <p><strong>Vienīgais efektīvais šī iznīcinošā procesa apturēšanas veids</strong> ir sāļus izšķīdinošā ūdens pieplūduma apturēšana, izveidojot vertikālo hidroizolāciju un horizontālo hidroizolāciju. Vienlaicīgi jādod iespēju iztvaikot tam ūdenim, kas jau ir uzkrājies sienās. To nodrošina tvaika caurlaidīgu atjaunojošo apmetumu izmantošana, kuri savās porās uzkrāj kristalizējošos sāļus. </p> <p> </p> <p><strong>Mūžīgā cīņa ar mitrumu</strong></p> <p>Taču jāatceras, ka uz mūriem un apmetumu iznīcinoši iedarbojas ne tikai sāļu kristalizācija, bet arī kapilāros esošā ūdens sasalšanas un atkušanas procesi, kas seko cits citam. Piemēram, temperatūras pazemināšanās līdz –20°C izraisa vairāk nekā divdesmitkārtīgu ūdens spiediena pieaugumu attiecībā pret sākotnējo spiedienu (0°C). Tādēļ galvenais uzdevums ir minimizēt iespējamo mitruma nonākšanu ēku sienās. Tas ir darīts ar dažādām metodēm kopš seniem laikiem, taču pilnībā to novērst nav iespējams. Ar sienās un pamatos iekļūstošo mitrumu var cīnīties dažādos veidos – pavājinot ūdens iekļūšanas sekas, kā arī pilnībā norobežojot ūdens piekļuvi mūrim. Lieti noder arī dažādas sienu žāvēšanas metodes, starp kurām var minēt:</p> <ul> <li>nosusināšanas drenāža;</li> <li>sienas drenāža;</li> <li>evaporācijas atveru ieurbšana;</li> <li>horizontālās izolācijas iestrādāšana;</li> <li>elektroosmozes metode;</li> <li>mūra elektrožāvēšanas metode;</li> <li>elektroķīmiskā metode;</li> <li>hidrofobā blokāde.</li> </ul> <p><strong>Horizontālas izolācijas izveidošana sienā – gravitācijas metode</strong></p> <p>Viena no vislielākajām ēku nodrošināšanas problēmām pret mitrumu ir horizontālas izolācijas izveidošana, īpaši jau esošajos objektos. Viena no visefektīvākajām un relatīvi tehniski nesarežģītākajām metodēm ir horizontālās membrānas izveidošana (atveidošana) ar injekciju palīdzību. </p> <p> Šajā gadījumā mūrī izurbtajās atverēs tiek iepildīts speciāls šķidrums, kas sienu veidojošajos materiālos bloķē kapilārās uzsūces procesu, aizpildot materiālu kapilārus ar dažādām vielām. Jau daudzus gadus pārbaudīts veids ir izmantot materiālu, kas sastāv no dziļi modificēta šķidrā kālija stikla un vielām, kas hidrofobizē kapilāru sieniņas. Injekciju var veikt ar gravitācijas un zemspiediena metodi. Parasti gravitācijas metodi izmanto, kad ēkas sienas ir nedaudz vai vidēji mitras (sevišķi mitru sienu gadījumos izmanto citus tehnoloģiskos risinājumus). </p> <p><img style=

    width=

    Sākumā nepieciešams veikt virsmas sagatavošanu. Ja mitruma daudzums sienā, kas tiek mērīts pēc CM metodes, nepārsniedz 12%, tad pēc sienas virs width=mas un šuvju attīrīšanas, kā arī to atkārtotas aizpildīšanas, noteiktajā līmenī (30°–45° leņķī pret līmeni) sienā jāizurbj lejup virzītas atveres ar diametru 30 mm, ar soli aptuveni 15 cm, vienā vai divās rindās. Atveres asij jāšķērso vismaz divi horizontālās šuves slāņi starp ķieģeļiem. Atveres dziļumam jābūt par 5–8 cm mazākam nekā sienas biezums, mērot to gar atveres asi. Ja sienas biezums pārsniedz 100 cm, injekcija jāveic no divām pusēm.

     

     Pēc tam seko blīvēšanas process. Pēc atveru izurbšanas un attīrīšanas tās jāaizpilda ar injekcijas šķidrumu Ceresit CO 81 (tas ir silikātu šķīdums ar hidrofobām piedevām, ir atjaunojošās sistēmas komponents un paredzēts noturīga bloka veidošanai pret ūdens uzsūkšanu sienu struktūrā). 


    Ar laiku šķidrums atverēs jāpapildina, līdz beidzas šķidruma absorbcija. Gadījumā, ja šķidrums iekļūst atverē nekontrolēti, tad injekcija jāpārtrauc, atvere jāaizpilda ar atšķaidītu atjaunojošā apmetuma CR 61 javu, jānogaida vairākas dienas līdz javas sacietēšanai un atkārtoti jāizurbj atvere un jāturpina injekcijas process. 

    Bet darbu beigās, kad ir beigusies šķidruma absorbcija mūra struktūrā, atvere jāattīra no šķidruma atliekām un jāaizpilda ar montāžas javu CX 15. Pēc t width=am jāveic sienu vertikālā izolācija un/vai jāuzklāj atjaunojošais apmetums, kā arī jāsavieno ar grīdas horizontālo izolāciju, to uzklājot uz sienas aptuveni 10 cm virs injekciju atveru līnijas.

    Visu pārējo un daudz citas vērtīgas informācijas ēku atjaunošanas (un ne tikai!) jomā var uzzināt:










    SIA Profcentrs width=

    Ventspils iela 63a, LV-1046, Rīga,

     

     

    Tel. +371 66001066,

    www.profcentrs.lv

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.